Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas otrā sēde
1999.gada 22.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Labrīt cienījamie kolēģi! Ieņemiet savas vietas, un sāksim darbu. Latvijas Republikas Saeimas 1999.gada 22.aprīļa sēdi pasludinu par atklātu.
Vispirms par iespējamajām izmaiņām šīsdienas darba kārtībā. Ir saņemts lēmuma projekts Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajā starptautiskajā humānajā operācijā Albānijā. Vai nav iebildumu, ka mēs to iekļaujam šīsdienas darba kārtībā? Nav. Tādā gadījumā šis lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtībā kā 16.punkts - attiecīgi pēc Ārlietu komisijas likumprojekta, kas darba kārtībā ir 15.punkts. Paldies.
Nākošais. Ir saņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas likumprojekts Profesionālās izglītības likums. Attiecīgi šis likums vispirms būtu jānodod komisijām. Tas jau ir iesniegts Prezidijā. Prezidijs ir saīsinājis termiņus un šo likumu vajadzētu nodot komisijām. Vai jums nav iebildumu, ka mēs to ieslēdzam sadaļā pie likumprojektiem, kas tiek nodoti komisijām? Iebildumu nav. Mēs to ieslēdzam kā 5.punktu pirmajā sadaļā Par saņemtajiem likumprojektiem.
Nākošais. Ir saņemts 10 deputātu parakstīts Saeimas lēmuma projekts Par Jāņa Straumes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Vai nav iebildumu, ka arī šo jautājumu mēs ieslēdzam darba kārtībā? Ja iebildumu nav, mēs to ieslēdzam kā 7.punktu otrajā sadaļā Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.
Un nupat es esmu saņēmis vēl vienu dokumentu, ko ir iesnieguši mūsu sociāldemokrātu kolēģi, viņi to ir arī parakstījuši. Viņi atsauc punktu nr.4 - likumprojektu Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas bija iekļauts pirmajā sadaļā pie Prezidija ziņojumiem. Atbilstoši Kārtības rullim deputātiem ir šādas tiesības, un tādējādi šis likumprojekts tiek atsaukts.
Nekādu citu priekšlikumu, vismaz šobrīd, nav, tāpēc sāksim izskatīt mūsu šīsdienas darba kārtību.
Pirmais likumprojekts ir Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Bojāra, Lāzo, Čevera un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: Jābalso!) Tātad ir arī iespējas izteikties: vienam - par, vienam - pret. Un šobrīd debatēs runāt pret ir pieteikusies Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti un ļoti mīļie sociāldemokrāti! Zemes reforma tuvojas beigām. Faktiski šie ir grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kur šī privatizācija 80% apmērā ir pabeigta. Zemes komisijas ir likvidētas, un ir sācis darboties otrs likums - Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos.
Taču šajā likumprojektā ir ierosinājums septīto nodaļu izteikt šādā redakcijā: Zemes reformas pabeigšana un zemes reformas pabeigšanas kārtība. Mīļie sociāldemokrāti! Kur jūs bijāt pagājušajā nedēļā, kad mēs skatījām šo likumu un pieņēmām to kā steidzamu? Es vēl mēģināju to bremzēt, lai mēs varētu trijos lasījumos rūpīgi izsvērt šo likumu, bet toreiz arī no jūsu puses nebija neviena iebilduma (No zāles deputāts J.Ādamsons: Bija!), tāpēc likumprojekts par zemes reformas pabeigšanu aizgāja tālāk ar zilām ugunīm. Noteikt šādu kārtību, neatceļot manis iepriekš minēto likumu, būtu galējs, es gribētu teikt, parlamentārais absurds.
Tālāk. Darījumi ar lauku zemi šajā likumā noteiktā kārtībā var notikt ar tieslietu ministra sankciju. Tas nozīmē zemes pirkšanu un pārdošanu, visa veida atsavināšanu, mantošanu un tā tālāk. Kā to mēs izdarīsim? Cik tieslietu ministrus tādā gadījumā vajadzēs Latvijas Republikā? Es saprotu, - ja tieslietu ministrs būtu no jūsu frakcijas, tad viņam darbs būtu nodrošināts ļoti ilgiem gadiem un vajadzētu vismaz trīs tieslietu ministra posteņus. Manuprāt, nepieļaujama ir arī tagad, kad zemes reforma faktiski tiek pabeigta, tā norma, ka mēs paplašinām to subjektu loku, kuriem tiek piešķirta zeme īpašumā. Tās ir arodbiedrības, sabiedriskās organizācijas un tā tālāk. Es atgādinu, ka mūsu zemes reformas likumos ir jau noteikta kārtība, ka jebkura no šīm sabiedriskajām organizācijām var atgūt savu zemi, kas tai bijusi īpašumā uz 1940.gadu (ja tāda ir bijusi īpašumā). Ar tiesas palīdzību. Un šī kārtība darbojas, un ne viens vien likums šeit, Saeimā, ir apspriests.
Ņemot vērā visus šos argumentus un vēl daudzus manis neizteiktos, es ierosinu Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijai atsaukt savu likumprojektu vai arī Saeimai balsot pret.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Attiecīgi vienam ir tiesības runāt par. Runāt par ir pieteicies Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas zeme ir mūsu tautas svēts īpašums. Diemžēl ne vienmēr likumdošana, kuras izstrāde bija veikta astoņu gadu laikā, bija izstrādāta ļoti labi un atbilda visiem tiem jautājumiem un sūdzībām, ar kurām līdz pat šim laikam pie mums vēršas Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc zemes reforma, kura ir notikusi, ne vienmēr un ne visās vietās ir notikusi korekti un atbilstoši tautas interesēm. Tāpēc tai, protams, ir jābūt korektākai. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Mums mūsu valstī tik tiešām bija pārejas periods. Nebija viss pārdomāts un nebija viss izsvērts, lai tik tiešām zeme, nacionālais tautas īpašums, būtu saglabāta turpmākajām paaudzēm. Beidzot reformu, tai ir jābūt korektai, un vajag ievērot tās kļūdas, kas bija pieļautas. Sevišķi tas attiecas uz aizsargājamām zonām, jo arī tur mums ir pieļautas daudzas kļūdas. Tas attiecas arī uz mūsu piekrastes zemēm. Tās ir Rīgas jūras līča un Baltijas jūras krasta, piekrastes zemes.
Kas attiecas uz kolēģes izteiktajiem sarūgtinājumiem par sociāldemokrātu ierosinājumiem, tam tā ir jābūt, jo ne vienmēr viens cilvēks vai arī grupa var visu izdomāt... Tāpēc šo likumprojektu vajag virzīt tālāk, izskatīt, un es domāju, ka tam būs diezgan daudz papildinājumu un ka tajā būs arī to kļūdu labojumi, kuras mēs esam ieviesuši. Es lūdzu atbalstīt mūsu ierosinājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis par, viens ir runājis pret. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Balsojam par likumprojekta Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 12, pret - 67, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998. un 1999.gadā. Saeimas Prezidijs nolemj šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir nepieciešams balsot? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par Triju Zvaigžņu ordeni. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Triju Zvaigžņu ordeni nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Arī šajā gadījumā ir tiesības runāt par un pret. Un es redzu, ka ir pieteicies runāt Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu!
O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Rullī jeb diplomā, ko saņem cilvēks kopā ar ordeni, ir rakstīts: Par nopelniem Latvijas labā. Es aicinu jūs ieklausīties šajos vārdos, jo ideja ļoti ietilpīgi un ļoti precīzi ir formulēta - Par nopelniem Latvijas labā. Par nopelniem Latvijas labā saņem šo ordeni gan Valsts prezidents, gan ministrs, gan policists, gan skolotājs. Mainot šos noteikumus, mēs būtībā mainām ordeņa piešķiršanas principu. Ejot tālāk pa šo ceļu, nonākam pie tā, ka Valsts prezidentam pirmā šķira, kandidātam otrā, ministram trešā un tā tālāk. Es aicinu par to padomāt. Un galu galā - ne jau mēs esam šo ordeni dibinājuši, un ne mums arī vajadzētu labot šos principus. Kā šī ordeņa virsnieks es tāpēc aicinu balsot pret, pret šīm izmaiņām. Lai viss paliek tā, kā ir, jo ir labi, kā ir.
Sēdes vadītājs. Paldies. Neviens nevēlas runāt par. Arī šo jautājumu izšķirsim balsojot.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par Triju Zvaigžņu ordeni nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Ceturtais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā mēs jau iepriekš vienojāmies, tas tika atsaukts. To atsauca iesniedzēji, un mēs iekļāvām darba kārtībā piekto jautājumu - likumprojektu Profesionālās izglītības likums. Es jums nolasīšu Saeimas Prezidija atzinumu: Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu Profesionālās izglītības likums nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Pārejam pie nākamās sadaļas mūsu šīsdienas darba kārtībā, un tā ir amatpersonu ievēlēšana. Pirmais jautājums šajā sadaļā ir lēmuma projekts Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ir tiesības uzstāties debatēs, bet debatēs šobrīd neviens nav pieteicies. Tāpēc es lūdzu mūsu Vēlēšanu komisijas pārstāvi nākt šeit tribīnē, lai viņš paskaidrotu, kādā veidā notiks Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja aizklātā ievēlēšana, ko paredz Kārtības rullis.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamais Prezidij! Saeimas deputāti! Kandidāti Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam ir izvirzīti. Pašreiz tiek sagatavoti balsošanas biļeteni, un pēc brīža jūs ar zvanu tiksiet uzaicināti uz aizklātu balsošanu. Kā vienmēr, uz Ordeņu zāli, kur notiks balsošana.
Lūdzu uzkavēties brīdi šeit, Saeimas sēžu zālē!
Balsu skaitītājus lūdzu ieņemt savas darba vietas.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Balsu skaitītāji ķeras pie darba, un tiek pasludināts, ja tā varētu teikt, darba pārtraukums, lai mēs varētu piedalīties slēgtajā balsošanā. Gaidiet signālu, gaidiet balsu skaitītāju uzaicinājumu iet balsot. Paldies.
Vienu mirkli! Ādamsona kungs lūdz vārdu paziņojumam. To mēs, protams, varam atļaut.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).
Cienījamie kolēģi Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Es palūgšu jūs uz piecām minūtēm sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu komisijas sēdi.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Turpināsim mūsu sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms sākam sēdi, es ļoti lūdzu turpmākajās sēdes daļās sarunas ierobežot vai arī ar saviem kolēģiem diskutēt kaut kur ārpusē. Jo pirmajā sēdes daļā vairāki jūsu kolēģi sūdzējās par to, ka ir grūti dzirdēt. Aicinu visus ievērot kārtību un aicinu ievērot pietiekamu klusumu, lai mēs varētu veiksmīgi strādāt.
Un tagad vārds Ražuka kungam. Lūdzu!
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.14 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.
1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā. Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, izsniegtas 89 vēlēšanu zīmes, sabojātu un nomainītu nav, dzēsta 31 vēlēšanu zīme. No vēlēšanu kastes izņemtas 89, visas atzītas par derīgām.
Par kandidātu Arni Cimdaru nodotas 43 balsis,
par Gunti Zandbergu - 40 balsis.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.pantu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Arnis Cimdars.
Piezīmes: par, pret abiem kandidātiem balsojuši seši deputāti.
Balsu skaitītāji. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies. Es apsveicu veco un vienlaikus arī jauno Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Cimdara kungu. Es atvainojos, šeit ir zināmas nesaskaņas. Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam jautājums, kā tad īsti ir?
Es atvainojos, kolēģi! Pasludinu vienu minūti ilgu pārtraukumu, lai balsu skaitīšanas komisija tikmēr tiek galā ar rezultātiem.
(Pārtraukums)
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Kā jūs visi sapratāt, atbilstoši Kārtības ruļļa 26.pantam par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Tāpēc arī radās šīs nesaskaņas, un es dodu vārdu šajā gadījumā Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam. Lūdzu!
R.Ražuks. Man ir jāatvainojas, ir pieļauta kļūda, tiešām ir jābūt 45 balsīm, un saskaņā ar Kārtības rulli tātad ir jārīko atkārtota balsošana, balsu skaitīšanas biļetenos iekļaujot abus kandidātus - Arni Cimdaru un Gunti Zandbergu.
Uz atkārtotu balsošanu jūs tiksiet uzaicināti pēc zvana.
Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidām zvanu un aicinājumu uz balsošanu.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas, lai turpinātu darbu!
Cienījamie kolēģi! Vārds tiek dots Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Ražuka kungam.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Balsu skaitītāji pēc Saeimas kārtības ruļļa zināšanu atsvaidzināšanas ir turpinājuši savu darbu, un tāpēc es lūdzu atļauju iepazīstināt jūs ar balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.15 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.
1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā. Izgatavoti 120 biļeteni, izsniegti 90 biļeteni, dzēsti 30 biļeteni, no vēlēšanu kastes izņemti 90 biļeteni, par derīgiem atzīti 90 biļeteni.
Par kandidātiem:
Arni Cimdaru nodotas 44 balsis,
Gunti Zandbergu - 41 balss.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju neviens nav ievēlēts.
Piezīmes: pret abiem kandidātiem balsojuši pieci deputāti.
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu, kur ir rakstīts: Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā par visiem kandidātiem balso otrreiz. To mēs esam jau veikuši. ...Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Tātad vēlēšanas ir jāturpina, izgatavojot vēlēšanu biļetenus ar Arņa Cimdara vārdu.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pirms mēs turpinām vēlēšanas, kas notiek atbilstoši Kārtības rullim, mums tas ir jādara. Mums ir jāvienojas, kādā veidā mēs to darīsim. Šobrīd ir pulksten 10.17, un attiecīgi ir divas iespējas: vai nu mēs to turpinām darīt starpbrīdī, tas ir, nepasludinot speciālu starpbrīdi 30 minūtes, vai arī mums ir jādomā, kad mēs pasludināsim starpbrīdi. Atbilstoši Kārtības rullim mums ir jāturpina balsošana ar vēlēšanu zīmēm, un tur mēs neko nevaram darīt. Tātad, ja iebildumu nav, mēs turpināsim. Lūdzam Balsu skaitīšanas komisiju sagatavot vēlēšanu zīmes un aicināt mūs ar skaņu signālu uz balsošanu. Paldies.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Atsāksim darbu! Mēs vienojāmies strādāt bez starpbrīža, tā ka turpināsim... Vārds tiek dots Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam Ražuka kungam. Lūdzu!
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.16 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.
1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā. Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, izsniegtas 90, bojāto un nomainīto nav, dzēstas 30, no vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes, un visas ir atzītas par derīgām.
Par Arni Cimdaru nodotas 44 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs nav ievēlēts.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šis darba kārtības jautājums šodien ir izskatīts. Ir jāizvirza jauni vai tie paši kandidāti, bet mums pie šā jautājuma izskatīšanas būs jāatgriežas kādā no nākamajām sēdēm.
Nākamais darba kārtības jautājums atkal ir vēlēšanas, tā ka Ražuka kungam nekur tālu projām nevajag iet. Un tas ir Saeimas lēmums par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu. Šobrīd papildus septiņiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidātiem, kas ir minēti Saeimas lēmuma projektā, vēl ir saņemts viens dokuments, kurā nosaukts vēl viens kandidāts, un tas ir Guntis Zandbergs. To iesniegusi frakcija Latvijas ceļš, un tātad uz šīm septiņām vietām šobrīd kandidē astoņi kandidāti, tāpēc vēlēšanas atbilstoši Kārtības rullim ir jārīko tāpat kā iepriekšējā reizē - ar vēlēšanu biļeteniem. Es dodu vārdu Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam. Lūdzu!
R.Ražuks. Godājamie Saeimas deputāti! Tātad atļaujiet paziņot par aizklāto balsošanu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu. Ir izgatavotas vēlēšanu zīmes, un tūlīt pat jūs tiksiet uzaicināti ar zvanu uz balsošanas procedūru. Uz septiņām Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vietām kandidē astoņi kandidāti, tātad vēlēšanu zīme būs derīga, ja jūs atstāsiet septiņus vai mazāk kandidātu, svītrojot tajā nevēlamos. Tātad septiņi kandidāti ir jāatstāj vēlēšanu zīmē.
Sēdes vadītājs. Tātad var būt septiņi vai mazāk kandidātu, un ievēlēts tiek tas, kurš ir saņēmis vairāk, bet ne mazāk par 50% jeb absolūto balsu vairākumu no tiem, kuri piedalījās vēlēšanās. Lūdzu, gaidīsim zvanu!
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Atsāksim mūsu darbu, kaut arī vēlēšanas, protams, arī ir darbs! Es dodu vārdu Balsu skaitīšanas komisijas vadībai - Ražuka kungam. Lūdzu!
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamais Prezidij! Deputāti! Balsu skaitītāju sēdes protokols nr.17 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus.
1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā. Izgatavotas 120 zīmes, izsniegta 91 zīme, dzēstas 29 zīmes. Izņemta no vēlēšanu kastes 91 zīme, par derīgām atzīta 91 zīme. Par kandidātiem:
Ināru Vaivodi nodotas 37 balsis,
Kristīni Kurzemnieci - 52 balsis,
Anci Gulbi - 16 balsis,
Dainu Medni - 65 balsis,
Jāni Krivmani - 52 balsis,
Dzintru Kusiņu - 56 balsis,
Jāni Lapinski - 72 balsis,
Gunti Zandbergu - 51 balss.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem ir ievēlēti: Kristīne Kurzemniece, Daina Medne, Jānis Krivmanis, Dzintra Kusiņa, Jānis Lapinskis, Guntis Zandbergs. Tātad seši Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi jau ir ievēlēti.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. panta ceturto daļu vēlēšanas ir jāturpina, lai ievēlētu atlikušo septīto Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Vēlēšanu biļetenā tiks ierakstīti Ināras Vaivodes un Ances Gulbes vārdi. Vēlēšanu biļeteni tiks izgatavoti, un uz vēlēšanām tiksiet uzaicināti ar zvanu.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, gaidiet signālu, un tad dosimies un balsosim, lai pabeigtu šo jautājumu.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Ķersimies atkal pie darba. Vārds tiek dots Ražuka kungam - Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 18 - par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu.
1999. gada 22. aprīlis.
Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, izsniegtas 87, dzēstas 33. No vēlēšanu kastes izņemtas 87, par derīgām atzītas 87 vēlēšanu zīmes.
Par Ināru Vaivodi nodotas 36 balsis, par Anci Gulbi - 17 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. panta otro daļu Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis nav ievēlēts.
Piezīmes: pret abiem kandidātiem balsojuši 34 deputāti.
Balsu skaitītāji.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad procedūra ir jāturpina, jo mēs nevaram pāriet pie jaunas lietas, pirms konkrētā nav izskatīta. Lūdzu, Ražuka kungs, kādi ir priekšlikumi?
R.Ražuks. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu: ja pirmajā kārtā neviens netiek ievēlēts, atkārtoti jābalso par abiem kandidātiem vēlreiz. Tātad tiks izgatavoti vēlēšanu biļeteni ar Ināras Vaivodes un Ances Gulbes uzvārdiem un tiks atkārtota vēlēšanu procedūra ar mērķi ievēlēt Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, tātad septīto, trūkstošo locekli. Uz vēlēšanu procedūru deputāti tiks uzaicināti ar zvanu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidām signālu, lai piedalītos vēlēšanās.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, atgriezieties savās vietās! Es dodu vārdu Ražuka kungam paziņot kārtējās vēlēšanu kārtas rezultātus.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 19 - par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu.
1999. gada 22. aprīlī.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 90 vēlēšanu zīmes, dzēstas 30. No vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes, par derīgām atzītas 90 vēlēšanu zīmes.
Par kandidāti Ināru Vaivodi nodotas 39 balsis, par Anci Gulbi - 16 balsis.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. panta otro daļu Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis nav ievēlēts.
Pret abiem kandidātiem balsojuši 35 deputāti.
Balsu skaitītāji.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, kā mēs rīkosimies tālāk?
R.Ražuks. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26. panta ceturto daļu bija jābalso otrreiz. To mēs arī izdarījām. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.
Tātad ir jāizgatavo - un tas jau tiek darīts - vēlēšanu zīmes ar Ināras Vaivodes uzvārdu un vēlēšanas ir jāatkārto.
Sēdes vadītājs. Man ir jautājums komisijas vadītājam: cik apmēram ilgu laiku tas varētu aizņemt, jo tuvojas pusdienu laiks un pusdienu pārtraukumā...
R.Ražuks. Tas būs dažu minūšu laikā.
Sēdes vadītājs. Nē, jautājums ir viens: vai pēc tam, kad mēs... Nobalsot mēs nobalsosim noteikti, bet vai pēc tam mēs pagūsim atgriezties zālē, lai noklausītos rezultātus? Tādā gadījumā es redzu, ka vairākums ir noskaņots strādāt sekojoši: šobrīd Balsu skaitīšanas komisija sagatavo biļetenus, tad noskanēs signāls, un mēs iesim nobalsot. Pēc tam mēs atgriezīsimies šeit zālē pulksten 13.30 (pēc pusdienu pārtraukuma), kad Balsu skaitīšanas komisija paziņos rezultātus. Tātad mēs gaidām signālu, lai dotos balsot, un tikai pēc tam... Es vēlreiz atkārtoju: lūdzu, nobalsojiet un pēc tam dodieties pusdienu pārtraukumā.
Jā! Lūdzu, Ražuka kungs!
R.Ražuks. Man ir jāatvainojas, cienījamie deputāti. Pusdienu pārtraukuma laikā notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās. Uzreiz pēc balsošanas.
Sēdes vadītājs. Jā, tādā gadījumā lūdzu vēl nedaudz uzmanības. Jurim Sinkam ir paziņojums, un Edvīnam Inkēnam - pēc tam... Inkēna kungs, nāciet vispirms jūs. Un pēc tam jūs, Sinkas kungs, jūs pēc Edvīna Inkēna.
E.Inkēns (frakcija Latvijas ceļš).
Eiropas lietu komisiju lūdzu uzreiz pēc tam, kad jūs būsit nobalsojuši, nākt uz Ārlietu komisijas sēdi, kur mums būs Eiropas lietu komisijas sēde jautājumā par tarifiem, un es lūdzu arī Šķēles kungu atnākt.
Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, lūdzu!
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Lūdzu uzmanību Kanādas atbalsta grupai! Interesentu tikšanās ar Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras pārstāvjiem notiks pulksten 15.00 Viesu zālē. Lūdzu arī tos, kas vēl nav mūsu grupā iestājušies, varbūt tas interesēs. Citādi mūsu grupa ir maza. Un kanādieši ļoti rūpējas ne tikvien par savu, bet arī par mūsu attīstību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tātad tiekamies pēc vairāk nekā stundas - pulksten 13.30 - šeit, zālē, kad tiks pasludināti arī nākamās kārtas rezultāti. Paldies.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Turpināsim mūsu darbīgo sēdi! Vārds tiek dots Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam Ražuka kungam. Lūdzu!
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamais sēdes vadītāj! Deputāti! Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr. 20 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus.
1999.gada 22. aprīlī Rīgā, Saeimas namā.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 93 vēlēšanu zīmes. Dzēstas atlikušās 27 zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 93 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 93 vēlēšanu zīmes.
Par kandidāti Ināru Vaivodi nodotas 50 balsis.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Ināra Vaivode ievēlēta par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Balsu skaitītāji. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamie kolēģi! Tagad mums ir izdevies izveidot Centrālo vēlēšanu komisiju. Atbilstoši likumam ir ievēlēti septiņi šīs komisijas locekļi, bet ir iesniegti vēl divi dokumenti. Mums ir jālemj par šo dokumentu likteni.
Tātad Saeimas deputāti, pamatā no Tautas partijas, ir iesnieguši lēmuma projektu Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Viņi lūdz šo jautājumu izskatīt pēc darba kārtības 6. jautājuma, tas ir, lūdz izskatīt tagad, neuzsākot apspriest nākamo darba kārtības jautājumu.
Bez tam mums ir arī otrs lēmuma projekts, ko iesnieguši pamatā Latvijas ceļa deputāti, tas ir, Par Gunta Zandberga ievēlēšanu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Ir šie divi dokumenti, un, tā kā tie ir divi atsevišķi lēmuma projekti, tad mums ir jālemj atsevišķi par katra šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā pēc darba kārtības 6. jautājuma, tas ir, tieši tagad. Vai kādam ir iebildumi, ka mēs iekļaujam šos jautājumus darba kārtībā? Es atvainojos, vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Tad mums ir jābalso atsevišķi par šiem abiem jautājumiem, jo tas jāizšķir balsojot. Šajā gadījumā nedarbojas princips: ja kāds iebilst... Visu izšķirsim ar balsu vairākumu.
Lūdzu, tātad balsosim par pirmo - par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Kas ir par? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 5. Ir iekļauts.
Otrs lēmuma projekts Par Gunta Zandberga ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 4. Šis lēmuma projekts ir iekļauts. Tādā gadījumā ir divi kandidāti. Mēs atgriežamies tajā pašā situācijā, kādā mēs bijām šodien no rīta. Es lūdzu Ražuka kungu nākt šeit, tribīnē. Lūdzu saglabāt mieru! Noklausīsimies Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamie deputāti! Pašreiz tiek gatavoti vēlēšanu biļeteni ar Cimdara un Zandberga uzvārdiem, un pēc īsa brīža jūs tiksiet lūgti uz balsošanu, kas notiks parastajā kārtībā. Balsu skaitītājus lūdzu ieņemt savas darba vietas!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, sekojiet signālam! Dosimies visi balsot tad, kad komisija mūs aicinās to darīt. Paldies.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētaja biedrs
Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Turpināsim šo sēdi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Vārds tiek dots Ražuka kungam. Lūdzu!
R.Ražuks (frakcija Latvijs ceļš).
Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar balsu skaitīšanas sēdes protokolu nr. 21 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.
1999.gada 22.aprīlī Rīgā, Saeimas namā.
Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Izsniegtas 87 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 33 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 87 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 85, par nederīgām atzītas 2 vēlēšanu zīmes.
Par kandidātiem:
Arni Cimdaru nodotas 46 balsis,
Gunti Zandbergu - 37 balsis.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 36.panta otro daļu par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Arnis Cimdars.
Piezīme. No vēlēšanu kastes izņemtas divas nederīgas vēlēšanu zīmes, kurās bija atstāti abi kandidāti. Divi deputāti nobalsoja pret abiem kandidātiem. Balsu skaitītāji.
Sēdes vadītājs. Paldies balsu skaitītājiem! Šoreiz atbilstoši Kārtības rullim apsveicu veco un vienlaikus arī jauno komisijas priekšsēdētāju Cimdara kungu sakarā ar ievēlēšanu. (Aplausi.)
Turpināsim darbu.
Nākamais darba kārtības jautājums ir tas, kuru mēs iekļāvām darba kārtībā sēdes sākumā, un tas ir Saeimas lēmuma projekts Par Jāņa Straumes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 98, pret - nav, atturas - 2. Jānis Straume ir ievēlēts Eiropas lietu komisijā. (Starpsauciens no zāles: 89) Es atvainojos! Par - 89, pret - nav, atturas - 2.
Nākamais lielais darba kārtības jautājums ir likumprojekta izskatīšana. Mūsu darba kārtībā tas ir 7.punkts - likumprojekts Grozījums likumā Par valsts pensijām.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - lūdzu, Makarova kungs!
V.Makarovs (labklājības ministrs).
Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Godājamais Prezidij! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 517-b.
Saeimas komisijā tika precizēts likumprojekta nosaukums. Es ceru, ka pret to nav iebildumu. Paliek spēkā pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija, ka pensijas tiek indeksētas divreiz gadā, arī 1999.gadā, atbilstoši cenu indeksam.
Komisija izstrādāja jaunu priekšlikumu - pārejas noteikumu 16.punktu papildināt ar 13.apakšpunktu. Nedaudz pakavēšos pie šā priekšlikuma būtības. Faktiski šis priekšlikums nozīmē, ka pensionāriem, kuriem pensijas piešķirtas līdz 1997.gada 1.janvārim un kuri indeksācijas dienā vai vēlāk sasniegs 80 gadu vecumu, pensija tiks palielināta par 10%. 1999.gadā šīs normas realizācija izmaksātu 2 miljonus 500 tūkstošus latu. Komisijā šis priekšlikums tika nobalsots ar 5 balsīm - par, 3 - pret un 3 balsīm atturoties, kā pilnīgi pamatoti mums paskaidroja.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Kā es saprotu, šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Tātad debatēs ir pieteicies Pēteris Apinis.
Lūdzu, vārds Pēterim Apinim!
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Es ļoti vēlētos, lai jūs apzinātos situācijas nopietnību, veicot balsojumu par šo likumprojekta punktu. Latvijas valstij šobrīd nav ideāls finansiālais stāvoklis. Latvijas valstij šodien ir zināms budžeta deficīts tieši tajā vietā, kur parādās sociālais nodoklis. Katru mēnesi valsts dotē sociālo budžetu. Kaut arī mēs esam optimistiski noskaņoti un kaut arī mēs ceram, ka valsts ekonomiskā situācija ar katru dienu uzlabosies, es tomēr lūdzu jūs visus saprast, ka šis balsojums neizriet no situācijas, ka mums ir lieka nauda un ka mēs šos 2,5 miljonus no šīs liekās naudas ar labu žestu iedodam augsti godājamiem pensionāriem. Es jūs ļoti lūdzu saprast, ka tas nozīmē aizņemties vēl vienus 2,5 miljonus un tad nodot pensijām.
Es, protams, saprotu, ka tādēļ esmu nepopulārs, bet es jums vēlos teikt vienu šausmīgi vienkāršu lietu - psiholoģiski nabaga ir tā valsts, kas aizņemas nevis investīcijām, nevis izglītībai, bet pensijām. Ja mēs šodien būtu šeit balsojuši un teikuši: jā, mēs aizņemamies no dažādām pasaules finansu institūcijām 2,5 miljonus latu un nododam izglītībai, studentiem, kas šeit stāvēja šodien un piketēja... Ja mēs teiktu: jā, mēs investējam šo naudu Latvijas izglītībā, investējam šo naudu cilvēkos, kas mums nesīs atpakaļ finanses, kas attīstīs šo valsti, un mēs zinām, kāpēc mēs aizņemamies... Šobrīd mēs aizņemsimies naudu tādēļ, lai to atdotu pensionāriem.
Turklāt es vēlos teikt, ka pagājušajā gadā pensiju indeksācija bija lielāka nekā valsts reālā inflācija. Pagājušajā gadā, piemēram, pensiju indeksācija attiecībā pret valsts ekonomiku bija nepamatoti liela.
Godātie kolēģi! Es šoreiz ļoti lūdzu kārtīgi pārdomāt, pirms jūs atbalstāt šo vispār ļoti jauko, vispār ļoti mīļo, bet tajā pašā laikā populistisko lēmumu vienai pensionāru grupai izdarīt zināmu straujāku indeksāciju.
Es jūs ļoti lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, riskēt. Latvijas finansu interesēs jums šoreiz ir jāpieņem nepopulārs lēmums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Aija Barča, lūdzu!
A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu turpināt Apiņa kunga vārdus, bet gribu teikt nedaudz citādi. Es gribu teikt, ka garīgi nabaga ir tā valsts, kura neciena bērnus un vecus cilvēkus! Kolēģi, es vēlos jums pastāstīt šādu lietu. Šajā normā, kura ir likumā Grozījums likumā Par valsts pensijām, nav runa par to, ka tiek papildus prasīta nauda budžetā. Nebūt ne. Jo, apstiprinot mūsu valsts budžetu 1999.gadam, mēs iebalsojām un apstiprinājām 10 miljonus pensiju indeksācijai. Šī summa ir pietiekama gan indeksēšanai maijā un novembrī, gan arīdzan šai normai - 10% pielikt klāt pensijām vecajiem cilvēkiem. Es vēlos vēlreiz jums atgādināt, ka par 80 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem mēs sākām runāt tad, kad Latvija ieguva neatkarību. Atceramies, ka 80 gadus vecajiem cilvēkiem tika noteikta piemaksa jau tajos tālajos gados. Pēc tam attiecībā uz 80 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem tika noteikta norma - laiku par viņu kopšanu ieskaitīt ģimenes locekļiem darba stāžā. Un nu mēs gribam pateikt šodien, pēc tik daudziem neatkarības gadiem, ka 80 gadus un vecākus cilvēkus mēs tomēr neatbalstīsim. Ņemot vērā, ka tas nav papildus prasīts budžetā klāt.
Nākamais. Es vēlos tomēr, kolēģi, šodien jūs informēt, ka vakardien mēs Sociālo un darba lietu komisijā ar lielu gandarījumu klausījāmies mūsu finansu ministru. Komisijā piedalījās arīdzan Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Apiņa kungs. Mēs nokļuvām pie tādas situācijas, ka uz manu jautājumu Apiņa kungam, vai mēs varam saņemt skaitļus, ar kuriem oponē finansu ministrs, viņš man skaidroja: Ziniet, varbūt var, ja prasīsiet personīgi, bet tikai tad, kad Godmaņa kungam būs labs garastāvoklis. Mēs parasti šos skaitļus nekad nevienam neatstājam. Kolēģi, tas nu ir kaut kāds nonsenss!
Nākamais, ko es jums, kolēģi, vēlos teikt, ir tas, ka, ja mēs šodien cilvēkiem, kuriem ir 80 un vairāk gadu, pieliekam šos 10%, kā ir rakstīts likumprojektā, tas nozīmē, ka arī tiem cilvēkiem, kuriem ir nākamajā gadā 80. dzimšanas diena, viņu pensija tiks palielināta par 10%. Par absolūti amorālu es uzskatu to, ka par šādu iepriekšējo likuma tekstu, ar kādu mēs te šodien cīnāmies, tika nobalsots 6.Saeimā oktobrī, kad vēlēšanas jau bija beigušās. Es lūdzu, kolēģi, padomāt arī par šo lietu, un it sevišķi vēršos pie to deputātu godaprāta, kuri strādāja 6.Saeimā. Esiet tik laipni un šodien pasakiet: Mēs kļūdījāmies un šodien šo lietu labosim! Aicinu balsot par un atbalstīt komisiju.
Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Požarnovs. Lūdzu!
A. Požarnovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Pirmkārt, gribu teikt, ka šis nebūt nav populisms, jo faktiski šiem vecajiem cilvēkiem šī nauda tiešām ir vajadzīga.
Otrkārt. Sociālajā sfērā zināmā mērā darbojas savienoto trauku princips. Daudzos gadījumos 80 gadus veci un vecāki cilvēki ir kopjami, ir guloši un pašvaldības no sociālās palīdzības līdzekļiem viņiem iedala zināmas naudas summas, par kurām tie tiek kopti. Ja pensijas viņiem palielinās par šo naudas summu (tie būs apmēram 5 lati), līdz ar to tiks atslogots sociālās palīdzības budžets.
Nākamais. Kā mēs zinām, jebkurš cilvēks, ja viņš ir nopietni slims, var komisionēties un dabūt invaliditātes grupu. Taču faktiski ir tā, ka šādiem veciem pensionāriem vairumā gadījumu šīs grupas nedod, tāpēc ka komisijas uzskata, ka viņiem šie veselības traucējumi ir vecuma dēļ, nevis slimību dēļ. Līdz ar to šie vecie cilvēki šajā jautājumā arī ir atdalīti.
Bez tam mums jārēķinās ar to, ka tā summa, kā jau es minēju, ir tikai 5 lati, kurus saņems tie cilvēki, kuriem tiešām palīdzība ir vajadzīga. Šajā reizē pensijas indeksācija būs ārkārtīgi minimāla, faktiski vienai cilvēku grupai, proti, pašiem vecākajiem pensionāriem, mēs varam atļauties šo pielikumu izdarīt.
Iepriekšējā Saeima jau sprieda par to, ka vecajiem cilvēkiem vajag pensijas palielināt. Toreiz tika pieņemts konceptuāls lēmums - katrā reizē indeksējot par 10% , palielināt šo indeksāciju. Taču tika sagatavota šī, varētu teikt, neprecīzā redakcija, no kā izrietēja, ka nevis šīs indeksācijas apjoms palielināsies par 10%, bet pašu pensiju palielina par 10%. Es domāju, ka šāds komisijas lēmums ir kompromiss, labojot šo kļūdu. Proti, mēs domājam par tieši šiem vecajiem pensionāriem, jo mēs labojam to kļūdu, ko iepriekšējā Saeima pieļāva, kad pieņēma to nekorekto redakciju. Un tādēļ es aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, ka 80 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem pensijas vienu reizi varētu tikt palielinātas par 10%. Un arī visiem tiem, kas pēc tam kļūs 80 gadus veci, varētu teikt, šajā dienā tiek palielināta pensija par 10%. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Savā ziņā šis balsojums par Pensiju likumu ir balsojums par atsevišķu ministru atbildību, pieņemot lēmumus. Šobrīd pensiju sistēma ir sabrukuma priekšā, un šis balsojums ne uz vienu pusi, ne uz otru pusi neizšķirs šo rezultātu. Jautājums būs, un tuvākajā laikā būs, - kurš ministrs atbildēs par pensiju sistēmas sagraušanu? Vai tas būs Makarovs, vai tas būs Godmanis? Pie tā mēs atgriezīsimies, ilgākais, dažu mēnešu laikā. Pensiju sistēma šobrīd iet uz sagraušanu. Deficīts šogad pārsniedz visas prognozētās robežas. Šodien katram pensionāram katrs ceturtais izmaksātais lats ir uz kredīta - un uz viņa paša nākamo izmaksu (pensiju) kredīta. Citu avotu to segšanai nebūs. Mūsu valstī ir premjers, vējrādītāja tipa premjers, kurš maina viedokli trīs reizes dienā. Es negribētu, ka šim piemēram sekotu pārējie ministri.
Sociālajā sektorā uzskatu par prioritāro Saeimas atbildību nepieļaut pensiju sistēmas sabrukumu.
Otrā lieta. Koncentrēt visus iespējamos līdzekļus mazo pensiju paaugstināšanai, indeksācijai. Tas ir prioritārais, risinot citus jautājumus. Ir jāsaprot, ka šī lieta tiek atņemta.
Trešā pamatlieta. Likumā ir noteikts sociālā nodokļa samazinājums. Visi mēs brīnāmies, ka ekonomiskā aktivitāte mums krītas. Nevaram konkurēt ar lietuviešiem un igauņiem vietējā tirgū. Kāds ir Lietuvā sociālais nodoklis? 31%. Igaunijā - 33%. Ja vienotā tirgū mums sociālais nodoklis ir 7% vai 10%, mūsu darbaspēka izmaksas konkurence būs apgrūtināta. Ir vajadzīga attīstība, lai risinātu šīs lietas.
Ceturtā lieta. Ir jautājums ne tikai par pensionāriem. Nesen pieņēmām lēmumus par bērnu pabalsta, maternitātes pabalsta samazināšanu. Uzskatu, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir atgriezties pie šīm lietām, veicinot bērnu pabalstu un ģimenes pabalstu palielināšanu, fondēto pensiju sistēmas ieviešanu. Šobrīd pensiju sistēma ir kases lodziņa pensiju sistēma. Visa nauda, kas tiek iemaksāta, tiek izmaksāta. Tām izziņām, ko jūs saņemat par uzkrāto pensiju kapitālu, ir papīra vērtība, jo pretī jūsu uzkrājumam ir Šveices siera cienīgs caurums sociālajā budžetā un neviena santīma nav.
Ir jāveido fondētā pensiju sistēma, un trešais posms vēl ir papildus - personālās pensijas.
Šobrīd šis lēmuma projekts nerisina šīs piecas galvenās pamatlietas, kuras es uzskaitīju un kuras ir, manuprāt, risināmas sociālajā sektorā. Līdz ar to balsojums par šo lēmuma projektu ir vēl viena zārka nagla pensiju sistēmai kopumā, ceļš uz pensiju sistēmas sagraušanu. Aicinu nepieļaut to!
Sēdes vadītājs. Paldies. Es aicinu kolēģus runāt par apskatāmo jautājumu, tieši par apskatāmo jautājumu, par kuru mums būs jābalso.
Nākamais vārdu lūdz Ivars Godmanis - finansu ministrs. Tātad viņš ir pieteicies, Dobeļa kungs. Man ir jautājums - vai Godmaņa kungs uzstājas kā Ministru kabineta pārstāvis? Cik es saprotu, Makarova kungs ir Ministru kabineta pārstāvis. Tādā gadījumā Godmaņa kungam tiek dots vārds vienu stundu, ja viņš vēlas to izmantot. Runa šeit ir par procedūru. Lūdzu!
I.Godmanis (finansu ministrs).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, centīšos nerunāt stundu, bet tajā pašā laikā es varbūt nedaudz ilgāk aizkavēšu jūsu uzmanību.
Atļaujiet man sākt ar sekojošu lietu. Faktiski pirmā prioritāte tādā svarīgā jomā kā sociālā sfēra, un it īpaši pensiju lietās, ir regulāri izmaksāt esošās pensijas bez kavējumiem un tādā līmenī, kādā tās ir patlaban saņemamas.
Otrā prioritāte ir indeksēt pensijas atbilstoši dzīves dārdzībai. Visas pārējās prioritātes, varētu teikt, ir kompromisi vai laba vēlējumi, vai arī faktiski jebkādi citi uzlabojumi. Tās ir ar citu prioritāro līmeni. Visbīstamākais, kas var notikt, ir tas, ka mēs, ejot uz dažādiem kompromisiem, pārkāpjam šīs te pirmās divas prioritātes. To darīt nedrīkst! Paskaidrošu - kāpēc.
Valdībai, nostrādājot pirmos trīs mēnešus, vienkāršā valodā runājot, situācija bija šāda. To naudu, ko valdība vai valsts kopumā pamatbudžetā ietaupīja, ļoti konservatīvi izvērtējot gan finansiālās, gan fiskālās daļas lietderību, visu šo naudu, kas būtu principā budžeta pārpalikums uz 1.aprīli un kas sastādīja mums apmēram 13,6 miljonus, praktiski gandrīz visu - 12,4 miljonus - mēs aizdevām sociālajam budžetam. Ko tas nozīmē? To, ka sociālais budžets un tā lielākā daļa - pensiju budžets nespēj finansēties no tām nodalītajiem ieņēmumiem. Tas tiek finansēts pēc principa, ka to, ko nopelna pārējais budžets, aizdod šim budžetam.
Taču būsim reālisti un paskatīsimies uz šo situāciju kopumā. Vai būs iespējams saņemt atpakaļ šo naudu? Lai arī kādus mēs slēgtu šos līgumus, man nav šādas pārliecības, un es uzskatu, ka mūsu plāns, lai mēs izpildītu jau tā smago budžetu... Atcerēsimies, ka šis plāns 1999.gadam ir sekojošs: kopumā mums šā gada 31.decembrī, ja mēs izpildām mūsu pieņemto budžetu, būtu jābūt 10 miljonu aizdevumam no valsts budžeta. Fotografējot 31.decembri, redzam, ka ir 10 miljonu liels aizdevums no valsts budžeta, bet, tā kā pensiju budžetā mums ir plānots 30 miljonu deficīts, tad tā pārējā nauda pamatā tiek iegūta no atlikumiem - ne visa, bet lielākā daļa tiek ņemta no atlikumiem, kas šajā budžetā tika uzkrāti iepriekšējos gadus.
Patlaban varētu teikt tā, ka šie atlikumi praktiski ir izsmelti. Ko tas nozīmē? To, ka, ja mēs arī tālāk vadīsimies pēc principa, ka turpināsim no valsts budžeta aizdot pensiju budžetam - un tas ir obligāti, jo pensiju budžets ir svēta lieta, mums pensijas ir jāmaksā - , tad mums ir jāņem vērā vēl viena lieta. Pirmajos trīs mēnešos mēs budžetu finansējām ar īpašiem nosacījumiem sakarā ar to, ka jaunais budžets sāka startēt tikai no 1.aprīļa. 1.aprīlī budžeta ieņēmumu un izdevumu daļai ir jau drusku citādas proporcijas, nekā bija pirmajos trīs mēnešos. Te izdevumu daļa ir stipri vien lielāka. Līdz ar to cerēt, ka mēs visu laiku konstanti, mierīgi varēsim realizēt šo aizdevumu politiku, nebūtu liela pamata.
Tagad jautājums, protams, ir sekojošs. Finansu ministrija, kā arī Valsts ieņēmumu dienests atbild par to, lai mēs konsekventi realizētu ieņēmumu daļu kā sociālo nodokli, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Var jau būt, ka problēma, kāda, lūk, ir ar šo deficītu sociālajā budžetā, ir saistīta ar to, ka mēs simtprocentīgi neiekasējam šos ieņēmumus. Man šeit priekšā ir dati par divu mēnešu iekasējumu un par 3 mēnešu iekasējumiem ar sociālo nodokli. Šajā sociālajā nodoklī mēs divos mēnešos izpildījām plānu 90% apmērā, tātad mīnus 10%, bet trīs mēnešu plāns tika izpildīts par 88,6%, tātad bija pat ar nedaudz sliktāku tendenci pēc trim mēnešiem. Tiesa gan, aprīļa dati varētu būt nedaudz labāki, tomēr es nedomāju, ka mums būs tik vienkārši voluntāri iespējams šim sociālajam nodoklim panākt 100% izpildījumu. Ja mēs to nevaram izdarīt, kaut gan mēs darām pietiekoši daudz, es tomēr ceru, ka varbūt atsevišķi... Es šeit negribu aizkavēt jūsu laiku ar ziņām par to, kā mēs cīnāmies par ieņēmumu daļu, jo par to pietiekoši daudz jūs esat lasījuši arī presē. Tajā pašā laikā ir skaidrība, ka deficīts uz 1.aprīli, kas izveidojās šajā budžetā, ir vairāk nekā 22 miljoni. Ieņēmumu neizpilde ir 13 miljoni.
Tātad, ja mēs pilnībā izpildām ieņēmumus, tad no tiem 22 mīnus 13 mums tik un tā paliek 9 miljonu liels deficīts, kas mums ir jāfinansē. Trijos mēnešos, ja 9 miljonus izdalām uz katru mēnesi, mēs dabūsim 3 miljonus. Pareizināsim tos ar mēnešu skaitu gadā un mēs dabūsim stipri lielāku ciparu, nekā bija budžetā plānots.
Tomēr tas absolūti nenozīmē, ka mēs vienkārši fiksēsim šo situāciju un neko tālāk nedarīsim. Tā gluži nav! Jo faktiski tas, ko mēs darīsim attiecībā uz ieņēmumiem, būs apmēram šādi soļi, tomēr nodrošināt simtprocentīgu to izpildi... Es pat domāju par tendenci - ieguldīt atpakaļ arī tās parādu summas, kas mums bija sakrājušās uz gada sākumu. Otrs - mēs samazināsim to parādu daļu, kas mums ir uzkrājušies šajos trijos mēnešos. Mums uzkrātais parāds par sociālajām nemaksām trīs mēnešos ir 2,1 miljons, un tas pret 103 miljoniem, protams, ir aptuveni 2%, tomēr arī tā ir nauda.
Trešais solis ir saistīts ar pensiju fonda akciju un pensiju fondam nodoto akciju apsaimniekošanu. Iespējams, arī to realizāciju. Un tomēr, ja mēs visu to arī darītu, mēs diemžēl nevaram izturēt šo te izdevumu daļas diverģenci attiecībā pret ieņēmumiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs rīkojamies pēc principa: mēs nevaram nevienam pensionāram atņemt to, ko viņš saņem, bet mēs, no Dieva puses, nedrīkstam turpināt tādu praksi, ka mēs solīsim maksāt vairāk, nekā mums būs naudas kabatā.
Es jums arī pateikšu, kādi ir citi mehānismi. Piemēram, ja mums šis deficīts aug, kā mēs to vispār varam finansēt? Nu nav jau valdībai daudz iespēju. Ja mēs vadāmies pēc principa, ka mēs nemazināsim, - un mēs to nedarīsim - esošās pensijas, kā mēs varēsim finansēt deficītu, ja tas būs lielāks? Un kā mēs finansēsim? Mēs finansēsim, kā klasiski to dara, - aizņemoties naudu un palielinot vai nu iekšējo parādu, vai ārējo parādu.
Pareizi, es domāju, Apiņa kungs teica: Valsts, kas finansē pensijas no aizņēmumiem, ja tie ir tekošie izdevumi, finansiāli ilgi nepastāv. Tāpēc, neapšaubāmi, mūsu uzdevums ir neļaut šīm šķērēm plesties plašāk.
Ko es domāju, lūk, šeit par izdevumu daļu? Es ceru, ka, protams, Makarova kungs izstāstīs to visu daudz profesionālāk, bet, cik man ir nācies iepazīt šo jautājumu, kas ir visdegošākais patlaban finansiāli, mums izdevumu daļā pastāv ne tikai šis jautājums, par kuru mēs šodien runājam. Mums izdevumu daļā pastāv vairāki jautājumi.
Pirmais jautājums ir tāds. Lai mēs nenojauktu šo te Pensijas likuma shēmu, kas ir pareizi uzbūvēta pēc principa, ka cilvēkam ir jāsaņem pensija tomēr proporcionāli tam, cik lielu viņš ir pelnījis savu algu un cik lielu viņš ir samaksājis nodokli, tajā skaitā sociālo nodokli no savas algas. Mums ir svarīgi izslēgt jebkuras citas diverģējošas papildlietas.
Jā, ja mums ir pensionāri, kam ir tiesības saņemt pensiju, tad viņiem ir tiesības arī uz dzīves dārdzības indeksāciju. Šādas tiesības viņiem ir. Mēs nevarēsim to atļauties, es uzskatu, un es pārstāvu šeit... Kāpēc es aizstāvu valdības viedokli? Mēs nevaram šinī brīdī mēģināt darīt šo saprotamo lietu. Mums ir viena zināma grupa pensionāru, kuriem arī vecuma ziņā pienāktos vairāk naudas, un viņiem šī indeksācija būtu īpaša, bet mēs to nevaram darīt tā iemesla dēļ, ka tādā gadījumā mēs principā praktiski vērstos pret lielāko daļu - pret pārējiem pensionāriem. To darīt nedrīkst! Prioritāte tomēr ir visiem pensionāriem indeksēt pensijas atbilstoši dzīves dārdzībai.
Jā, es saprotu, ka komisija pieļāva kompromisu, es saprotu, ka tagad ir ļoti grūti jauniem deputātiem, kā man pareizi teica komisijas vadītāja Barčas kundze, jo - cik tad var? Iepriekšējie deva saldas smalkmaizītes, un vai tiešām mums ir tikai rūgtas, rūgtas konfektes tagad jārij viena pēc otras? Un pirmā konfekte vai pat zāles, ja atceraties, bija tad, kad runa bija par bērnu pabalstiem. Tie bija 40 miljoni latu, kā jūs atceraties.
Un tagad, lūk, ir šī otrā lieta. Jā, diemžēl tā tas ir! Tas ir jādara, jo pretējā gadījumā mēs panāksim to pašu, ko mēs viens otrs varam pārmest 6.Saeimai. Un tad to pārmetīs arī 7.Saeimai, ka ar lielu atbildību turpinās šo smalkmaizīšu dalīšana mazākajai daļai, bet ko pēc tam darīsim, ja šī sistēma, teiksim, neizturēs? Un tad nevarēs... Ja šeit pieņems konservatīvu lēmumu, tad 7.Saeimai nekad nevarēs pārmest, ka tā nodarbojas ar populismu, un beigu beigās fiksēt situāciju, ka finansiāli to diemžēl nevar izdarīt. Un tad nāk tas sliktākais variants - ar samazinājumu.
Es varu minēt vēl trīs lietas, kas, es domāju, arī būtu jāapspriež. Tas gan nav šīsdienas jautājums, bet, neapšaubāmi, ir skaidrs, ka acīmredzot tā shēma, kas aizsākās 1998.gadā... Cienījamie deputāti, šis deficīts neradās 1999.gadā! Mēs pensiju budžetu pabeidzām ar 12,2 miljonu lielu deficītu jau 1998.gadā. Acīmredzot visa šī Pensiju likuma iedarbināšana un arī tālākā indeksācija bija saistīta ar prognozi, ka valsts attīstīsies lineāri - pieaugošā tempā uz augšu, taču tā tas ekonomikā nenotiek, un tāpēc ir jāizdara korekcijas izdevumu daļā.
Tāpēc es gribu teikt, ka, protams, indeksācijas maijā un novembrī faktiski kopumā mēnesī deva nepilnus 5 miljonus latu papildizdevumu. Tie 5 miljoni pilnā sparā turpinās arī tagad - 1999.gadā. Mums būs ļoti grūti tos finansēt. Tos mēs finansēsim, bet jebkurus citus izdevumu palielināšanas veidus es lūgtu jūs nepieņemt, jo tādā gadījumā mēs apgrūtināsim finansēšanas situāciju kopumā.
Un tad, neapšaubāmi, paliek vēl divas lietas izdevumu daļā, par kurām man ir jāsaņem dūša un šeit jāsaka. Jo ātrāk mēs par tām teiksim, jo pareizāk tas būs. Mēs diez vai varēsim saglabāt attiecīgo vecuma cenzu pensijām, it īpaši vīriešiem, kam arī ir šie 60 gadi. Mums tas būs obligāti jāpalielina. Un otrs jautājums ir par pensiju pārrēķina mehānismu, kas patlaban ir tādā stāvoklī, ka praktiski finansiāli ir ārkārtīgi grūti izkontrolējams, jo faktiski jebkurš no 600 tūkstošiem pensionāru, ņemot vērā šo pārrēķinu shēmu, tomēr var sākt strādāt un, nostrādājis 36 mēnešus, saņemt pārrēķinu. Es nedomāju ka mēs šo pārrēķina sistēmu varēsim turpināt mūžīgi.
Es varu pateikt, kāpēc es aizstāvu valdības viedokli. Tā elementārā iemesla dēļ... Es vēlreiz jums definēšu prioritātes, un es domāju, ka šīs prioritātes valdībai un deputātiem ir kopējas. Pensijas, kas ir pirmā prioritāte, ir jāizmaksā regulāri tādas, kādas cilvēki saņem. Otrs - tās ir jāindeksē atbilstoši dzīves dārdzībai. Ja mums ir aizdomas, ka mēs pirmos divus punktus izpildām ar lielām grūtībām, tad mēs nedrīkstam pieņemt šeit nevienu punktu klāt - ne trešo, ne piekto, ne desmito. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies Godmaņa kungam. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Jāpasaka skaidri un gaiši, ka šodien balsojuma jēga ir pilnīgi saprotama: tie, kuri nobalsos par, tie tieši atbalstīs šos cienījamos vecos ļaudis, kas ir 80 gadu veci un vecāki, bet nevajag te attiecināt šo jautājumu uz pārējiem pensionāriem. Šo cienījamo vecumu, kuru diez vai visiem būs lemts sasniegt... Es jau saprotu, ka ne visi grib cienīt, bet šeit ir runa par 50 tūkstošiem vai nedaudz vairāk cilvēkiem. Es saprotu, ka kādam varbūt nepatīk viņa sievasmāte, kādam nepatīk sievastēvs un ka kāds negrib, lai viņi saņemtu lielāku pensiju. Taču varbūt vispār mums nav cieņas pret veciem cilvēkiem. Balsojums to labi parādīs, turklāt ļoti labi parādīs.
Pirms tam man bija saruna ar dažiem kolēģiem... Vajag mazāk runāt, vairāk darīt. Lūk, šis darījums (pēdiņās) to labi parādīs. Runa taču ir par pieciem vai nedaudz vairāk par pieciem latiem šiem vecajiem cilvēkiem. Jūs jaucat to ar vispārējo sistēmu. Acīmredzot tas jums ir izdevīgi - jaukt, jo ir citas vienošanās panāktas. Nu tad šeit arī vajag vienoties! Uz veco cilvēku rēķina vienosimies, ka naudu viņiem nedosim. Nejauksim šīs divas dažādās pensijas izmaksāšanas sistēmas. Pensiju palielināšana tiem, kam ir 80 gadu un vairāk. Un pārējiem pensionāriem viņu pensiju indeksācija ir neatkarīga no šī balsojuma, notiks tā, kā viņa varētu notikt. Nejauciet, lūdzu, šīs lietas kopā! Mēs jau tā pēc 6.Saeimas pieņemtā likuma pagājām pretī valdībai un devām iespēju rast vienošanos. Es uzskatu, ka komisija šo vienošanos atrada un piedāvāja jums ļoti jauku priekšlikumu. Tagad sākās spēlītes no jauna, sākās te ļoti skaistas runas par sistēmu, kuru runātāji paši lāgā neapjēdz. Un, ja te ir runa par ieņēmumiem un par uztraukumiem, es gribu atkārtot, ka mums ir ministri, kuru rokās ir privatizācijas gaita, kuru rokās ir iespējams iegūt līdzekļus no privatizācijas, par kuru mēs vienojāmies jau 6.Saeimas darbības laikā, kad tai bija jābeidzas. Taču lieli miljoni ir tik kārs kumosiņš daudziem, ka nevienam nav vairs interesanti īpaši nodarboties ar privatizāciju. Jo ilgāk to novelk, jo lielākas neskaidrības, jo labāk dažiem atsevišķi. Un te jums ir tie ienākumi, par kuriem jūs it kā izliekaties, ka neko nezināt. Tātad pēc šī balsojuma skaidri būs redzams, kas ir kas, un tad varēsim runāt par nacionālo un citu interešu aizstāvēšanu un par veco cilvēku interešu aizstāvēšanu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Kolēģi! Es atvainojos, ka es arī kāpju tribīnē, jo klusēt šādā brīdī es netaisos. Jo te runa nav par populismu, te ir runa par humānismu, par līdzcietību, par sapratni. Apiņa kungs, kur jūs esat zaudējis savu humāno bijušā ārsta, jūsu profesijas, dabu? Vai jums žēl šiem vecajiem cilvēkiem, kuri pārsniegs 80 gadu robežu, piešķirt piecus latus? Jūs laikam sen esat aizmirsis vai vispār nekad neesat sapratis, neesat bijis pie tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no maizītes, uz kuras nevar uzsmērēt sviestu. (Starpsauciens: Pareizi!) Labākajā gadījumā var nopirkt šad tad pieniņu un reņģīti. Un jums žēl? Un jums žēl, ka viņi saņems papildus piecus latus! Ko jums pieci lati nozīmē? Jūs tos varat pamest jebkurā vietā, pa labi vai pa kreisi. Es vienkārši nesaprotu šo nostāju. Es saprotu, jums kā Finansu ministrijas parlamentārajam sekretāram ir pienākums, tā sakot, glabāt šo naudas maku, no tā neizdot. Bet jāredz, kam tas ir domāts. Un mani visvairāk pārsteidz, godīgi sakot, Gundars Bērziņa kungs, kurš sāk filozofēt par pensiju sistēmas sagraušanu un pēkšņi aizmirst šos cilvēkus, kam domāti šie nabaga pieci lati. Bērziņa kungs, jūs sakāt, ka pieci lati sagraus šo pensijas sistēmu. Godmaņa kungs, es jums teikšu skaidri un gaiši: aizņemieties vienalga kur šos 2 miljonus, bet iedosim šos latus pensionāram, vecam, sirmam pensionāram, godīgam, daudzcietušam pensionāram, kurš, godīgs būdams, samaksā par dzīvokli, atstājot sev nabaga grašus, lai izdzīvotu! Es saprotu, ka naudas nav. Tad, tā teikt, paņemiet priekšā Ieņēmumu dienestu, visus tos nodokļu iekasētājus, lai ievāc šos 2 miljonus. Būsim taču reiz cilvēki!
Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Požarnovs. Otro reizi.
A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribētu runāt par vienu jautājumu - par konfrontāciju starp iedzīvotāju grupām. Šeit tika pieminēts, ka nevajag konfrontēt divas pensionāru grupas. Bet es atceros, ka iepriekšējā Saeimā tika sagatavots un iesniegts likumprojekts par pensionāru vieninieku atbalstu. Un šeit parādās tas ideoloģiskais jautājums, ka cilvēkam, kurš nodzīvojis visu mūžu viens pats un kuram nav bērnu, - ka it kā viņam vajadzētu vairāk līdzekļu, lai viņš varētu nodrošināt savas vecumdienas. Taču ideoloģija ir tāda, ka tomēr mums nevajadzētu atbalstīt šādus cilvēkus, bet vajadzētu atbalstīt, lai tomēr katram cilvēkam būtu ģimene, lai paliktu bērni, lai bērni varētu pelnīt pensijas veciem cilvēkiem. Šeit nav konfrontācijas starp iedzīvotāju grupām. Ja Dievs dos, katrs pensionārs, katrs vecais cilvēks sasniegs reiz tādu vecumu, kad viņam būs nepieciešama īpaša gulta, kad viņam būs nepieciešami ratiņi, pamperi, šīberis un daudz kas cits. Un, kā jau es teicu, šeit darbojas savienoto trauku princips. Sociālais nodoklis mums tiešām ir augsts, bet tas sadalās sociālajai palīdzībai, maternitātes un slimības pabalstiem, sociālajai apdrošināšanai, nodarbinātībai un tā tālāk. Tātad, ja mēs šim pensionāram iedodam vairāk caur pensiju, līdz ar to tiek atslogots sociālās palīdzības budžets.
Un par iztrūkumu sociālajā budžetā. Iepriekšējā valdība tiešām beidza darbību ar 20 miljonu pārpalikumu sociālajā budžetā, bet es domāju, ka tas lielā mērā varētu būt sakarā ar to, ka nodokļu administrēšana bija dažāda. Valsts ieņēmumu dienests iekasēja ienākuma nodokli, bet Labklājības ministrijas pārraudzībā bija sociālā nodokļa iekasēšana. Tagad, kad to apvienoja kopā, parādās grūtības ar nodokļu iekasēšanu un administrēšanu. Un tāpēc es domāju, ka ir iespējams atrast rezerves, ir iespējams uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta darbību un šī naudas summa nav tik ārkārtīgi liela, lai sagrautu valsts budžetu kopumā, un tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Aija Barča. Otro reizi.
A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).
Godātie kolēģi! Atvainojiet, šoreiz tik tiešām man ir vēlēšanās pateikt vēl kaut ko. Un it sevišķi pēc Godmaņa kunga teiktā. Tātad: sociālās apdrošināšanas iemaksas sāka katastrofāli samazināties 1998.gadā. Turpinot Požarnova kunga teikto... Un noskaidroju pavisam precīzi - sākot ar 1998.gada 1.janvāri, sociālās apdrošināšanas iemaksas administrē un auditē Valsts ieņēmumu dienests. Vakardien komisijas sēdē mēs centāmies noskaidrot, kas tad ir Valsts ieņēmumu dienests. Izrādās, ka tā nav Finansu ministrijas struktūra, bet iestāde, kura atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā. Nu, tad acīmredzot vajag ar visu nopietnību vērsties pret šo iestādi, kura atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā, un pārraudzīt nodokļu iekasējumu tā, lai tos nodokļus varētu iekasēt.
Vēršu, kolēģi, jūsu uzmanību uz vēl vienu lietu. Mūsu valstī notiek eksperiments - ja es pareizi saprotu, Ventspilī un Rīgā - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tur iekasē šo nodokli pašvaldības, un tā aina ir ļoti interesanta. Rīga un Ventspils iedzīvotāju ienākuma nodokli iekasē, gribu pat teikt, perfekti, bet turpat, Ventspilī un Rīgā, sociālās apdrošināšanas iemaksas diez kāpēc tiek iekasētas ar diezgan lielām grūtībām. Mīļie kolēģi, mēs jau drīz vien sāksim skaitīt un rēķināt, ko tad darīt ar tiem pensionāriem, kuri dzīvo Rīgā un Ventspilī. Vai viņiem pensijas tad maksāt pilnā apmērā jebšu nedaudz mazāk? Lai nāk pie saprašanas nodokļu iekasētāji un administrētāji un saprot, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas ir tās, kuras pensionāri saņem šodien! Un nav te runas arī par to, ka mēs varam uzkrāt. Šis ir pirmais pensiju līmenis, un ar uzkrāšanu sāksim nodarboties, kad būsim bagāta valsts, un tad būs otrais pensiju līmenis, ko sauc par fondētajām pensijām.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Apinis. Otro reizi. (Starpsauciens: Nevajag!)
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Šodien ir 22.aprīlis, un bijušie komunisti Dobelis un Tabūns iet sava idejiskā autora vadībā. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ar ko viņi šodien nodarbojas, ir tīrs populisms. Es jums varētu atgādināt, ka mēs iepriekšējā Saeimā pieņēmām vairākus populistiskus lēmumus un jau šobrīd esam to atklāti nožēlojuši un pēc kāda laika, agri vai vēlu, jūs būsiet spiesti šodienas balsojumu pārskatīt. Un, ticiet man, atradīsies citi cilvēki, kas par šodienas balsojumu teiks: tie bija tie populisti, kuri toreiz, kad bija jau pensiju reformā radušās problēmas, savu populistisko interešu dēļ bija gatavi kāpt tribīnē, sist sev pie krūtīm, aizstāvēt vecus cilvēkus... Mēs visi esam gatavi aizstāvēt vecus cilvēkus, bet jūs šodien ar šiem populistiskajiem lozungiem esat gatavi startēt... Kādreiz, pēc kāda laika, ticiet man, mēs būsim spiesti to pārbalsot un tad kāpt uz skatuves... nezinu, vai tā būs opozīcija, pozīcija vai kāds cits. Un tad rādīs: redziet, jūs bijāt tie, kuri visu laiku precīzi Makarova kunga vadībā cīnījāties par normālu pensijas reformu, bet brīdī, kad tā sāka šķobīties dažādu iemeslu dēļ, pēkšņi sākāt atbalstīt populistiskus lēmumus. Es tiešām nesaprotu, kāpēc jūs gribat aktīvi sagraut Makarova kunga iedibināto sistēmu, jo patiesībā šī sistēma pašlaik nav tik stabila. Es aicinu balsot pret.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis. Atbildot uz Apiņa ziņkārīgo jautājumu varu publiski paziņot, ka nekad neesmu bijis PSKP biedrs. Tas, Apiņa kungs, jūsu zināšanai. Acīmredzot jūsu zināšanas ir paīsas.
Otrkārt. Man nu ir galīgi skaidrs, kas man tagad sūtīja anonīmo apsveikumu sakarā ar Ļeņina dzimšanas dienu. (Zālē aplausi.) Pieņemu, ka tas ir bijis Apinis. Līdz ar to, Apini, klausieties uzmanīgi: ja jūs pasakāt, ka pieci lati, vecam cilvēkam pielikums pie pensijas, ir populisms, tad jūs esat nožēlojams finansists.
Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamie kolēģi! Debates beidzam. Es tomēr aicinu runāt par apskatāmo jautājumu, nevis kritizēt vienam otra personību. Lūdzu, Makarova kungam vārds. Komisijas vārdā.
V.Makarovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Kolēģi! Es negribēju šodien aiziet līdz personālijām, jo, manuprāt, tas ir mazliet nekorekti, runājot par lēmumiem, kuriem ir jābūt spējīgiem darboties ilglaicīgi un kuriem ir jābūt stabiliem. Un vēl mazāk ir piedodams tas, ka politiķi sāk spekulēt ar jēdzieniem un biedēt cilvēkus, kas bieži vien vairs nespēj sevi aizstāvēt. Jā, pilnīga taisnība ir iepriekšējiem runātājiem, kas saka, no teorētiskā viedokļa, - ja mēs precīzi sekojam sociālajai apdrošināšanai, šāds balsojums nav pamatots, nav teorētiski pamatots. Ka, mainoties kaut kādam vecumam, pēkšņi, neatkarīgi no individuālām iemaksām, šīs pensijas pieaug.
Nākamais. Jā, no ekonomiskā viedokļa šis jautājums ir ārkārtīgi sarežģīts. Bet tajā pašā laikā, kad mēs šeit no tribīnes dzirdam, ka situācija ar budžeta ieņēmumiem nav spīdoša un ir draudoša, avīzēs lasām - viss ir kārtībā, viss stabilizējas. Varbūt stabilizējas draudi? Es nevaru saprast. Valdības partijām un arī opozīcijai ir jābūt konsekventai. Ir tikai viena problēma, kas satrauc un interesē, - šie politiskie solījumi un politiķu atbildība par savu solījumu izpildi. Jā, mēs esam jauna demokrātija. Jā. Un no tām partijām, kas šodien ir pārstāvētas Saeimā, tikai sociāldemokrātu partija var lepoties ar ilgu vēsturi Latvijā. Bet tajā pašā laikā mums ir jādomā par to, kā mēs izskatāmies mūžīgi mainīgajā politisko solījumu spektrā. Vai tiešām šos cilvēkus, kuriem ir sirmi mati un kuri nespēj sevi aizstāvēt, atceramies tikai tajā brīdī, kad ir pienācis vēlēšanu laiks un mums ir vajadzīga viņu balss vēlēšanu urnā? Protams, par labu tai partijai, kas sola: strauji indeksēsim, jau novembrī ievērojami palielināsim!
Vienīgais, ko man nevar pārmest, ir populisms. Bet man var pārmest politisko atbildību. Jā, tajā brīdī, kad...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Makarova kungs, es aicinu runāt tomēr par...
V.Makarovs. Jā, es tieši tā arī darīšu. Oktobrī bija šis balsojums, un, kad mani pasūtīja pie velna ar visiem maniem cipariem daži varoņi, kas pat nav vīžojuši atvainoties, tad diez kāpēc daži labi politiskie spēki uzskatīja, ka tā ir norma - Makarovs var nākt un iet. Šodien man pārmet, ka es esmu gatavs uzņemties politisko atbildību par šiem 2,5 miljoniem. Tie neradīs draudus budžeta stabilitātei, ja mēs sāksim strādāt. Ja mēs sāksim strādāt. Jā, valdībai būs jāizskata un pozīcijai un opozīcijai būs jāizlemj jautājums par to, vai mēs paaugstināsim pensijas vecumu, vai mēs pateiksim, cik ilgi turpināms šis skaistais moments, ka strādājošais pensionārs var pretendēt uz pensijas piešķiršanu no jauna... Nevienam neatņemot šīs tiesības... Un nākamais. Varbūt mēs pateiksim, ka, 2000. gada tādā un tādā datumā pieprasot pensiju, nav tiesību to saņemt, vienlaicīgi strādājot. Pensija ir nevis piemaksa pie darba algas, bet darba ienākumu aizvietojums.
Tādēļ, neskatoties uz dažādām politiskajām pārliecībām, neskatoties uz dažādiem politiskajiem viedokļiem, es aicinu jūs šodien balsot un parādīt to, vai mēs esam politiski atbildīgi par tiem solījumiem, ko esam devuši kaut vai nesen; vai mēs nodrošinām šo politisko solījumu pēctecību. Un, tā kā es esmu gatavs uzņemties šo atbildību, es atklāti paziņoju, ka es balsošu par šo komisijas priekšlikumu, lai gan tas nav ekonomiski pamatots, nav teorētiski pamatots. Un es būtu priecīgs, ja šeit būtu vēl viena frāze: šī likuma izpildi garantē Latvijas Republikas valsts budžets.
Aicinu balsot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Cienījamie kolēģi, izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu!
Esam nobalsojuši. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 40. Šis labojums ir atbalstīts.
V.Makarovs. Otrais komisijas priekšlikums - likums stājas spēkā 1999. gada 1. maijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.
V.Makarovs. Aicinu nobalsot par likumu pilnīgi un galīgi - otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - neviens. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Trešais lasījums. Atbildīgā ir Juridiskā komisija.
Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Trešajā lasījumā izskatīšanai tiek piedāvāts likumprojekts Grozījumi likumā Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 122, izskatāmais dokuments - nr. 485. Bez tam jums tika izdalīta papildu lapa nr. 485-a.
Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija saņēma vairākus deputātu priekšlikumus.
Pirmais priekšlikums. Tas ir deputātu Sokolovska, Mitrofanova un Cileviča priekšlikums - papildināt 18. pantu ar jaunu otro daļu. To komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, debatēs ir pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu! Vārds tiek dots Jurim Dobelim.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka šis likumprojekts ir kā rokasgrāmata tiem, kuri mūsu valstī stingri raugās uz ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, lai tā atbilst mūsu valsts likumam. Ar šā likumprojekta palīdzību mēs varam atvieglot mūsu likumu izpildītāju darbu, bet varam to arī sarežģīt, tāpēc, neapšaubāmi, šajā likumā ir jāieliek stingras normas, kas padarītu skaidru šo ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijā. Un tāpēc šo priekšlikumu, kurā runāts par vienas personas tiesībām pagarināt termiņuzturēšanās atļauju, nedrīkst atbalstīt nekādā gadījumā. Šodien ir viens iekšlietu ministrs... Tas ministrs, kas ir šodien, protams, neizsniegs šādus pagarinājumus, bet iepriekšējās valdībās bija arī citi ministri, kuri mierīgi, ar vieglu roku šādus pagarinājumus būtu izsnieguši. Līdz ar to nekādā gadījumā nedrīkst atļaut vienam cilvēkam piešķirt nelikumīgas tiesības uz šādu atļauju pagarināšanu. Aicinu šo priekšlikumu noraidīt.
Sēdes vadītājs. Tāds bija arī komisijas priekšlikums - noraidīt, bet bija arī aicinājums balsot, tā ka mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot. Šis ir pirmais priekšlikums, pirmais labojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 16, pret - 62, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.
L.Muciņš. Otrais priekšlikums. Deputātu Sokolovska, Mitrofanova un Cileviča priekšlikums - papildināt 23. pantu ar 4. punktu jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja. Kādi bija komisijas argumenti? Daļēji es to varu teikt arī par nākošo priekšlikumu, kuru ir iesniedzis deputāts Seiksts un kuru komisija arī noraidīja. Pamatargumenti bija divi. Viens arguments bija tāds, ka finansiāli mēs nevaram uzņemties šīs saistības, ja runa ir par nezināmu skaitu cilvēku un par nezināmām šīm saistībām, jo šo personu saistības, kuras it kā uzņemtos apgādāt savus vecākus, ir saistītas ar sistēmu, kad mēs nevaram pārbaudīt, vai viņam ir vēl arī citi bērni. Kāpēc gan tas nav jādara citiem bērniem? Un kas notiks, ja šī persona, kura ir uzņēmusies savas saistības, pati mirst, kļūst bezdarbniece vai darba nespējīga, vai zaudē savus ienākumus?
Tie bija mūsu divi pamatargumenti: šim cilvēkam var būt vairāki bērni, kuriem ir pienākums viņu uzturēt, un otrām kārtām tas uzliek finansiālo papildslogu mūsu budžetam, ko mēs nevaram atļauties.
Sēdes vadītājs. Paldies Muciņa kungam. Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis, bet, tā kā līdz pārtraukumam ir atlikušas dažas minūtes un mums līdz pārtraukumam vēl ir jāizpilda vismaz viens pienākums un viens patīkams pienākums, tad es šinī brīdī šā jautājuma izskatīšanu pārtraucu. Tomēr vispirms reģistrēsimies.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies pēc signāla ar reģistrēšanās kartēm!
Kamēr tiek gatavoti šīs reģistrēšanās rezultāti, es gribētu mūsu visu vārdā sveikt Antu Rugāti viņai tik svarīgajā jubilejā! Apsveicam! (Aplausi.)
Lūdzu rezultātus!
A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).
Nav reģistrējušies šādi deputāti: Oļegs Deņisovs, Arnis Kalniņš, Imants Burvis, Jānis Bunkšs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Rihards Pīks, Ģirts Kristovskis, Pēteris Tabūns, Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Paldies. Starpbrīdis līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Indulis Bērziņš.
Sēdes vadītājs. Ieņemsim savu vietu un atsāksim darbu! Debatēs par šo labojumu nr.2 ir pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu! Vārds Jurim Dobelim.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Par 2.priekšlikumu un tā autoriem īpaši brīnīties nevajadzētu, viņiem ir savs vēlētāju loks, un viņi strādā šā loka labā.
Seiksta kungs! Jūs esat iesniedzis priekšlikumu nr.3. Ko jūs vēl gribat izgudrot, lai iztaptu Krievijai? Vai jums nepietiek ar to ārkārtīgi mīksto līgumu, uz kura pamata šeit, Latvijā, ir vairāk nekā 10 000 militārpensionāru? Vai jums nepietiek ar to, ka šeit uzturas 10 000 Krievijas pilsoņu, par kuriem mums nav nekādas informācijas? Jūs dodat viņiem iespēju vēl papildus šeit iebraukt un uzturēties praktiski mūžīgi. Es aicinu jūs atsaukt savu priekšlikumu, un nelieciet mums piedzīvot to kaunu, ka būtu jābalso par tādu jūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Komisijas vārdā - Muciņa kungs!
L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Argumentus, kas komisijā tika atbalstīti, izteica kompetenti Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji. Mēs vispār diezgan rūpīgi par katru priekšlikumu prasījām gan Iekšlietu ministrijas, gan Ārlietu ministrijas pārstāvju viedokli. Tātad es to jau izteicu. Es tikai ar vienu precizējumu gribu papildināt. Neviens neaizliedz šīm personām likumā noteiktajā kārtībā šeit ievest savus vecos, slimos, darba nespējīgos vecākus. Lūk, mums ir termiņuzturēšanās atļauja, attiecīgs mehānisms, turpretī šis papildinājums runā par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, tādēļ mēs to arī noraidījām un neuzskatījām par nepieciešamu ieviest šādu grozījumu šajā likumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Kā es saprotu, Kārlis Leiškalns šobrīd par šo jautājumu nevar vairs pieteikties, jo debates ir pabeigtas. Tas var būt tikai par nākošo punktu, tāpēc izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 17, pret - 49, atturas - 16. Šis labojums nav pieņemts.
Lūdzu, par nākošo!
L.Muciņš. Trešais priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums par 23.panta 4.punktu. Motivācija, kāpēc komisija to noraidīja, ir analogs, jo šie priekšlikumi pēc teksta un satura ir ļoti tuvi. Es nevēlos tos papildus komentēt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies Kārlis Leiškalns. Varbūt Seiksta kungs grib atsaukt savu priekšlikumu? Tādā gadījumā runās Kārlis Leiškalns. Lūdzu!
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Augsti godātie deputāti! Es nerunāšu ilgi. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu un, tāpat kā iepriekšējais runātājs, aicinu iesniedzēju atsaukt 4. un 5. priekšlikumu... Es atvainojos, - 3. priekšlikumu! Aicinu atsaukt 3.priekšlikumu, jo tas neko labu mums nedos nevienā virzienā. Tas tikai radīs šai sabiedrībai zināmas problēmas.
Sēdes vadītājs. Paldies Kārlim Leiškalnam. Antons Seiksts. Lūdzu!
A.Seiksts (frakcija Latvijas ceļš).
Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Ja noklausās kolēģa Dobeļa teikto, tad deputāta Seiksta priekšlikumā var saskatīt kaut kādu pielabināšanos kaut kādiem militāristiem un vēl kaut kam. Godātie kolēģi! Mans priekšlikums absolūti nav motivēts, runājot par kaut kādiem politiskiem apsvērumiem. Mans priekšlikums nav apstrīdams no juridiskā viedokļa. Es nekad neesmu apstrīdējis un neapstrīdu Juridiskās komisijas kompetenci spriest juridiski korekti. Es tikai gribu, lai pēc Dobeļa kunga absolūti neorganizētās runas radioklausītāji dzird sekojošo: man priekšlikums varbūt nebūtu radies, ja es nestrādātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Lūdzu, deputāti, varat tur aiziet un palasīt to pastu, kas tur ir. Es neesmu pilnvarots nosaukt šā cilvēka vārdu, tāpēc es tikai citēšu vēstuli: 7 Latvijas Republikas pilsoņi, bērni, dzīvo šeit, Latvijā; Maskavā, Krievijā, dzīvo II grupas invalīde ar kustību ierobežojumiem, kurai nepieciešama apkopšana. Viņai pastāvīgi jānāk un jāpārreģistrējas.
Protams, viņa var te iebraukt. Muciņa kungam ir absolūta taisnība, ka var pagarināt un atjaunot termiņuzturēšanās atļauju.
Es vēlreiz atkārtoju: mans priekšlikums nav ne politisks, ne juridisks. Tas ir - domāts cilvēktiesību aspektā. Ja es nestrādātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, iespējams, šāds priekšlikums nebūtu radies. Es pieļauju, ka no juridiskā viedokļa pret to var balsot, un arī situācija nesarežģīsies. Es tikai gribētu, lai tad, kad deputāti balsos, aiz katra balsojuma viņi redzētu dzīvu cilvēku, ne tikai formālus, piedodiet, kā tas ir šajā gadījumā, juridiskus aspektus. Es tomēr atļaušos būt nepopulistisks un nepopulārs, tāpēc neatsaukšu savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies Seiksta kungam. Arī Leiškalna kungs informēja, ka viņš bija domājis citu priekšlikumu. Lūdzu, Muciņa kungs, komisijas vārdā!
L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Argumenti ir tādi paši. Protams, mēs esam deputāti, mums raksta daudz vēstuļu, un ir dažādas problēmas. Taču mums ir runa par likumu un likumam ir jābūt diezgan stabilam. Ir mums arī mehānismi - ir pagaidu uzturēšanās atļaujas, tāpēc šis atsevišķais gadījums nav tas, kad mēs pārkāpjam cilvēktiesības un neļaujam šeit braukt un savienoties, un uzturēties. Šīs cilvēktiesības tiek nodrošinātas, taču augstāk par šīm cilvēktiesībām ir normāls mehānisms, un šis mehānisms ir saistīts ar pagaidu uzturēšanās atļaujām. Latvijā tā ir likumdošanā noteiktā kārtība, un tāds ir arī Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas viedoklis. Arī Juridiskā komisija nosliecās uz šādu viedokli. Protams, man ir jāizsaka liela pateicība Seiksta kungam, jo viņš Juridiskajai komisijai veltīja tādus brīnišķus vārdus gan pagātnē, gan arī turpmāk, bet šoreiz mēs lēmām tā, un es aicinu arī deputātus sekot Juridiskās komisijas viedoklim.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 13. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.
Nākamais ir 4.priekšlikums. Lūdzu!
L.Muciņš. Ceturtais priekšlikums, godātie deputāti, jāskatās no papilddokumenta nr.485-a, kas jums tika izdalīts. Tas ir godātā deputāta Dobeļa priekšlikums. Komisija skatīja to savās sēdēs vairākkārt, un, tā kā sākumā šis jautājums tika saistīts ar starptautisko līgumu par Krievijas armijas izvešanu, tad komisijai veidojās tāda izpratne, ka šo priekšlikumu ir iespējams pieņemt. Protams, mēs balstījāmies arī uz neviennozīmīgiem ministriju viedokļiem. Iekšlietu ministrija šo priekšlikumu sākumā atbalstīja, un arī Ārlietu ministrija pirmajā sēdē to atbalstīja, tomēr komisijas locekļiem bija šaubas par šo priekšlikumu, un mēs vēlreiz pieprasījām rakstisku Ārlietu ministrijas slēdzienu un šādu slēdzienu arī saņēmām. Sākumā Ārlietu ministrija balstījās uz Krievijas un Latvijas šiem starptautiskajiem līgumiem par armijas izvešanu, taču, vēlreiz skatot to visu detalizēti un Juridiskajai komisijai ļoti sīki analizējot, Ārlietu ministrija arī, protams, precizēja savu nostāju, atsakoties no viedokļa, ka tas ir pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem. Taču no juridiskā viedokļa tas ir ļoti sīki izanalizēts un tāpēc komisija vēlreiz iekļāva savā darba kārtībā šo priekšlikumu, izskatīja to šonedēļ savā sēdē vēlreiz un pārbalsoja šos abus priekšlikumus, un tos noraidīja.
Kāpēc pēc būtības šie priekšlikumi tika noraidīti? Šeit ir runa par 23.1. panta trešo daļu, kurā runāts par to, uz kuriem cilvēkiem neattiecas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Gan Juridiskās komisijas pārstāvji balsoja pret šo priekšlikumu atkārtoti, gan arī Ārlietu ministrija uzskata, ka šeit viens ļoti svarīgs tiesiskais princips, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tiek pārkāpts: ir mēģinājums likumu grozīt ar atpakaļejošu datumu un attiecināt to uz tiem notikumiem, kas ir pēc būtības jau pagājuši. Ir runa par šo spraugu starp 1992.gada 28.janvāri un 1992.gada 1.jūliju. Tātad ir runa par šajā laikā, šajā dažus mēnešus ilgajā spraugā, ieceļojušajām militārpersonām, kuras nav bijušas Latvijā dislocēto Krievijas armijas daļu sastāvā, bet kuras ir bijušas Krievijas armijas daļu sastāvā un atradušās kaut kur ārpus Latvijas teritorijas un tur ir demobilizējušās un atgriezušās Latvijā. Likumdošana un šis likums noteica, ka šādi cilvēki varēja iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja uz šā likuma pieņemšanas brīdi viņi līdz 1.jūlijam Latvijā dzīvoja un bija pastāvīgi pierakstīti vai bija demobilizējušies un atgriezušies šeit atpakaļ un pastāvīgi pierakstījušies līdz 1.jūlijam. Ja viņi to neizdarīja līdz 1.jūlijam, tad uz viņiem attiecas jau cita kārtība, un līdz ar to viņi vairs nevarēja saņemt pastāvīgā iedzīvotāja atļauju un attiecīgi kārtot visas savas šīs tiesības.
Ministriju pārstāvju viedokļi, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes viedoklis - tiesas ne vienmēr viennozīmīgi izspriež šīs lietas, lai it kā sakārtotu un papildus dotu precīzus skaidrojumus šajā jautājumā, tādēļ ir vajadzīgi šādi papildu labojumi.
Savukārt, kad mēs vairākkārt prasījām, uz cik cilvēkiem šis jautājums attiecas, tad ilgāku laiku nevarējām saņemt šo cilvēku skaitu, un tikai vakar mēs saņēmām informāciju, ka tie ir 200 cilvēki, kuru lietas atrodas tādā strīdīgā situācijā un par kuriem it kā Iekšlietu ministrijai bija šaubas, ka viņi varētu rīkoties... vai ka tiesas varētu pieņemt viņiem labvēlīgu, bet no ministrijas viedokļa nelabvēlīgus vai likumu pārkāpjošus lēmumus. Tāpēc šā strīda juridiskais saturs faktiski ir tas, ka it kā...
Otrs arguments bija tāds: vai vispār varētu iebraukt pēc šī 1.jūlija Latvijā kāds, kurš pirms iesaukšanas armijā ir dzīvojis pastāvīgi Latvijā un tādā veidā pretendēt uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu? Bet šis likums to neparedz, un, ja šādi fakti ir konstatēti, tie ir pretlikumīgi, un ir mums attiecīgs tiesisks mehānisms, nevis tūlīt jātraucas, kā daudzi ir pieraduši, steidzamības kārtībā kaut ko momentā grozīt likumos un uz burvja mājienu kaut ko sakārtot, kā viņiem, protams, liekas, nevis risināt jautājumus likumā noteiktajā kārtībā gan administratīvajās gan tieslietu iestādēs. Tādēļ arī komisija mainīja savu viedokli un šajās trijās sēdēs ļoti rūpīgi šo jautājumu izdiskutēja. Balsojums, protams, bija tāds, ka mēs atteicāmies atbalstīt, bet arī tas, protams, nebija viennozīmīgs, balsis dalījās apmēram uz pusēm. Taču nobalsoja tā, kā jūs šodien šeit redzat.
Sēdes vadītājs. Paldies Muciņa kungam.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu atgādināt, ka pēdējā balsojuma laikā komisija bija nepilnā sastāvā, nepiedalījās tieši tie deputāti, kuri pirms tam atbalstīja manu priekšlikumu. Un savādi ir tas, ka tiešie izpildītāji, Iekšlietu ministrija, kuriem ir tiešais uzdevums kontrolēt šo atļauju izsniegšanu, lūdza mums, deputātiem, palīdzēt viņiem sakārtot to, lai likums atbilstu tam, kas jau ir ietverts noteikumos, pēc kuriem viņi šodien strādā. Un mēs te tagad izliekamies, ka Ārlietu ministrijā, redziet, rodas sarežģījumi. Pasakiet skaidri un gaiši - ir kārtējās bailes no kārtējā Krievijas paziņojuma, nekas cits!
Tātad ir jautājums - vai mēs ar savu likumu palīdzību gribam nosargāt savu valsti no jebkura ieklīdeņa, kurš te pārpratuma rezultātā mēģina ienākt, vai mēs vēlamies dot iespēju mūsu ierēdņiem godprātīgi strādāt tā, lai nepiebāztu Latvijas valsti ar liekiem krievu militārpensionāriem un citiem līdzīgajiem? Šodien Lauku Avīzē ir ārkārtīgi skaists raksts ar brīnišķīgu virsrakstu Latviešu valoda briesmās. Pasakiet man, lūdzu, kā jūs iemācīsiet viņiem latviešu valodu? Kā jūs to iedomājaties? Jo šodien aptuveni tikai 57% Latvijas iedzīvotāju prot latviešu valodu. Gandrīz puse. Tātad viņi neprot. Šodien! Un mēs te tagad ceļam kaut kādas gaisa pilis un runājam. Ārlietu ministrija divas reizes mēģināja juridiski atrast ieganstu, lai protestētu, bet nevarēja to izdarīt. Tagad jūs te sākat runāt par kaut kādām cilvēciskām vērtībām. Likumprojekts, redziet, ir ar atpakaļejošu datumu... Nu tad mums nav tiesību arī protestēt pret okupāciju. Arī tas būs ar atpakaļejošu datumu. Šie manis ieteiktie labojumi tikai palīdzētu Iekšlietu ministrijas cilvēkiem, tiem, kas ikdienā to dara. Tie viņiem palīdzētu saskaņot esošos Ministru kabineta noteikumus... Esošos noteikumus saskaņot ar likumu, vairāk neko. Žēl, ka jūs to negribat saprast. Starptautiski neviena valsts neuztrauksies par to, ka mēs pasargājam savu Latviju no liekiem ieklīdeņiem. Neviena. Krievija? Krievija to izmantos, protams. Tas ir viņas interesēs - runāt par kaut kādiem pārkāpumiem. Kurā punktā te ir pārkāpts Latvijas un Krievijas līgums? Nav neviena pārkāpuma. Un jau toreiz, 90.gadu sākumā, mums bija Ministru padomes noteikumi, kas noteica, ka tam, kas ir iesaukts no Latvijas, bet nav līdz 1992.gada 1.jūlijam atvaļinājies, vairs nav tiesību uz uzturēšanās atļauju. Joprojām mēs, vadoties pēc tā, darbojamies. Un tagad mēs negribam to ielikt likumā, lai turpinātos šis sarežģītais stāvoklis. Jūs sakāt, 200 cilvēki - tas ir maz? Tie ir tie atklātie gadījumi. Ko jūs zināt par slēptajiem gadījumiem? Es vēlreiz atkārtoju - neviens Latvijā nezina to, cik mums ir šodien šeit Krievijas pilsoņu. (Starpsauciens: A ko Jurdžs saka?) Pēc aptuveniem aprēķiniem viens saka, ka 50 tūkstoši, otrs - 60, trešais - 70 tūkstoši. Šie cilvēki mierīgi var pretendēt uz Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Neviens to neizkontrolēs. Taču tad, kad mēs mēģinām sakārtot likumus tā, lai mūsu Iekšlietu ministrijas ierēdņiem būtu vieglāk kontrolēt šo stāvokli, jūs, Juridiskā komisija, ar minimālu balsu pārsvaru vairākas reizes maināt savu viedokli. Pēdējā brīdī. Pagājušajā nedēļā jūs atsaucāt jau sagatavotu likumprojektu. Šodien jūs pirms pašas sēdes izdalāt jaunu lēmumu, kas ir pretējs iepriekšējam. Izmantojat to, ka divi cilvēki nebija jūsu sēdē. Un tagad jūs šeit ar pilnu pārliecību runājat kaut ko pavisam citu. Es, protams, palieku pie tā, ka aicināšu atbalstīt savus priekšlikumus. Es vēlos palīdzēt mūsu ierēdņiem, tiem ierēdņiem, kas godprātīgi mēģina pasargāt Latviju no jebkura iebraucēja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Kristiāna Lībane.
K.Lībane (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu paskaidrot tiem, kas nav Juridiskās komisijas locekļi, par ko tad šeit ir runa. Lai izšķirtu jautājumu, šobrīd jāņem vērā tās tiesiskās sekas, ko Latvijā rada divi tiesību akti. Pirmām kārtām ir Krievijas un Latvijas līgums par militārpersonu izvešanu; tur bija vairāki līgumi, bet šeit ir runa par vienu specifisku normu. Un ir arī šis likums. Viss tas, kas šajā likumā ir ticis iestrādāts laika gaitā, viss tas, kas ir spēkā šobrīd. Un pilnīgi piekrītu Dobeļa kungam, ka kaut kādu iemeslu dēļ ir iznācis tā, ka viena no iepriekšējām Saeimām, kas šo likumu pieņēma, ir iestrādājusi likumā nedaudz liberālākas normas nekā tās, kas ir Krievijas un Latvijas līgumā. Patiešām ir runa par 200 personām, kurām ir nedaudz vairāk tiesību saskaņā ar Latvijas likumu nekā saskaņā ar Krievijas un Latvijas līgumu, tas ir, viņi var pretendēt... Likuma normu ir iespējams tulkot tā, ka viņi var pretendēt nevis uz termiņuzturēšanās atļauju (ja viņi ir, teiksim, precējušies ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni), bet ka viņi uz tā pamata, ka viņi kādreiz ir bijuši iesaukti Padomju armijā no Latvijas teritorijas un pēc tam vēlējušies Latvijas teritorijā atgriezties un atgriezušies, - ka uz tā pamata viņi varētu prasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Deputāts Dobelis ierosina saskaņot visu burts burtā ar līgumu, bet diemžēl ar atpakaļejošu datumu, un pasliktināt, de facto pasliktināt šo 200 cilvēku statusu Latvijas Republikā. Tātad viņi varēs saņemt tikai termiņuzturēšanās atļauju - un arī ne visi. Būs tādi, kuriem būs jābrauc prom.
Es saprastu un atbalstītu, ja deputāta Dobeļa priekšlikums liktu barjeras, šķēršļus, kaut kādā veidā aizkavētu tūkstošiem cilvēku lielu liekēžu ordu ieplūšanu Latvijā, bet šoreiz ir runa par 200 cilvēkiem, kuri jau reāli dzīvo Latvijā, kuri šeit jau ir un kuru atrašanās šeit neizraisa ne mazākās izmaiņas nedz mūsu valsts budžetā, nedz kultūrā, nedz sociālajā spriedzē. Šiem 200 cilvēkiem tiks ar atpakaļejošu datumu pasliktināts statuss. Un es pilnīgi piekrītu Dobeļa kungam, ka šis nav Krievijas un Latvijas līguma pārkāpums, šis ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums, kura, starp citu, arī mums ir saistoša. Pirmkārt, tātad mēs pārkāpsim to. Un, otrkārt, šāds vienpusējs akts - tas, nepārprotami, būs vienpusējs akts, ja Latvija vienpusēji pasliktinās 200 cilvēku stāvokli mūsu valstī, - protams, būs pavērsiens nevis uz labu, bet uz ļaunu Latvijas un Krievijas attiecībās, diemžēl ne tikai politiskajās, bet arī ekonomiskajās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es, protams, atvainojos, ka es, tā teikt, aizskrēju drusciņ pa priekšu. Es paņēmu tikai papildinājumu attiecīgajam likumprojektam, un mana uzstāšanās bija par iepriekšējo priekšlikumu, lai gan es gribēju iesniedzējam lūgt atsaukt 4. un 5.priekšlikumu. Turklāt attiecībā uz 1., 2. un 3.priekšlikumu mans viedoklis ir tāds pats. Mums šobrīd jāpieņem likumprojekts, jāpadomā par to, kādā veidā tas ir pieņemts otrajā lasījumā. Mums nav jāizdara jauni labojumi. Es negribu par to daudz runāt, jo no juridiskā viedokļa, no starptautiski tiesiskā viedokļa to lieliski argumentēja gan Muciņa kungs, kurš ir pazīstams kā viens no ievērojamākajiem Latvijas juristiem, gan Kristiāna Lībane. Ļoti precīzi pateica.
Es šobrīd gribu runāt par nacionālo viedokli. Jo politikā vienmēr ir jāpieņem kāds lēmums, bieži vien vesela virkne lēmumu. Kādam, iesniedzot priekšlikumu, it kā ir taisnība. Un otram, iesniedzot pilnīgi pretēju viedokli, atkal ir sava taisnība. Tad jārunā, kāda ir patiesība. Man par šiem radikālajiem lēmumiem jāteic, ka mēs zinām tikai vienu patiesību - pasliktinās attiecības starp divām kaimiņos esošām valstīm, un šo attiecību pasliktināšanās dēļ viena vai otra vai abas kopā cieš ekonomiski. Turklāt Krievijā ekonomiski neizjūt šos zaudējumus, taču Latvijai šie zaudējumi ir ļoti būtiski. Ārlietu ministrija neiestājas nedz par vienu, nedz par otru priekšlikumu no kāda radikāla viedokļa. Ārlietu ministrijā izsver visus šos priekšlikumus un pieņem diplomātiskus, nacionālus lēmumus. Tāpēc, augsti godātie deputāti, Latvijas Republikas ārpolitisko interešu vārdā es jūs aicinu noraidīt 4. un 5.priekšlikumu šajā likumprojektā.
Sēdes vadītājs. Paldies Leiškalna kungam.
Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Ak tu šausmas! Pasliktinās, arī sakarā ar šiem 200 cilvēkiem pasliktināsies, starptautiskā situācija - attiecības ar Krieviju. Ar to jau baidām katru dienu. Un, ziniet, šī situācija aizvien vairāk pasliktinās (ja vispār pasliktinās) tāpēc, ka mēs aizvien vairāk piekāpjamies. (No zāles deputāts M.Lujāns: Kāda tev dienesta pakāpe?) Redziet, tagad pilsonības piešķiršanas logi un durvis ir absolūti vaļā, un taisni tagad Krievijai vajadzētu teikt: Latvija ir malacis - Pilsonības likuma grozījumus atstāj spēkā! Mēs tagad, tā sakot, atceļam savas pretenzijas. Nē! Pašlaik Krievijas Domē atrodas likumprojekts par īpašām sankcijām pret Latviju, pret valsts valdību un arī pret uzņēmējiem, izņemot krievu tautības uzņēmējus. Krievijas rijīgumu, es atvainojos par šo izteicienu, neapmierināsim nekad ar savu piekāpību. Laiks mums to apjaust, ja gribam būt normāli Latvijas cilvēki un patrioti. Mēs jau esam pārvērtuši Latviju par Krievijas vai Padomju armijas militāristu kūrortu. Esam pārvērtuši. Esam pārvērtuši, Lībanes kundze, ar to pašu bēdīgi slaveno - bēdīgi slaveno, es pasvītroju! - Krievijas un Latvijas līgumu, ko noslēdzām un kas ir apkaunojošs Latvijai. Šis līgums šeit atstāja, pēc oficiāliem statistikas datiem, 22 000 militāristu, bet man ir zināms, ka Latvijā palika no 90 tūkstošiem, kuri šeit bija, apmēram 60 tūkstoši militāristu. Protams, liela daļa no tiem ir paslēpušies. Viņi pat nesaņem pensijas, militārpensijas no Krievijas, lai tikai varētu palikt Latvijā, jo tādu sistēmu mēs bijām izveidojuši. Atcerieties to laiku, kad Latvijai no visiem jaunuzceltajiem dzīvokļiem 10% bija jāatdod Krievijas vai Padomju armijas militāristiem! Viņi šeit brauca pavadīt vecumdienas. Kolēģi, mēs ļoti vienkārši mētājamies ar skaitļiem: 200 cilvēku - tas nav nekas! Atcerieties, varbūt viena daļa atceras... Ražuka kungs, droši vien jūs atceraties un varbūt arī daudzi citi atceras, ka 1989., 1990.gadā, kad Padomju armijas militāristiem jau draudēja (bija kaut kādi tādi draudi), ka viņiem nāksies agri vai vēlu aizvākties no šejienes, veseli 10 tūkstoši Padomju armijas virsnieku dabūja pases Latvijā, tātad pierakstu Latvijā. Un tad bija šādas tādas izmeklēšanas, aktīvisti to veica, un žēl, ka to nevarēja... Protams, toreiz, tanī laikā, grūti bija to izdarīt. Arī šie 10 tūkstoši vai vismaz lielākā daļa no šiem 10 tūkstošiem ir šeit palikuši. Un tagad viņi šeit ir jau oficiāli. Viņiem ir visas tiesības. Viņi pretlikumīgi saņēma pases, un tagad viņi šeit dzīvo pilnīgā, absolūtā mierā. Un tagad mēs dosim šo iespēju vēl diviem simtiem. Tas neesot absolūti nekas. Jūs aizmirstat, ka šie militāristi ir ārkārtīgi bīstami šeit. (Aplausi.) Es atļaujos šeit no tribīnes droši pateikt, ka lielai daļai no viņiem zem spilvena vai zem gultas stāv ierocis, lai attiecīgā brīdī to izmantotu. Tāpēc, kolēģi, es jūs aicinu apdomāties - visupirms apdomāties par Latvijas drošību un par to, cik skaistas vecumdienas mēs šiem militāristiem nodrošināsim. Šodien, redziet, mums bija žēl daudziem pensionāriem, kuri sasnieguši 80 gadus, pielikt pie pensijas 5 latus. Bet, lūk, šiem militāristiem dosim visu labvēlību. Tas ierakstīts šinī apkaunojošajā - es atkārtoju! - līgumā ar Krieviju, ceturtajā sadaļā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Boriss Cilevičs. Lūdzu!
B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es nerunāšu par to, kā mums apmierināt Krieviju, ne arī par krievu militāristu sazvērestību. Mani daudz kas uztrauc šajā grozījumā. Pirmām kārtām tā ir iesniedzēju motivācija. Uzstājoties šeit, Dobeļa kungs divreiz uzsvēra, ka mums ir jāpieņem šie viņa piedāvātie grozījumi, lai likums atbilstu tiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem jau šobrīd darbojas mūsu Iekšlietu ministrija. Es domāju, ka mēs patiešām mēģinām izveidot Latvijā tiesisku valsti, bet tiesiskā valstī, manuprāt, būtu jābūt citādāk. Tieši valdības un resora līmeņa noteikumiem būtu jābalstās uz likuma normu. Šobrīd patiešām iznāk kaut kas pretējs, jo Iekšlietu ministrija darbojas pēc noteikumiem, kuri ir pretrunā ar likumu, un tāpēc ir skaidrs, kāpēc veidojas situācija, kuru minēja augsti godātais Muciņa kungs. Notiek tiesas prāvas, un Iekšlietu ministrija nav apmierināta ar šo tiesas prāvu iznākumu. Tiesas lemj par labu iesniedzējam, nevis par labu Iekšlietu ministrijai. Protams, tā ir spīdoša izeja no šīs situācijas - mēs tagad grozīsim likumu tādā veidā, lai to pielāgotu nelikumīgiem noteikumiem. Pie tam es domāju, ka tas skar ne tikai šos cilvēkus un šo konkrēto problēmu. Es domāju, ka tas ir simptomātiski. Ja tieši šāda motivācija diezgan pārliecinoši skan no šīs tribīnes, tad es domāju, ka pat neatkarīgi no jautājuma būtības mums tomēr būtu diezgan konsekventi jāseko tiesiskas valsts principiem.
Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nu jūs beidzot tiešā runā dzirdējāt, kas tad ir vajadzīgs, - vajadzīgs ir tas, lai tik kaut kas nenotiek. Tas, ka te skan runas par ieročiem, tas jums izsauc smaidus, acīmredzot līdz pirmajiem līķiem...
Kādi ir bijuši Latvijas oficiālie protesti tad, kad Lužkovs, Krievijas impērijas galvaspilsētas mērs, mūs salīdzināja ar Kambodžu? Ar Kambodžu, kur ir gājuši miljoniem cilvēku bojā. To viņš darīja pēc pagājušā gada marta notikumiem. Kāda ir bijusi mūsu reakcija uz to? Un mēs te tagad drebam un domājam, ko tad nu šie tagad teiks. Es nemaz nerunāšu par izcilo gaisa ērgli Ruckoju, par viņa slavenajiem izteicieniem un par to Krasnojarskas gulbīti, kurš arī šad un tad izsakās. Lūk, kāda ir mūsu nostāja šajos jautājumos! Viņi gan neuztraucas par to, ko paši saka, viņi neuztraucas par to, ko viņi pieņem, viņi neuztraucas par to, ka viņi brāļosies, čuposies un vēl kaut ko citu darīs ar serbiem, kuri atklāti piekopj genocīda režīmu, kuru Krievija citās vietās tik ļoti nosoda, rūpēdamās par saviem tautiešiem ārpus savas valsts robežām.
Lūdzu, balsojiet un dodiet iespēju viņiem šeit braukt un nerunājiet, ka tie ir 200 cilvēki, jo katrs te var iebraukt arī vēlāk. Tie ir tikai tie, kuri šeit ir, bet tie, kuri iebrauks vēlāk, arī prasīs sev šīs uzturēšanās atļaujas. Dodiet viņiem šo iespēju! Es to nedarīšu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Muciņa kungs. Un tad izšķirsim jautājumu balsojot.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, arī es varu runāt skaisti, bet... Dobelis ir mans draugs, bet taisnība man dārgāka. (Starpsauciens: Runā komisijas vārdā!) Un kā jurists, kas vada Juridisko komisiju, es gribu teikt un varu teikt tikai par tiem juridiskajiem aspektiem, kas mums visiem un reizē arī Latvijas valstij ir svarīgi. Es gribu pateikt tikai par vēl vienu pakāpi, kas ir virs šiem strīdiem. Šeit jau simptomātiski izskanēja, ka tiesa spriež kādam par labu. Tiesas nespriež un nevar spriest kādam par labu, tiesas spriež saskaņā ar likumu. Tiesas spriež saskaņā ar šo likumu, tiesām ir jāspriež saskaņā ar šo likumu, tāpēc neraustīsim likumu pa labi vai pa kreisi, uz vienu vai uz otru pusi. Ja vajag labākus juristus, tad savas ministrijas iekšienē pārdaliet naudiņu vairāk vienai vai otrai pārvaldei, ja tām nākas zaudēt prāvas kvalitatīvu juristu trūkuma dēļ.
Taču es šeit gribu pateikt tikai par juridisko un demokrātisko, un konstitucionālo principu, kas ir varas dalīšanas princips. Ja reiz šo 200 cilvēku lietas ir tiesās, tad par šīm lietām ir jālemj tiesām. Mēs, nedz izpildvara, nedz likumdevēja vara, nevaram un nedrīkstam aizstāt tiesas. Likums ir, likums ir jāpilda, un tiesām ir jāspriež saskaņā ar likumu. Es aicinātu noraidīt šos priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu, cienījamie deputāti, ieņemiet savas vietas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 25. Šis priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, Muciņa kungs!
L.Muciņš. Piektais ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu un precizē to. (Starpsauciens: Nav balsojams!)
Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā tas nav balsojams. Dobeļa kungs prasa balsot. Es atvainojos, Muciņa kungs, kāds ir jūsu viedoklis?
L.Muciņš. Mēs komisijā to balsojām atsevišķi...
Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā, lūdzu, sāksim debates. Vārds Jurim Dobelim.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka pēc Centrālās vēlēšanu komisijas prasmīgas ievēlēšanas visi balsojumi par šo projektu un par maniem priekšlikumiem ir saskaņoti. Tā ka es neprognozēju neko citu arī nākamjā balsojumā. Te par sirdsapziņu runāt nevajadzētu. Taču es gribētu vienkārši pamatot, kāpēc bija mans otrais priekšlikums, kāpēc es gribu piedāvāt izslēgt vārdus ja viņi ieradušies Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) Bruņoto spēku militārpersonas dienestu, - neatkarīgi no laika, kad viņi ieradušies Latvijā. Ir šis likums par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas. Tur ir pateikti nosacījumi, laikaposmi un tiesiskais stāvoklis. Un, lūk, tur ir paredzēta arī militārpersonu un viņu ģimenes locekļu izvešana no Latvijas. Tas ir atkarīgs no militārpersonas atvaļināšanas datuma, un tas nepieļauj nekādu ģimenes locekļu palikšanu Latvijā, neatkarīgi no ierašanās veida Latvijā. Neieliekot šādu svītrojumu, tagad ir ļoti skaisti. Kas tagad sanāks, kāda būs problēma? Tas te paliek, bet tas aizbrauc, un tas, kas te palicis, aicina atpakaļ. Sveiki, ģimenes ir apvienojušās, svēta lieta... Eiropa, pasaule, Āzija, Amerika un Antarktīda arī mūs nesapratīs pēc šāda piedāvājuma... Viss ir kārtībā, un balsojuma rezultāts būs tieši tāds pats. Taču es jums paskaidroju, pirms jūs balsojat: paskatieties, ko jūs darāt! Šeit taču nav runa par kaut ko citu, bet tikai par elementāru līguma ievērošanu. Es, protams, palieku pie tā, ka aicinu balsot par manu priekšlikumu, un, ja tas netiks pieņemts, es iesniegšu līdzīga rakstura priekšlikumus vēl un vēl. Varbūt vismaz daļai no jums beidzot paliks kauns, varbūt pēc Valsts prezidenta vēlēšanām te atkal citādas vienošanās notiks, un beigu beigās jūs atbalstīsiet manus priekšlikumus, jo tie ir taisnīgi un tie ir domāti mūsu, latviešu, interesēs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Ar to arī debates beidzam. Muciņa kungs runās komisijas vārdā.
L.Muciņš. Juridiskā komisija noraidīja arī šo priekšlikumu sakarā ar to slēdzienu un motīviem, kurus es jums minēju jau iepriekš.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 36, atturas - 29. Nav pieņemts.
L.Muciņš. 6.priekšlikums. Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi un saskaņojusi šo pantu ar Advokatūras likumu.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 6.priekšlikumu? Nav iebildumu. Pieņemts. Un tādā gadījumā ir jābalso par likumprojektu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 5. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.
Paldies, Muciņa kungam!
Cienījamie kolēģi, pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, gribu jūs informēt, ka ir ienācis ierosinājums, kuru ir parakstījuši desmit deputāti, un tas ir šāds: Ierosinām izdarīt grozījumu Saeimas 22.aprīļa sēdes darba kārtībā un lēmuma projektu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu humānajām operācijām Albānijā izskatīt pēc darba kārtības 8.punkta, tas ir, kā nākamo, un nebeigt sēdi līdz šā lēmuma projekta izskatīšanai. Vai ir iebildumi pret šīm izmaiņām? Nav.
Tātad esam izdarījuši izmaiņas un tūdaļ izskatīsim lēmuma projektu Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajā starptautiskajā humānajā operācijā Albānijā. Ir pieteicies runāt Ģirts Kristovskis. Jūs valdības vārdā? Lūdzu!
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu priekšā ir lēmuma projekts Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajā starptautiskajā humānajā operācijā Albānijā. Es nedaudz jums raksturošu situāciju. Tātad uz Albānijas valdības lūguma pamata NATO ir izveidojusi speciālu štābu un IFOR štābu, lai nodrošinātu šā lūguma izpildi.
Arī Latvija kā NATO partnervalsts saņēma piedāvājumu piedalīties šīs humānās misijas nodrošināšanā. Mēs jau pirms divām dienām esam saņēmuši konkrētu NATO IFOR štāba piedāvājumu Nīderlandes lielākas mediķu vienības sastāvā piedalīties ar septiņu, astoņu cilvēku, mediķu, vienību - dakteri, feldšeri, sanitāri un šoferis sanitārs - šajā operācijā. Šī vienība ir piedalījusies starptautiskajās mācībās, no kurām pēdējās ir notikušas aizvadītā gada oktobrī Slovēnijā, un līdz ar to šai vienībai ir pazīstami apstākļi, kas tai varētu būt Albānijā, piedaloties humānajā operācijā.
Valdība ir izskatījusi šo jautājumu, piešķīrusi papildus no rezerves līdzekļiem 74 tūkstošus latu, un NATO štābs ierosina šai vienībai 28.aprīlī jau būt Tirānā kopā ar bāzes vienību. Šīs vienības apgādi organizēs Beļģijas Bruņotie spēki, beļģu Bruņotie spēki šo vienību apgādās. Vienība tiks nogādāta ar Norvēģijas bruņoto spēku palīdzību Albānijā.
Tas man ir viss ziņojums. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 15, atturas - nav. Lēmuma projekts Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajā starptautiskajā humānajā oprācijā Albānijā ir pieņemts. Paldies.
Turpināsim darba kārtības jautājumu izskatīšanu, šoreiz jau bez izmaiņām. Un nākamais ir likumprojekts Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai Rūta. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts Par nekustamā īpašuma nodošanu Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai Rūta trešajam lasījumam, reģistra nr.128, dokuments nr.543.
Likumprojekta sagatavošanas gaitā trešajam lasījumam tika iekļauts viens redakcionāla rakstura labojums - 1. un 2. pants tika apvienoti, nemainot likumprojekta būtību.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.
L.Muciņš. Līdz ar to 2. pants ir izslēgts, bet pārējie - pārnumurēti.
Sēdes vadītājs. Pret to arī nav iebildumu, tas ir loģisks turpinājums. Lūdzu!
L.Muciņš. Es aicinātu likumprojektu pieņemt trešajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lielā vienprātībā likumprojekts ir pieņemts. Paldies.
Nākošais ir darba kārtības 10.jautājums, arī trešais lasījums. Tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Lagzdiņa kungs runās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Par šo likumprojektu ir saņemti trīs priekšlikumi.
Pirmais priekšlikums. Dzintars Kudums ierosina izteikt 3. pantu jaunā redakcijā. Priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek atbalstīts. Lūdzu!
J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums. Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs ierosina izteikt 13. panta 3. punktu precizētā redakcijā. Šis trešais priekšlikums ir pieņemts atbildīgās komisijas piedāvātajā variantā.
Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Iebildumu nav. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Ceturtais priekšlikums. Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs ierosina izteikt 15. pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Piektais priekšlikums. Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs ierosina izslēgt 16. pantu. Priekšlikums ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Visi priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc izšķirsim jautājumu par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas nav. Likumprojekts trešajā un galīgajā lasījumā ir pieņemts.
Darba kārtības 11. punkts - likumprojekts Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs ir 187 - Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās.
Mēs iepriekšējā nedēļā pirmajā lasījumā izskatījām likumprojektu par valsts un pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās. Šis likumprojekts ir, tā sacīt, vienā paketē ar jau iepriekš izskatīto likumprojektu, kuru mēs izskatījām pirmajā lasījumā un pieņēmām.
Arī šā likumprojekta būtība ir saistīta ar jautājuma precizēšanu par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā un risina dažus procesuālus jautājumus, kādā kārtībā iesniedzami un kādi dokumenti ir nepieciešami, lai process par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās jautājumos, kur tie nav pietiekoši skaidri, tiktu precizēts un lai tās personas, kuras grib pierādīt savu īpašumu un ierakstīt šo īpašumu zemesgrāmatā, attiecīgi uz tiesiska pamata un ātrā tempā to varētu izdarīt.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un attiecīgi iesniegt priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Paldies, Muciņa kungs, par informāciju! Debatēs neviens pieteicies nav, tāpēc izšķirsim jautājumu balsojot.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Muciņa kungs, kādi būs priekšlikumu iesniegšanas termiņi?
L.Muciņš. Līdz 3. maijam lūdzu to darīt.
Sēdes vadītājs. Vai tas atbilst Kārtības rullim? Jā, tātad ir attiecīgais dienu skaits starp šo lasījumu un nākošo. Vai nav iebildumu? Lēmums ir pieņemts. Jāiesniedz labojumi līdz 3. maijam.
Nākošais darba kārtības jautājums ir 12.punkts - Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Ābiķa kungs runās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Otrais lasījums.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pirms izskatām likumprojektu, es komisijas vārdā izsaku pateicību Saeimas Juridiskajam birojam par lielo ieguldījumu šā likuma tapšanā. Tāpēc es gribu arī atgādināt, ka visi labojumi, kas šeit ir, visi priekšlikumi, kas ir iesniegti, nāk no Juridiskā biroja un tāpēc, izskatot šo likumprojektu, es vairs neminēšu iesniedzēju, lai mēs ātrāk varētu izskatīt, jo tie visi ir Juridiskā biroja priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Es domāju, ka nevienam nav iebildumu. Lūdzu!
Dz.Ābiķis. 1. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 2. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 3. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
Dz.Ābiķis. 4. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 5. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 6. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī pret 6. priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 7. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 7. - pieņemts.
Dz.Ābiķis. 8. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 8. priekšlikums saņem deputātu atbalstu.
Dz.Ābiķis. 9. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Dz.Ābiķis. 10. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 11. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!
Dz.Ābiķis. 12. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 13. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 14. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
Dz.Ābiķis. 15. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
Dz.Ābiķis. 16. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
Dz.Ābiķis. 17. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
Dz.Ābiķis. 18. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 18.priekšlikums ir pieņemts.
Dz.Ābiķis. 19. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 19.priekšlikums ir pieņemts. Iebildumu nav.
Dz.Ābiķis. 20. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav arī pret 20.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 21. - atbalstīts. (Starpsauciens: Lēnāk! Tik ātri nevar izsekot!)
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Ābiķa kungs. Drusku lēnāk, lai deputāti spētu izsekot! Ir pretenzijas.
Tātad 21.priekšlikumu deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 22. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 23. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 23.priekšlikumu atbalsta.
Dz.Ābiķis. 24. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 24.priekšlikumu atbalsta deputāti.
Dz.Ābiķis. 25. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 25.priekšlikumu - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu - atbalsta deputāti.
Dz.Ābiķis. 26. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 27. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.
Dz.Ābiķis. 28. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu nevienam.
Dz.Ābiķis. 29. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 29.priekšlikumu - atbalsta deputāti.
Dz.Ābiķis. 30. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 30.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 31. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 31.priekšlikumu atbalsta.
Dz.Ābiķis. 33. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 32.priekšlikums...
Dz.Ābiķis. Es atvainojos, 32. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 32.priekšlikumu atbalsta.
Dz.Ābiķis. 33. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 33.priekšlikumu atbalsta deputāti.
Dz.Ābiķis. 34. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tas saņem deputātu pilnīgu atbalstu.
Dz.Ābiķis. 35. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tieši tāpat ir atbalstīts arī 35.priekšlikums.
Dz.Ābiķis. 36. - atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Tātad ir ierosinājums 36.priekšlikumu balsot. Deputātiem atbilstoši Kārtības rullim ir šādas tiesības to prasīt. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim 36. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Ir pieņemts un Juridiskā biroja 36. priekšlikums ir atbalstīts.
Lūdzu, Ābiķa kungs!
Dz.Ābiķis. 37. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 38. - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 39. - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tieši tāpat kā iepriekšējos gadījumos deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 40. - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Un 41. priekšlikums, kas skar pārejas noteikumus, arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī pārejas noteikumos deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
Visus Juridiskā biroja priekšlikumus mēs esam izskatījuši un arī atbalstījuši, tā ka ir jāpāriet pie balsošanas un jāizsaka attieksme balsojot.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Arī šis likumprojekts ir pieņemts lielā vienprātībā.
Kā būs ar priekšlikumu iesniegšanu, Ābiķa kungs?
Dz.Ābiķis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.
Sēdes vadītājs. 3. maijs. Vai deputātus apmierina šāds priekšlikumu iesniegšanas termiņš? Apmierina. Paldies. Lēmums ir pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nākošais darba kārtības jautājums ir 13.punkts - Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu. Pirmais lasījums.
Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu. Rasnača kungs runās Juridiskās komisijas vārdā.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu jau pirms pirmā lasījuma. Tā saņēma no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pozitīvu atzinumu, ka likumprojekts konceptuāli ir atbalstāms. Saeimas Juridiskā komisija, motivējot to ar nepieciešamību likumu pieņemt līdz 4.maijam, tātad līdz gadadienai, kad konkrēti tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, aicina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! 68 - par, pret - 7, atturas - 2. Pieņemts kā steidzams.
Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par pirmo lasījumu?
Dz.Rasnačs. Tātad likuma konceptuālās pamatnostādnes ir minētas anotācijā. Komisija, izvērtējusi šīs pamatnostādnes, konstatēja, ka, protams, ir atsevišķas nianses, kuras būtu precizējamas; konkrēti tās, kas skar likuma realizācijas mehānismu, tāpēc komisija to līdz otrajam lasījumam sagatavos. Komisijas priekšlikums par termiņiem... Nē, to pēc tam!
Sēdes vadītājs. Rasnača kungs, vispirms izlemsim jautājumu par pirmo lasījumu! Tātad komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā (tieši tāpat kā steidzmību). Lūdzu, balsosim! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 15, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Kādi ir ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanu un izskatīšanu?
Dz.Rasnačs. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 27. aprīlim Juridiskajai komisijai.
Sēdes vadītājs. Un kad izskatīt?
Dz.Rasnačs. Izskatīšanas datums - 29. aprīlis.
Sēdes vadītājs. Tātad 27. un 29. aprīlis. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Arī šie termiņi ir pieņemti.
Lūdzu, gatavojiet un iesniedziet priekšlikumus!
Nākošais darba kārtībā ir 14.punkts - Grozījums likumā Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - Krasta kungs. Lūdzu!
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ir izskatījusi grozījumus likumā un lūdz atbalstīt 1. panta redakcionālu precizējumu, ko ir veikusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret 1. panta redakciju? Es atvainojos, Krasta kungs, pirms mēs izskatām, lūdzu, precizējiet, vai uz šo likumprojektu attiecas dokuments nr. 544-a.
G.Krasts. Attiecas.
Sēdes vadītājs. Attiecas, tātad mēs to arī skatīsim. Paldies.
Vai pret 1.pantu nav iebildumu? Nav. Pieņemts.
G.Krasts. Šobrīd skatāmais dokuments ir 544-a, tātad grozījumi likumā tehnisku iemeslu dēļ ir sadalīti divos dokumentos. Šis ir nr.544-a.
Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums par 2.pantu, ko atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tātad es pievēršu uzmanību tam, ka tā ir atsevišķa lapa - dokuments 544-a. Tehniskas kļūdas dēļ ir ieviesies tā, ka grozījumi ir uz divām lapām, bet es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka tas ir atsevišķs priekšlikums par 2.pantu, ko komisija ir atbalstījusi. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Nav. Mēs atbalstām Juridiskā biroja priekšlikumu.
G.Krasts. Ja šie precizējumi un labojumi ir atbalstīti, tad atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.
Nākošais darba kārtības jautājums ir 15.punkts - likumprojekts Par Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību pirmajā lasījumā.
Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts. Lūdzu!
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi, likumprojekts ir izklāstīts uz vienas lappuses. Tātad uz pirmo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Nav... Tā kā neviens nevēlas debatēt par šo jautājumu, mums tas ir jāizšķir balsojot. Balsosim pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Pirmajā lasījumā ir pieņemts. Kad iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam?
G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 7 dienas. Tātad iesniegšanai pietiek laika. Vai iebildumu nav? Iebildumu nav. 30.aprīlis. Paldies.
Nākamo darba kārtības punktu, kas mums bija paredzēts kā 16. (par mūsu vienību nosūtīšanu), mēs jau esam izskatījuši.
Nākamais ir darba kārtības 17.jautājums, un arī to mēs izlēmām iekļaut darba kārtībā. Tas ir Profesionālās izglītības likums. Pirmais lasījums. Ābiķa kungs - Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vārdā. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (frakcija Latvijas ceļš).
Cienītie kolēģi! Jau pirms laba laika mēs pieņēmām Profesionālās izglītības likumu pirmajā lasījumā, tāpēc var rasties jautājums, kāpēc atkal tiek iesniegts likums pirmajā lasījumā. Gribu paskaidrot, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus otrajam lasījumam - kā jaunu likumprojektu, kas ievērojami atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā. Līdz ar to mērķtiecīgāk būtu to skatīt kā jaunu likumprojektu, sākot ar pirmo lasījumu. Bija Saeimas sēde, kurā piedalījās Juridiskā biroja pārstāvji, Izglītības un zinātnes ministrijas vadība un komisijas, un mēs visi vienprātīgi nonācām pie secinājuma, ka tā rīkoties būtu daudz mērķtiecīgāk. Līdz ar to arī Profesionālās izglītības likumu mēs varētu izskatīt laicīgāk, jo Profesionālās izglītības likums Saeimā obligāti būtu jāpieņem līdz 1.jūnijam, kad stājas spēkā tā saucamais jumta Izglītības likums.
Šajā sakarībā, ņemot vērā to, ka konceptuāli likums jau ir izdiskutēts un šis jaunais likums diezgan stipri atšķiras tikai detaļās, komisija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju lūdz, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts kā steidzams divos lasījumos, jo mēs uzskatām, ka divi lasījumi būtu pilnīgi pietiekami, jo, ņemot vērā šā likuma ilgo tapšanas gaitu, tas tiktu pieņemts kvalitatīvs.
Sēdes vadītājs. Paldies Ābiķa kungam. Tātad par steidzamību būtu jānobalso. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts kā steidzams ir pieņemts. Lūdzu, par pirmo lasījumu!
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Kā jau es minēju, konceptuāli šis likumprojekts neatšķiras no tā, ko mēs jau esam skatījuši. Tas atšķiras būtiski tikai detaļās. Es aicinu bez ilgām diskusijām pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu balsot.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Tas tiks skatīts kā steidzams. Lūdzu, kad iesniedzami priekšlikumi un kad ir jāizskata šis likumprojekts sēdē?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam un izskatīt...
Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam. Vai iebildumu pret to nav?
Dz.Ābiķis. Tā kā iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanu nav, komisijai tomēr vēl vajadzētu dot laiku priekšlikumu rūpīgai izskatīšanai. 13.maijs varētu būt izskatīšanas datums, ja kolēģiem nav iebildumu.
Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret 13.maiju, ka mēs tajā izskatām šo likumprojektu? Iebildumu nav. Mēs to izskatīsim 13.maijā. Paldies Ābiķa kungam.
Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par izpratni!
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Darba kārtības visi jautājumi, izņemot informāciju deputātiem, ir izskatīti. Kā jūs zināt, informācija deputātiem tiek sniegta pēc tam, kad mēs beidzam savu darbu sēdē. Tātad vispirms reģistrēsimies ar mūsu balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Oļegs Deņisovs, Arnis Kalniņš, Imants Burvis, Leons Bojārs, Jānis Bunkšs, Tadeušs Ketlers, Jāzeps Šņepsts, Juris Dalbiņš, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Andris Šķēle, Juris Galerijs Vidiņš, Ģirts Valdis Kristovskis un Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Tātad pēc minūtes mēs sākam klausīties informāciju deputātiem. Lūdzu, tie, kuri vēlas palikt uz šo daļu, palieciet zālē, bet pārējiem lūdzu turpināt diskusijas ārpus šīs telpas, lai mēs varētu turpināt darbu. Paldies.
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem
jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas sēdes
1999.gada 22.aprīlī
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, turpināsim darbu! Zemkopības ministra Salkazanova kunga atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Lujāna, Solovjova, Bartaševiča un citu deputātu steidzamu jautājumu Par cukurbiešu realizācijas iespējām 1999.gada rudenī. Ir iesniegta rakstiska atbilde. Papildu informācijai laiks 2 minūtes. Lūdzu!
P.Salkazanovs (zemkopības ministrs).
Es domāju, ka atbilde ir iesniegta rakstiski. Es varētu atbildēt uz jautājumiem.
Sēdes vadītājs. Jā, deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus. Ministra kungs varēs atbildēt uz šiem jautājumiem. Uzdot divus papildjautājumus ir iespējas tiem cilvēkiem, kas ir iesnieguši šo jautājumu Par cukurbiešu realizācijas iespējām 1999.gada rudenī.
Modris Lujāns grib uzdot papildjautājumu. Lūdzu!
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Nē, atbildes nav bijis. Tādēļ man izbrīnu radīja ministra apmierinātā... Mēs gaidījām, ka jūs dosiet atbildi mutvārdos.
Sēdes vadītājs. Tad man ir tiešām jāatvainojas. Varbūt ministra kungs var vienkārši nolasīt šo atbildi.
P.Salkazanovs. Tad man ir jāatvainojas. Tā kaut kur ir noklīdusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Salkazanova kungs!
P.Salkazanovs. Cienījamie deputāti! Es vienkārši izstāstīšu situāciju, kāda ir Jēkabpilī. Situācija Jēkabpils cukurfabrikā nav viennozīmīga, vienkārša. Tā bija tāda jau no pirmās dienas, kad es sāku strādāt par ministru. Akcionāru sapulcē akcionāri tika informēti par situāciju, bija iepriekšējā gada atskaite, zvērināta revidenta ziņojums, un šajā ziņojumā figurēja skaitlis 5,6 miljoni - parādsaistības, ar kādām rūpnīca beidza darbu.
16.februārī ministrija sāka aktīvi iejaukties šīs rūpnīcas darbībā jeb kontrolēt šīs rūpnīcas darbību. Sākumā, cik tas bija mūsu spēkos. Jāsaka, ka pēdējā laikā ļoti aktīvi sadarbojāmies ar Unibanku un sākām sarunas ar visiem kreditoriem, ar rūpnīcas vadību un daudziem Jēkabpils zemniekiem. Situācija šodien ir mazliet savādāka. Riska pakāpe ir mazinājusies. Šodien parāds ir 3,6 miljoni, un par šiem 3,6 miljoniem ir ar visiem lielajiem kreditoriem parakstītas vienošanās, ka rūpnīca maksās šiem kreditoriem. Pirmām kārtām Unibankai kā lielākajai kreditorei tiks 1,2 miljoni, un 2,4 miljoni tiks pārējiem - minerālmēslu piegādātājiem un sēklu piegādātājiem, un ķimikāliju piegādātājiem. Ir runa par šā parāda sadalīšanu divās daļās. Puse no parāda gulstas uz pagājušajā gadā saražoto cukuru. Otra puse no parāda gulstas uz nākamā gada ražu. Kopumā jāsaka, ka ir radīti priekšnoteikumi, lai rūpnīca varētu uzsākt nākamo sezonu. Jāsaka, ka riska pakāpe ir mazinājusies, taču risks ir palicis. Šodien tiekoties ar rūpnīcas padomes un valdes priekšsēdētāju, rūpnīcas vadītāju un klātesot arī šiem minerālmēslu kreditoriem, saruna bija par sekojošu tematu: ja rūpnīcas vadība un valde neieviesīs ekonomisko režīmu un nemēģinās ļoti taupīgā režīmā pieiet pie nākamās sezonas, tādā gadījumā ir jāņem atkal viens kredīts, lai rūpnīca varētu uzsākt normālu darbu, un šīs kredīta ņemšanas iespējas pašlaik reāli ir. Lai rūpnīca varētu sākt strādāt ar nākamā gada vai šā gada produkciju.
Šī situācija sāka veidoties ne jau šodien. Kopumā cukura ražošanas apjoms no 1996.gada līdz šim gadam ir dubultojies, Latvijā tā ir rentabla nozare. Tomēr cukura ražošanas nozare bezgalīgi attīstīties nedrīkst. Vienkārši tādēļ, ka iekšējais tirgus šogad jau ir piepildīts ar pašražotu cukuru.
Redzot šo situāciju, pašlaik tiek izstrādāti grozījumi likumā Par cukuru. Tie ir tuvi tiem grozījumiem, par kuriem 6.Saeima nenobalsoja, un 7.Saeima neuzskatīja par vajadzīgu iekļaut darba kārtībā šo jautājumu. Taču grozījumi likumā Par cukuru ir vajadzīgi, jo citādi šo nozari vairs nevarēs normāli regulēt. Grozījumi likumā Par cukuru paredz ieviest kvotu sistēmu, tā ir sistēma, kas darbojas Rietumeiropā. Šī sistēma dos tiesības zemniekam realizēt cukurbietes, un, mainoties situācijai vienā vai otrā cukurfabrikā, tomēr zemnieks nebūs tas, kas cietīs. Šīs tiesības ir kā prece, kvota ir kā prece, kas pāriet no viena otram, tiek nomāta un tā tālāk. Bet nekādā gadījumā zemnieks vairs nebūs cietējs.
Šinī brīdī, ja nebūtu panākta vienošanās ar šiem kreditoriem, nepārprotami zemnieks būtu cietējs.
Sēdes vadītājs. Paldies Salkazanova kungam. Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies par izsmeļošo atbildi. Vai šā jautājuma uzdevēji vēlas uzdot papildjautājumus? Lūdzu, vārds Lujāna kungam! Viena minūte jautājuma uzdošanai.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais ministra kungs! Vismaz pēc jūsu mutvārdu atbildes, ko mēs nupat dzirdējām, var gandrīz saprast, ka vispār Latvijā kontrabandas cukurs kā izejviela neieplūst. Jūs, protams, arī tagad uzskatāt, ka cukura tirgus savā veidā ir sakārtots. Vienīgi jāteic, ka šī pārprodukcija nav pašiem zemniekiem.
Sēdes vadītājs. Paldies Lujāna kungam par jautājumu.
Salkazanova kungs!
P.Salkazanovs. Runāt par pašu ražotā cukura pārprodukciju varbūt būtu pāragri, bet mazliet problēmu ir radījis Krievijas tirgus, jo no tā cukura, kas tika ievests pārstrādei (22 tūkstoši tonnu) un izvests (17 tūkstoši tonnu) pagājušajā gadā, dabīgi, viena daļa ir palikusi uz šo gadu un pārstrādes uzņēmumiem ir būtiskas problēmas šo cukuru ielaist apritē un trīs mēnešu laikā izvest ārā, jo atmuitošanas procedūra šim cukuram ir ierobežota - trīs mēneši, un viena daļa no šī cukura atmuitošanas rezultātā ir juridiski tiesīga ienākt mūsu tirgū, bet šis apjoms nav liels attiecībā pret kopējo patēriņu (apmēram 70 tūkstoši tonnu pašražotā cukura un 20 tūkstoši tonnu pārstrādei ievestā cukura). Domāju, ka par kontrabandas cukuru kā tādu, kas ir nelegāli ienācis valstī, vismaz spriežot pēc tiem skaitļiem, kas rāda, kāds ir patēriņš vidēji pa gadiem, nopietni runāt šodien nebūtu lielas nozīmes, jo tas apjoms nav tas, kas grauj Latvijas iekšējo tirgu. Latvijas iekšējo tirgu šodien ir sagrāvusi Jēkabpils cukurfabrika ar to cukuru, par kuru viņa norēķinājās ar zemniekiem, samaksājot diezgan zemu cenu salīdzinājumā ar reālo cenu, kāda cukuram ir tirgū. Šis cukurs ir iegājis tirgū, tas ir destabilizējis iekšējā tirgus situāciju cukuram, bet es domāju, ka pakāpeniski situācija izlīdzināsies, taču pārpalikums no šāgada ražas reāli varētu palikt arī attiecībā uz nākamā gada cukuru.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Lujāna kungs uzdod otru jautājumu.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais ministra kungs! Tā kā, es vēlreiz saku, rakstveida atbilde nav saņemta, varbūt jums būtu iespējams dot īsu raksturojumu par rūpnīcām. Mani interesē, kuras rūpnīcas strādā ar mūsu zemnieku produkciju (varētu arī aptuveni pateikt, kādos procentos) un kuras strādā ar ievesto izejvielu. Es domāju, mums būtu iespējams tādu informāciju dabūt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, ministra kungs!
P.Salkazanovs. Es domāju, tas jautājums bija par tām rūpnīcām, kas izmanto cukuru kā izejvielu, nevis par cukurfabrikām. Cukurfabrikas šajā gadā strādās tikai ar Latvijā ražotām cukurbietēm, pārstrādājot tās. Ievešana šogad pilnīgi nav vajadzīga, jo pagājušā gada raža jau pierādīja to, ka mēs nodrošinām sevi ar pašražoto cukuru. Ja ir runa par tām rūpnīcām, kas izmanto ievesto cukuru, tad jāteic, ka pārsvarā tās ir Laima, Staburadze, Latvijas balzams un citi lielākie konditorejas uzņēmumi. Šis cukurs ienāk ar licenci. Tas trīs mēnešu laikā tiek atmuitots, ielaists ražošanas procesā un tiek kontrolēts, kāds cukura apjoms ir katrā saražotajā produktā, kas iziet no Latvijas, cik tas paņem līdzi sev cukura. Starpība starp ievesto un izvesto cukuru kopš 1996.gada ir apmēram 5000 tonnu; tā tas reāli vēl šodien ir. Nesen, viesojoties Rēzeknes piena kombinātā, bija redzams, ka tiešām ir problēmas ar to, ka šis cukurs ir jāatmuito un šim cukuram nav realizācijas produkcijas veidā, un bieži vien rūpnīcas izmanto iespēju šo cukuru vienkārši izvest ārā no Latvijas.
Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam par atbildi uz otro papildu jautājumu.
Ar to arī jautājums ir izskatīts. Paldies ministram. Paldies deputātiem. Beidzam skatīt šo darba kārtības jautājumu.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone
7.Saeimas pavasara sesijas 2.sēde
1999.gada 22.aprīlī
Par darba kārtību - 1.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par zemes
privatizāciju lauku apvidos (Nav pieņemts)
(532. un 532.-a dok.) - 2.lpp.
Priekšlikumi - dep. A.Seile - 2.lpp.
- dep. L.Bojārs - 3.lpp.
Par likumprojektu Grozījums likumā Par uzņēmumu
ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām) 1998. un 1999.gadā
(542. un 542.-a dok.) - 4.lpp.
Par likumprojektu Grozījums likumā Par Triju
Zvaigžņu ordeni
(547. un 547.-a dok.) - 4.lpp.
Priekšlikums - dep. O.Zvejsalnieks - 5.lpp.
Par likumprojektu Profesionālās izglītības likums
(558. dok.) - 5.lpp.
Lēmuma projekts Par Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētāja ievēlēšanu (Nav pieņemts)
(549., 507.-c un 507.-e dok.) - 6.lpp.
Balsu skaitītāju pārstāvja R.Ražuka informācija par
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja
ievēlēšanu - 6.lpp.
Paziņojums - dep. J.Ādamsons - 7.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
(protokols nr.14) - 7.lpp.
Ziņo - dep. R.Ražuks - 7.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
(protokols nr.15) - 9.lpp.
Ziņo - dep. R.Ražuks - 9.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
(protokols nr.16) - 10.lpp.
Ziņo - dep. R.Ražuks - 10.lpp.
Lēmuma projekts Par Centrālās vēlēšanu komisijas
locekļu ievēlēšanu
(550., 507., 507.-a, 507.-b, 507.-d, 507.-f,
507.-h un 507.-j dok.) - 11.lpp.
Balsu skaitītāju pārstāvja R.Ražuka informācija par
Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu - 11.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
(protokols nr.17) - 12.lpp.
Ziņo - dep. R.Ražuks - 12.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
(protokols nr.18) - 13.lpp.
Ziņo - dep. R.Ražuks - 13.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
(protokols nr.19) - 14.lpp.
Ziņo - dep. R.Ražuks - 14.lpp.
Paziņojumi - dep. R.Ražuks - 15.lpp.
- dep. E.Inkēns - 16.lpp.
- dep. J.Sinka - 16.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
(protokols nr.20) - 17.lpp.
Ziņo - dep. R.Ražuks - 17.lpp.
Par darba kārtību - 17.lpp.
Lēmuma projekts Par Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētāja ievēlēšanu - 19.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
(protokols nr.21)
Ziņo - dep. R.Ražuks - 19.lpp.
Lēmuma projekts Par deputāta J.Straumes ievēlēšanu
Eiropas lietu komisijā - 19.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā Par valsts
pensijām (2.lasījums) (Steidzams)
(517. dok.) - 20.lpp.
Ziņo - dep. V.Makarovs - 20.lpp.
Debates - dep. P.Apinis - 20.lpp.
- dep. A.Barča - 21.lpp.
- dep. A.Požarnovs - 23.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 24.lpp.
- finansu ministrs I.Godmanis - 26.lpp.
- dep. J.Dobelis - 31.lpp.
- dep. P.Tabūns - 32.lpp.
- dep. A.Požarnovs - 33.lpp.
- dep. A.Barča - 34.lpp.
- dep. P.Apinis - 35.lpp.
- dep. J.Dobelis - 35.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par ārvalstnieku un
bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas
Republikā (3.lasījums)
(485. dok.) - 38.lpp.
Ziņo - dep. L.Muciņš - 38.lpp.
Debates - dep. J.Dobelis - 39.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs - 40.lpp.
Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis - 41.lpp.
- dep. K.Leiškalns - 42.lpp.
- dep. A.Seiksts - 43.lpp.
- dep. J.Dobelis - 46.lpp.
- dep. K.Lībane - 48.lpp.
- dep. K.Leiškalns - 49.lpp.
- dep. P.Tabūns - 50.lpp.
- dep. B.Cilevičs - 52.lpp.
- dep. J.Dobelis - 52.lpp.
- 54.lpp.
Par darba kārtību - 56.lpp.
Lēmuma projekts Par Latvijas Nacionālo bruņoto
spēku vienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO
vadītajā starptautiskajā humānajā operācijā
Albānijā
Ziņo - dep. Ģ.V.Kristovskis - 56.lpp.
Likumprojekts Par nekustamā īpašuma nodošanu
Liepājas Lietuviešu kultūras biedrībai Rūta
(3.lasījums)
(543. dok.) - 57.lpp.
Ziņo - dep. L.Muciņš - 57.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un
pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā (3.lasījums)
(545. dok.) - 58.lpp.
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 58.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par nekustamā
īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās (1.lasījums)
(466. un 531. dok.) - 59.lpp.
Ziņo - dep. L.Muciņš - 59.lpp.
Likumprojekts Likums par preču zīmēm un
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (2.lasījums)
(42. un 540. dok.) - 60.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 61.lpp.
Likumprojekts Par Latvijas Republikas Augstākās
padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu
(1.lasījums) (Steidzams)
(463. un 541. dok.) - 67.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 68.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā Par 1985.gada
15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu
(2.lasījums)
(398. un 544. dok.) - 69.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 69.lpp.
Likumprojekts Par Eiropas reģiona konvenciju par
to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko
izglītību (1.lasījums)
(445. un 546. dok.) - 70.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 70.lpp.
Likumprojekts Profesionālās izglītības likums
(1.lasījums) (Steidzams)
(558. dok.) - 71.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 71.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs - 73.lpp.
Atbildes uz deputātu jautājumiem
Zemkopības ministra P.Salkazanova atbilde uz
Saeimas deputātu steidzamajiem jautājumiem Par
cukurbiešu realizācijas iespējām 1999.gada rudenī
(536. dok.) - 74.lpp.
Papildjautājumi - dep. M.Lujāns - 74.lpp.
- 76.lpp.