Tikšanās un vizītes

11.martā (11.03.2003.)
        Otrdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Marku Miceli-Farrudžia.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes un sadarbības iespējas Eiropas Savienības ietvaros.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre izteica gandarījumu par šā gada 8.martā notikušā referenduma par iestāju Eiropas Savienībā rezultātiem Maltā un atzina, ka Latvija būtu ieinteresēta apgūt Maltas pieredzi informācijas sagatavošanā un vadīšanā referenduma organizēšanas laikā. Maltas vēstnieks M.Miceli-Farrudžia pastāstīja, ka tautas nobalsošanas rezultāts kalpo kā signāls intensīvajā biznesa vidē un ļauj piesaistīt jaunas investīcijas, tāpēc tas tika rīkots jau marta sākumā. Viņš arī informēja, ka referendumam ir konsultatīvs statuss un galīgo lēmumu par Maltas iestāju ES pieņems parlaments.         Sarunas laikā tika pārrunāti ar integrācijas procesu ES saistīti jautājumi, piemēram, abu valstu sadarbība ES Konventa ietvaros, risinot mazo valstu iespējas realizēt nacionālās intereses kopējā Eiropā, kā arī Latvijas un Maltas pieredze, pārstrukturējot tradicionālās prioritātes lauksaimniecībā. Maltas vēstnieks atzina, ka minētajā jomā īpaši noderīga ir bijusi Īrijas pieredze, kas paredz sekmīgi izmantot esošo sistēmu un tās radītās priekšrocības - iespējas izmantot lauksaimniecības jomā jaunākās tehnoloģijas un pieejamās investīcijas, kā arī sakārtot to atbilstoši ES standartiem.         Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka abu valstu sadarbība ir jāvērtē kā laba, tomēr būtu jāizmanto potenciāls to intensificēt ekonomikas, tūrisma un kultūras jomās, kā arī līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanā.           I.Ūdre īpaši uzsvēra parlamentārās sadarbības lietderību, kas veicinātu deputātu pieredzes apmaiņu, diskutējot jautājumus, kas varētu būt interesanti abu valstu parlamentāriešiem kā komisiju līmenī, tā arī veidojot tiešos kontaktus.        Noslēgumā tika izteikta cerība, ka līdz ar Eiropas Savienības integrācijas procesu attiecības starp Latviju un Maltu tiks veidotas aktīvāk, jo īpaši abu valstu parlamentu līmenī.  
10.martā (10.03.2003.)
         Pirmdien, 10.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lietuvas Republikas prezidentu Rolandu Paksu.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī divpusējo sadarbību.         Lietuvas prezidents R.Pakss uzsvēra, ka Latvijai un Lietuvai ir kopīgi ārpolitiskie mērķi - integrācija Eiropas Savienībā un NATO. "Situācija pasaulē mainās ļoti strauji, tāpēc mūsu valstu sadarbība visdažādākajos līmeņos ir tik svarīga," sacīja R.Pakss.         Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija vienisprātis, ka ir jomas, kurās Latvijas un Lietuvas divpusējos kontaktus varētu intensificēt. Tika uzsvērtas reģionālās sadarbības paplašināšanas iespējas, kas vēl jo aktuālākas kļūtu pēc abu valstu iestāšanās ES. "Mūsu valstu sadarbība spētu ne tikai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskajās institūcijās, bet arī padarītu mūsu reģionu pievilcīgāku ārvalstu investoriem," norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Sarunas dalībnieki atzīmēja sekmīgo Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru Padomes darbību, vienlaikus iezīmējot arī turpmākos uzdevumus, tostarp kontaktu veicināšanu enerģētikas un muitas jomās, kā arī projektos "Via Baltica" un "Rail Baltica".        Saeimas priekšsēdētāja un Lietuvas prezidents sprieda arī par abu valstu jūras robežas līguma ratifikāciju. R.Pakss atgādināja, ka līgums ticis parakstīts pirms trim gadiem, arī Lietuvas parlaments to jau ratificējis, savukārt Saeimā tas vēl nav apstiprināts. I.Ūdre norādīja, ka šis jautājums Latvijas parlamentam ir aktuāls un tas iekļauts tā darba kārtībā, un drīzumā iespējama tā izskatīšana.        Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja paveikto ceļā uz integrāciju ES, īpaši sabiedrības informēšanā par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienību. I.Ūdre un R.Pakss pauda pārliecību, ka referendumu iznākumi par Latvijas un Lietuvas iestāšanos ES būs sekmīgi.
6.martā (06.03.2003.)
         Šodien, 6.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas deputāti tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, tostarp Latvijas investīciju klimata likumdošanas aspektu optimizācija, nodokļu politikas un administrēšanas, kā arī nekustamā īpašuma jautājumi; muitas jautājumu sakārtošana, ierobežojot un apkarojot kontrabandu, tieslietas un korporatīvo tiesību pilnveidošana, kā arī administratīvo procedūru tālāka pilnveidošana.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzina, ka tradicionālās tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem dod iespēju diskutēt par likumdošanu, atklāt iespējamās nepilnības un tās pilnveidot Saeimā. I.Ūdre uzsvēra jau padarīto likumdošanas jomā jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vidi, kā arī atzina, ka joprojām līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs ir risināmas problēmas. Piemēram, ar birokrātijas sistēmu saistīto jautājumu sakārtošana; cīņa ar kontrabandu, tās ierobežošana un kontrole; kā arī cīņa ar korupciju.         Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere novērtēja līdzšinējo sadarbību kā lietišķu un auglīgu un atzina, ka būtiski ir Latviju padarīt par investīcijām pievilcīgu valsti. Viņa arī aicināja ārvalstu investorus palīdzēt popularizēt Latvijas tēlu, lai izvairītos no līdzīgu situāciju atkārtošanās, kad Latvija tiek atainota nepatiesā un nepievilcīgā gaismā.          Noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā kļūst pievilcīgāka, tomēr ir daudz darāmā, to optimizējot.
5.martā (05.03.2003.)
        Saeimas Ārlietu komisija informē, ka trešdien, 5. martā, Saeimas Ārlietu komisijas sēdes laikā notika komisijas locekļu tikšanās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu.         Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere informēja, ka šīs tikšanās laikā tika apspriestas Latvijas un Zviedrijas attiecību šī brīža aktualitātes. Pēc komisijas lūguma Zviedrijas vēstnieks sniedza vēstniecības rīcībā esošo informāciju par 1997. gada 3. jūlijā notikušo ceļu satiksmes negadījumu, ko Latvijas Republikas teritorijā izraisīja Zviedrijas Karalistes pilsonis Bū Johansons. Vēstnieks informēja komisijas locekļus par vēstniecības nostāju šajā jautājumā, akcentējot šī negadījuma cilvēciskos aspektus. Bertelmana kungs uzsvēra, ka viņš personīgi, kā arī Zviedrijas valdība, jūt līdzi latviešu tautai sakarā ar traģēdiju, ko izraisīja šis negadījums.         Atbildot uz komisijas uzdoto jautājumu par Zviedrijas nostāju attiecībā uz iespējamo ASV un Lielbritānijas vienpusējo iebrukumu Irākā bez ANO Drošības padomes atbalsta, vēstnieks paziņoja, ka valdības nostāja būs neatbalstoša.           Tikšanās laikā tika uzsvērtas abu valstu labās attiecības un ciešā sadarbība. Komisijas locekļi vairākkārt pieminēja atbalstu, ko Zviedrija ir sniegusi Latvijai pēc neatkarības atgūšanas, un pauda cerības par vēl ciešāku abu valstu sadarbību nākotnē.
3.martā (03.03.2003.)
         Pirmdien, 3.martā, notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un koalīcijas partiju un frakciju vadītāju tikšanās, kurā tika spriests par Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām.        Tika panākta vienošanās, ka Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt šā gada 12.martā, kad tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde.          Saeimas Prezidijs un Frakciju padome nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi š.g.12.martā plkst.15.00, kurā notiks Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas.
28.februārī (28.02.2003.)
Šodien, 28.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar NATO ģenerālsekretāru lordu Džordžu Robertsonu. Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijas gatavība dalībai NATO un Pievienošanās protokola ratifikācijas process NATO dalībvalstīs.Sarunas sākumā NATO ģenerālsekretārs izteica pateicību par iespēju Saeimā uzrunāt deputātus, jo Latvija drīz kļūs par NATO alianses pilntiesīgu partneri. Lords Robertsons informēja Saeimas priekšsēdētāju, ka š.g. 26.martā tiks parakstīts Latvijas pievienošanās protokols, kam sekos ratifikācijas procesi NATO dalībvalstu parlamentos un Latvijas Saeimā. Šajā ziņā lielu nozīmi iegūst parlamentārā sadarbība, aktīvs dialogs ar kolēģiem NATO dalībvalstu parlamentos, pārliecinot par Latvijas gatavību uzņemties dalībvalsts saistības. Saeimas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka Pievienošanās protokola ratifikācijas process Latvijas parlamentā būs ātrs. I.Ūdre raksturoja Latvijas parlamenta sadarbību ar citu valstu parlamentiem, kā arī Saeimā izveidoto parlamentu sadarbības grupu darbu. Kā ļoti svarīgi tika novērtēti nepastarpināti dažādu valstu parlamentāriešu kontakti, kas veicina labākas sapratnes par norisēm attiecīgajās valstīs veidošanos. Tika runāts par Latvijas gatavību dot ieguldījumu demokrātisko vērtību izplatīšanā, nododot savu pieredzi tām post-komunisma valstīm, kas vēlas realizēt reformas un transformēt savas sabiedrības brīvās un demokrātiskās sabiedrībās. Lords Robertsons uzsvēra šādas sadarbības lielo nozīmi. I.Ūdre raksturoja sadarbību, kāda ir izveidojusies ar Gruziju, īpaši drošības politikas un Eirointegrācijas jomās. Sarunā tika skartas arī NATO un Krievijas attiecības. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas ieinteresētību konstruktīvā sadarbībā ar Krieviju gan divpusējās attiecībās, gan NATO - Krievijas Padomes ietvaros. Tika pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi.Sarunas noslēgumā tika izteikta pārliecība, ka Latvija būs labs un atbildīgs Ziemeļatlantijas alianses loceklis.
Vizītes galvenais mērķis bija iepazīties ar situāciju saistībā ar Valkas un Valgas robežproblēmu.  Vizītes laikā, iepazīstoties ar situāciju un tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem un Valkas iedzīvotājiem, I.Vaidere atzina, ka šai robežproblēmai nekavējoties ir jārod risinājums. Viņa informēja, ka šim mērķim reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra I.Gatera vadībā tiek veidota Ministru kabineta darba grupa, kuras galvenais uzdevums būtu panākt Latvijas un Igaunijas starpvaldību vienošanos par īpaša režīma noteikšanu robežas šķērsošanai, kā arī uzturēšanās un darba atļauju saņemšanai Valkas un Valgas iedzīvotājiem. I.Vaidere arī uzskata par nepieciešamu pagarināt uzturēšanās atļauju termiņu līdz 360 dienām gadā, kā arī ievērojami samazināt šo atļauju saņemšanas izdevumus.   
19.februārī (19.02.2003.)
        Trešdien, 19.februārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Rumānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lucianu Fatu.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Viļņas desmitnieka valstu paziņojumu un Latvijas un Rumānijas sadarbību virzībā uz Eiropas Savienību un NATO.Pārrunājot Irākas jautājumu, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere un Rumānijas vēstnieks L.Fatu bija vienisprātis, ka galvenā problēma ir Irākas atbruņošana un to nevajadzētu novirzīt uz ASV un Eiropas Savienības pretrunām. "Mēs esam par to, ka Irākas atbruņošana jāveic, cieši sadarbojoties pasaules demokrātiskajām valstīm, respektējot ANO Drošības padomes lēmumus" teica I.Vaidere. Minētajā aspektā īpaši tika akcentēta savstarpējās koordinācijas un viedokļu apmaiņas nepieciešamība.         I.Vaidere un L.Fatu pārrunāja arī Latvijas un Rumānijas divpusējās sadarbības iespējas un uzsvēra, ka izaugsmes potenciāls ir tirdzniecības attiecību pilnveidošanai. Noslēgumā abas puses atzina nepieciešamību padziļināt Latvijas un Rumānijas kontaktus parlamentu līmenī.
18.februārī (18.02.2003.)
          Šodien, 18.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Andrigo.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes.  Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Kanādas vēstnieks R.Andrigo atzina, ka, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, Latvijas un Kanādas attiecības ir abpusēji draudzīgas. Tika pārrunāta Latvijas sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, ņemot vērā Latvijas sasniegto reformu procesā dalības perspektīvā Eiropas Savienībā un NATO. Abas puses izteica pārliecību, ka tuvākajā nākotnē Latvija kā ES un NATO dalībvalsts savas attiecības ar Kanādu veidos jau multilaterālā līmenī.          I.Ūdre un R.Andrigo īpašu uzmanību pievērsa jautājumiem, kas saistās ar parlamentāriešu sadarbības tālāku veicināšanu. Atzinīgi tika novērtēts parlamentāro sadarbības grupu darbs un izteikta cerība jau tuvākajā laikā attiecības starp abu valstu parlamentiem padziļināt, diskutējot jautājumus, kas varētu būt interesanti abu valstu parlamentāriešiem. Vēstnieks izteica ierosinājumu, ka varētu pārrunāt, piemēram, Kanādā uzkrāto pieredzi, izmantojot praksē parlamentāriešu ētikas kodeksu. Saeimas priekšsēdētāja atzina ētikas normu lietderību kopumā, jo tās liek cilvēkam pārdomāt, ko var atļauties un ko nē. Viņa arī uzsvēra, ka sabiedrības izpratne par ētikas noteikumiem un to ievērošana visaugstākajā līmenī varētu veidot lielāku uzticību likumdevējam.          Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī iespējamo referenduma norisi Latvijā. Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka ļoti nozīmīga ir sabiedrības vispusīga informēšana. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai būtu noderīga Kanādas pieredze jautājumos par referendumu organizēšanu. Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja arī ar dzimumu līdztiesību saistītus jautājumus un sieviešu iesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanas procesā.
Piektdien, 6.decembrī
09:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces rīkotas darba brokastis par godu Ukrainas vicepremjera Dmytro Kuleba vizītei Latvijas Republikā
09:50  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
10:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas sadarbībā ar Baltijas - Melnās jūras aliansi rīkota starptautiska konference “Ukrainas reformas un ceļš uz Eiropu”
11:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Liang Jianquan

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196