Pirmdien, 8.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Latvijas uzņēmējiem.         Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja, deputāti un Latvijas uzņēmēji pārrunāja uzņēmējdarbības attīstību mūsu valstī un nākotnes perspektīvas Eiropas Savienībā, kā arī 20.septembrī gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas dalību ES.         "Globālais jautājums ir - būt vai nebūt ES", sacīja Saeimas priekšsēdētāja un pateicās klātesošajiem par atsaucību piedalīties diskusijā. Dalību ES būtu nepareizi salīdzināt ar Latvijas vēsturē gūto pieredzi citā savienībā. Galvenās pamatvērtības ES ir demokrātija un cilvēktiesības, valstis saglabā savu neatkarību, identitāti un valodu, bet arī ES konstitucionālais likums paredzēs valstīm iespēju no tās izstāties. Uzsākot diskusiju I.Ūdre uzsvēra, ka pamatā visi esam eirooptimisti, galvenais ir savstarpējā ieinteresētība un mūsu bērnu nākotne.          Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts atzina - lai gan viņš ir pārliecināts par referenduma pozitīvu iznākumu, tomēr saglabājas zināma nervozitāte. Viņš sacīja, ka uzņēmēji jau pamanījuši notikušās tiesiskās un likumiskās vides izmaiņas, kas liecina par to, ka Latvija jau ir Eiropas valsts. Savukārt, neiestājoties ES, Latvijā varētu iestāties zināms šoks tautsaimniecībā, kas izpaustos caur finanšu sistēmu, kā arī preču eksportētājiem uz Lietuvu, Igauniju un ES kopumā.           Sarunas gaitā aktīvi iesaistījās Latvijas uzņēmēji, kopumā izsakot pozitīvu attieksmi mūsu valsts dalībai ES. Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētājs Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka valdībai būtu nepieciešams konsultēties ar sociālo partneri - uzņēmēju pārstāvjiem, pieņemot nozīmīgus lēmumus un Briseles direktīvas. Viņš arī atzina, ka uzņēmēji ir gatavi aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, kas ietekmē uzņēmējdarbības vidi.           Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas priekšsēdētājs Teodors Tverijons pastāstīja, ka banku sektorā ES direktīvas darbojas jau kopš 1995.gada, un aicināja diskusijā par Latvijas dalību ES pievērsties globāliem un stratēģiskiem attīstības jautājumiem, nevis meklēt putekļus vai bedrītes ceļā uz ES.           Arī Ivars Strautiņš, pārstāvot "Turību", sacīja, ka, izpētot ES dalībvalstu pieredzi, nācies secināt, cik svarīgi ir sagatavoties prasībām un savlaicīgi veikt pirmsiestāšanās mājasdarbus un sakārtot savas ražotnes atbilstoši ES prasībām. Runājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu valstī, viņš uzsvēra, ka valdības līmenī būtu nepieciešams atzīt, ka svarīgākā prioritāte ir uzņēmēji, jo tikai viņi var nopelnīt naudu, ko vēlāk valsts var sadalīt veselības, izglītības un sociālajām vajadzībām. I.Strautiņš arī akcentēja nepieciešamību izvērtēt valsts attīstību stratēģiski globālā līmenī, aplūkojot globalizāciju kā draudu Eiropai, nepieciešamību risināt ar migrāciju un reliģiskajām kustībām saistītas problēmas un to iespējamo ietekmi Latvijā.            Kirovs Lipmans, akciju sabiedrības "Kalceks" pārstāvis, pauda pārliecību, ka Latvijai nav cita ceļa kā dalība ES, un atzina, ka viegli nebūs, tomēr valstij kopumā tas būs pozitīvs ieguvums. Savukārt Valdis Jākobsons pievērsa uzmanību nepieciešamībai aizsargāt vietējo tirgu un uzņēmēju intereses, bet Kārlis Miķelsons no valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" akcentēja, ka dalība ES ir izvēle mūsu pašu rokās, jo visas līdzšinējās izvēles bijušas uzspiestas.         Nobeigumā arī Saeimas deputāti B.Brigmane un I.Emsis izteica savu pozitīvo attieksmi jautājumā par Latvijas dalību ES. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka diskusija noritēja abpusēji auglīgi, jo lielākā daļa uzņēmēju atbalsta valsts stratēģiju. Viņa arī izteica pārliecību, ka referenduma iznākums būs pozitīvs, kā arī aicināja klātesošos vienoties kopīgam darbam nākotnē.

        No 10. līdz 12.septembrim Rīgā notiks Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10.sēde.        Tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta jautājumiem, kas skar politisko un ekonomisko situāciju Latvijā; ES un Latvijas pašreizējās attiecības. Paredzēta viedokļu apmaiņa par ES paplašināšanos un tās jaunajām kaimiņvalstīm; ES nākotni ES Konventa un nākamās starpvaldību konferences kontekstā; gatavošanos referendumam par Latvijas iestāšanos ES; novērotāju Eiropas Parlamentā lomu un citiem jautājumiem.        Eiropas Parlamenta deputāti dosies arī izbraukumā uz ISPA projektu Via Baltica autoceļu uzlabošana un tiksies ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem - valsts sekretāru Gunāru Kūtri, Tiesu departamenta direktora vietnieci Elitu Stivriņu un Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. Sandru Strenci. Sarunas laikā paredzēts apspriest jautājumus, kas saistīti ar Latvijas tiesu darbību, lietu izskatīšanas kārtību (process, problēmas un to risināšana) un citas ar Latvijas integrāciju ES un tiesvedību saistītas tēmas.        ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10.sēdē piedalīsies Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, Latvijas valdības, Eiropas Komisijas un ES Padomes pārstāvji.        Tā notiks 11. un 12.septembrī Saeimas Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.

        Šā gada 9. un 10.septembrī vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss.

        Ceturtdien, 4.septembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete tikās ar Spānijas Karalistes valsts sekretāru Eiropas institūcijas lietās Ramonu de Miguelu.        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar cilvēktiesību jautājumu risināšanu mūsu valstī un Latvijas un Spānijas sadarbības iespējas un perspektīvas nākotnē.        Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Druviete uzsvēra, ka Latvijas un Spānijas attiecības parlamentu līmenī ir vērtējamas kā labas un aktīvas. Viņa atgādināja, ka pagājušā gada nogalē darba vizīte Spānijas parlamentā tikusies ar saviem kolēģiem. Viņa arī pastāstīja, ka vada Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupu, kurā pārstāvētas Saeimas frakcijas.         Spānijas Karalistes valsts sekretārs Eiropas institūcijas lietās R.de Miguels uzsvēra, ka atrodas Latvijā vēsturiski nozīmīgā periodā pirms tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā (ES) un vēlas apliecināt savas valsts ieinteresētību stiprināt bilaterālās attiecības ar Latviju, veidojot tās saturīgākas un intensīvākas. Viņš sacīja, ka Latvijas un Baltijas valstu dalība ES varētu tām radīt garantijas neatkarības nostiprināšanai un stabilitātei. Savukārt Eiropas valstu saime tiktu bagātina dažādos aspektos, tostarp kultūras mantojuma saglabāšanā.          Atbildot uz R.de Miguela, jautājumiem I.Druviete pastāstīja par cilvēktiesību jautājumiem, tostarp sabiedrības integrācijas procesa norisēm, minoritāšu jautājuma risināšanu, izglītības reformas dažādiem aspektiem, kā arī nepilsoņiem Latvijā. Viņa uzsvēra, ka šo jautājumu risināšana ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ikdienas darbs un tajā palīdz laba savstarpējā izpratne un dialogs. Neatkarības gados uzkrātā pieredze liecina, ka problēmu risinājumi Latvijā tiek meklēti mierīgu diskusiju ceļā un etniski konflikti mūsu valstī praktiski nav iespējami, sacīja I.Druviete. Panākumi ir gūti arī sabiedrības lingvistiskā integrācijā - beidzamo gadu laikā to cilvēku skaits, kuri zina latviešu valodu, īsā laikā ir pieaudzis līdz pat 82 procentiem. Savukārt izglītības reformai Latvijā ir atrasts piemērotākais modelis, kas ir zinātniski un metodiski pamatots.          Pārrunājot nepilsoņu jautājumu, R. de Miguels pauda bažas par šīs problēmas risinājumu un šo cilvēku statusu ES. Viņš sacīja, ka tiesības iegūt ES pilsonību ir tikai dalībvalstu pilsoņiem nevis visiem. I.Druviete atzina, ka Latvija un Igaunija šajā gadījumā ir īpašā statusā, ņemot vērā abu valstu vēsturisko pieredzi un nepilsoņu skaitu. Viņa uzsvēra, ka ES jau palīdz nepilsoņu jautājuma risināšanā, un akcentēja nepieciešamību gaisināt mītu par automātisku nacionālo valstu un ES pilsonības iegūšanu, atgādinot, ka šobrīd darbojas un arī saglabāsies noteiktas prasības un kritēriji, lai iegūtu pilsonību. Latvija vēlas demonstrēt priekšrocības, ko sniedz pilsonības iegūšana, sacīja I.Druviete. Viņa arī izteica pārliecību, ka jau sadarbojoties ar starptautiskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un ES dalībvalstīm šis jautājums tiks atrisināts.            Sarunas noslēgumā abas puses akcentēja Latvijas un Spānijas sadarbības padziļināšanas nepieciešamību nākotnē, īpaši pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

      Šā gada 9. un 10.septembrī vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss.      Otrdien, 9.septembrī, Eiropas Parlamenta prezidents P.Kokss tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, ārlietu ministri Sandru Kalnieti, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru Pēteri Bušmani. Pēcpusdienā Latvijas Lauksaimniecības universitātē notiks P.Koksa lekcija Jelgavas rajona pašvaldību vadītājiem, studentiem un iedzīvotājiem, bet vakarā Eiropas Parlamenta prezidents sniegs intervijas Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.      Trešdien, 10.septembrī, augstais viesis tiksies ar Ministru prezidentu Einaru Repši, Rēzeknes rajona pašvaldību vadītājiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un iedzīvotājiem, bet plkst.12.00 paredzēts Eiropas Parlamenta prezidenta P.Koksa un Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres preses brīfings. Pēcpusdienā Eiropas Parlamenta prezidents P.Kokss dosies uz Igauniju.

         Trešdien, 3.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu (Tomas Bertelman), kurš bija ieradies atvadu vizītē.          Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta abu valstu sadarbībai un aktuāliem ar Eiropas Savienību saistītiem...

          Šā gada 9. un 10.septembrī vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss.          EP prezidents plānojis apmeklēt visas kandidātvalstis pirms referenduma par to iestāšanos Eiropas Savienībā. Šīs vizītes ietvaros P.Kokss viesosies Latvijā un Igaunijā. EP prezidents tiksies ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, apmeklēs Jelgavu un Rēzekni, kā arī atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem.

        Ceturtdien, 28.augustā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Oli Haraldu Lisborgu (Ole Harald Lisborg), kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas un Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā.        Dānijas Karalistes vēstnieks uzsvēra, ka darbā mūsu valstī aizvadīti gandrīz četri gadi un tas ir bijis nozīmīgs laiks Latvijai būtisku lēmumu pieņemšanai, tostarp arī tādu, kas skar mūsu valsts virzību uz dalību Eiropas Savienībā. O.Lisborgs sacīja, ka šī posma noslēgums ir 20.septembrī plānotā tautas nobalsošana par iestāšanos ES. Vēstnieks izteica gandarījumu par veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies ar Saeimas komisiju un ministriju pārstāvjiem.        Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas, kā arī informēja par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanos, kas šonedēļ notika Palangā. I.Ūdre sacīja, ka sanāksmes ietvaros pārrunāta sadarbības veicināšana Baltijas un Ziemeļvalstu starpā, tostarp "Ziemeļu dimensijas" iniciatīva.         Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī gatavošanos gaidāmajam referendumam par Latvijas dalību ES. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par valdības izveidotās darba grupas darbību, kā arī parlamenta deputātu aktivitātēm šajā jomā. Abas puses pauda pārliecību, ka tautas nobalsošanas rezultāts Latvijā būs pozitīvs.        Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Dānijas vēstnieks Latvijā pārrunāja lauksaimniecības politikas aspektus ES, ka liela daļa finansējuma tiek novirzīta tieši šai nozarei.         Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Gariju Korenu (Gary Coren), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Izraēlas divpusējo attiecību attīstību un tās intensificēšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Izraēlas vēstnieks G.Korens bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības ir labas un turpina attīstīties īpaši ekonomikas un kultūras sfērā.         G.Korens uzsvēra, ka kopš neatkarības atjaunošanas ekonomiskā situācija Latvijā ir sekmīgi attīstījusies un drīzumā tiks sasniegti arī valsts izvirzītie ārpolitiskie mērķi - dalība Eiropas Savienībā un NATO. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Izraēla pievērš īpašu uzmanību divpusējai ekonomiskajai sadarbībai ar Latviju kā potenciālajai ES dalībvalstij, un atzina, ka ārvalstu biznesa sabiedrībā paplašināšanās procesa attīstība radīs papildus uzticību darbības aktivizēšanai mūsu valstī, investīciju jomā.        I.Ūdre pauda pārliecību, ka tautas nobalsošanā cilvēki izvēlēsies labāku nākotni - Latvijas dalību ES, neraugoties uz šībrīža tendencēm - eiroskepticisma pieaugumam. Viņa uzsvēra, ka, darbojoties ES institūcijās, Latvija piedalīsies pasaules līmeņa lēmumu pieņemšanas procesos un radīs drošību valsts tālākai attīstībai.         Analizējot abu valstu parlamentāro sadarbību, Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka tā veidojusies veiksmīgi. Viņa uzsvēra personīgo kontaktu izšķirošo nozīmi, kā arī ieteica aktivizēt informācijas un pieredzes apmaiņu Latvijas un Izraēlas parlamentāriešu vidū par likumdošanas jautājumiem.        I.Ūdre un G.Korens pārrunāja Tuvo Austrumu miera procesa norisi un atzina, ka nepārvērtējama ir starptautiskās sabiedrības līdzdalība šo jautājumu risināšanā, kā arī starptautisko tiesību normu ievērošana. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis arī par sadarbības nepieciešamību starptautiskajās organizācijās. G.Korens atzinīgi novērtēja Latvijas sniegto atbalstu Izraēlai Starpparlamentu savienības darbības ietvaros.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre novēlēja vēstniekam sekmīgu un raženu darbu, strādājot abu valstu attiecību pilnveidošanai.

        No 24. līdz 27. augustam Lietuvas pilsētā Palangā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas sekretārs Jānis Reirs piedalījās kārtējā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās. Tajā pēc Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Artūra Paulauska ielūguma piedalījās arī Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma, Somijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvo Lipponens, Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Bjorns fon Zīdovs, Dānijas parlamenta priekšsēdētājs Kristians Mejdāls, Norvēģijas parlamenta priekšsēdētājs Jorgens Kosmo, Islandes parlamenta priekšsēdētājs Halldors Blendāls, kā arī šo parlamentu ģenerālsekretāri.        Tikšanās laikā tika pārrunāts plašs jautājumu loks. Parlamentu priekšsēdētāji atzina, ka Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir abpusēji vērtīga un ir jāturpina, attīstot jaunas sadarbības iespējas.         Baltijas valstu parlamentu vadītāji pauda ieinteresētību padziļināt sadarbību ar Ziemeļvalstīm, plašāk pārrunājot tās iespējas, kas radīsies Latvijai, Igaunijai un Lietuvai kļūstot par ES dalībvalstīm. Tika uzsvērta nepieciešamība nostiprināt nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā Eiropas Savienībā, ciešāku kontaktu veicināšana starp parlamentāriešiem, kas strādā Eiropas Parlamentā, valstu pārstāvju dalības Eiropas Parlamentā koordinēšana, lai vienotos par valstu pozīciju pēc Baltijas valstu iestāšanās ES 2004.gada maijā. Tika runāts par sadarbības starp partijām tālāku paplašināšanu. Somijas, Zviedrijas un Dānijas parlamentu vadītāji izteica gatavību rīkot semināru Baltijas valstu parlamentāriešiem, kurā dalītos pieredzē, kas iegūta, strādājot ar Eiropas lietām pēc šo valstu pievienošanās ES. Tas ir svarīgi pašlaik, kad Baltijas valstis kā novērotājas jau sākušas piedalīties ES darbā. Parlamentu vadītāji pārrunāja arī nacionālo parlamentu sadarbības veidus paplašinātajā Eiropā, kā arī gaidāmo Starpvaldību konferenci. Tika izteikts atbalsts Zviedrijas priekšlikumam, ko tā izvirzīja ES parlamentu priekšsēdētāju tikšanās reizē Atēnās š.g. maijā, par darba grupas izveidošanu starpparlamentārās sadarbības iespēju izvērtēšanai nākotnes Eiropas Savienībā.          Tika pārrunāti dažādi reģionālās sadarbības aspekti, tai skaitā Ziemeļu dimensijas iniciatīva, kā arī ES Jauno kaimiņu iniciatīva. Savu ieinteresētību piedalīties diskusijās par ES jautājumiem apstiprināja arī Norvēģijas un Islandes parlamentu vadītāji, kaut arī šīs valstis nav ES dalībvalstis.          Tikšanās laikā tika izvirzīta ideja par to, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis varētu dot jaunu impulsu ciešāku kontaktu veicināšanai starp Eiropu un ASV.         Tika nolemts, ka nākamā parlamentu priekšsēdētāju un ģenerālsekretāru tikšanās notiks 2005.gadā Dānijā.         Parlamentu priekšsēdētājiem bija iespēja iepazīties ar Klaipēdas ostas darbu, apskatīt Lietuvas un Krievijas robežpunktu Neringā.         Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja sarunās ar saviem Baltijas valstu, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Islandes kolēģiem pārrunāja arī divpusējās sadarbības jautājumus.

Otrdien, 26.augustā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Serbijas - Melnkalnes ārlietu ministru Goranu Svilanoviču.       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar sadarbības iespējas Eiropas Savienības integrācijas jautājumos.       Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pastāstīja viesiem par komisijas lomu un darbības mērķiem, risinot ar Eiropas Savienību saistītos jautājumus. Viņš raksturoja Latvijas integrācijas procesu ES un izteica gatavību dalīties uzkrātajā pieredzē.      Savukārt Serbijas - Melnkalnes ārlietu ministrs G.Svilanovičs pauda pārliecību par tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā pozitīvu iznākumu un uzsvēra, ka ļoti noderīgi ir iepazīties ar mūsu valsts uzkrāto pieredzi eirointegrācijas jautājumos.        G.Krasts pastāstīja par darbu ES Konventā, pārstāvot Latvijas intereses, un uzsvēra, ka ekonomiskā labklājība un politiskā stabilitāte ir pamatā valstu spējai rast kompromisus jautājumos par ES nākotni.  Sarunas gaitā tika runāts par ES nākotnes attīstības perspektīvām, mazo valstu iespējām paplašinātā Eiropas Savienībā, kā arī par Latvijas kā dalībvalsts lomu reģionālā līmenī.        Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki vienojās par abu valstu dialoga turpināšanas nepieciešamību.