Tikšanās un vizītes

19.oktobrī (19.10.2004.)
        Otrdien, 19.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Luku (Toomas Lukk).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres plānoto darbu Eiropas Komisijas komisāra amatā.        Sarunas sākumā I.Ūdre informēja vēstnieku par gaidāmo balsojumu Eiropas Parlamentā 27.oktobrī ? EP deputāti paudīs savu attieksmi pret jauno Eiropas Komisiju. Saeimas priekšsēdētāja arī pastāstīja, ka īsā vizītē Rīgā šodien uzturas EK prezidents Ž.Manuels Barrozo, kurš plānojis tikties ar mūsu valsts premjerministru.        Igaunijas vēstnieks Latvijā interesējās par I.Ūdres kā nodokļu un muitas komisāres iecerēm, it īpaši nodokļu harmonizēšanas un vienotās muitas ūnijas jautājumos. I.Ūdre vēlreiz akcentēja, ka nav nekāda sakara starp ES struktūrfondu maksājumiem un valstu noteiktajām nodokļu likmēm, kā arī uzsvēra, ka nodokļu bāžu harmonizēšana palīdzēs tiem uzņēmumiem, kuru mātes uzņēmums darbojas vienā valstī, bet meitas uzņēmumi ? citās ES valstīs.        Savukārt runājot par muitas ūniju, tika akcentēts drošības jautājums, tādēļ nepieciešami vienoti kontroles kritēriji un informatīvās datu bāzes, kas garantētu preču kustības drošības nodrošināšanu.
             Tikšanās laikā tika pārrunāti abu valstu sadarbības jautājumi, kā arī Latvijas iespējamais atbalsts Gruzijai starptautiskajās organizācijās.             Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume akcentēja, ka Latvija uztver Gruziju kā vienu no nozīmīgākajiem sadarbības partneriem Dienvidkaukāza reģionā un atbalsta tās centienus stiprināt saiknes ar Eiropas un transatlantiskajām struktūrām. “Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ir gatava sniegt palīdzību Gruzijai, piedāvājot savu pieredzi, piemēram, reformu īstenošanā”, teica J.Straume.            Savukārt Gruzijas prezidents M.Saakašvili sacīja, ka Gruzija par saviem ārpolitiskajiem mērķiem izvirzījusi tās pašas prioritātes, ko savulaik Latvija - integrāciju ES un Ziemeļatlantijas aliansē, tāpēc vērtīgs un noderīgs būtu jebkurš atbalsts un padoms. Tāpat prezidents informēja par Gruzijas iekļaušanos ES Jauno kaimiņu politikā un NATO Individuālās partnerības programmā.            Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins pastāstīja par savu neseno vizīti Gruzijā un gūtajiem iespaidiem Dienvidosetijā, par ko informējis arī ES ārlietu ministru sanāksmes dalībniekus Hāgā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu. “Uzskatu, ka situācija šajā reģionā ir ļoti bīstama, un esmu lūdzis, lai EDSO izvērtē iespējamību uz Dienvidosetiju nosūtīt starptautiskos miera uzturēšanas spēkus”, sacīja A.Kiršteins. Arī Gruzijas delegācijas pārstāvji tikšanās ietvaros vairākkārt skāra Dienvidosetijas jautājumu, lūdzot Latvijas atbalstu NATO Parlamentārajā asamblejā un EDSO izveidot īpašu komisiju Dienvidkaukāza reģiona drošības jautājumu risināšanai.
             EDSO augstais komisārs R.Ekeuss, uzklausot I.Druvieti (JL) par komisijas un tās apakškomisiju darbu pēdējā gada laikā likumdošanas jomā saistībā ar sabiedrības integrāciju, cilvēktiesību ievērošanu un diskriminācijas novēršanu, vēlējās saņemt detalizētāku informāciju par Diskriminācijas novēršanas likumprojekta izstrādes gaitu. Komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu par vienādas attieksmes principa ieviešanu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Saeimā konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā. Tomēr starpinstitūciju darba grupa likumprojekta sagatavošanas posmā ir secinājusi, ka nav lietderīgi izcelt vienu diskriminācijas veidu, jo nepieciešams aptvert arī citu tās veidu izskaušanu. Tāpēc normatīvais akts ir atgriezts Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam pārstrādāšanai - alternatīva likumprojekta sagatavošanai, lai rastu mehānismu kā vērsties pret jebkuru diskrimināciju. I.Druviete arī informēja, ka likumprojektu Saeima galīgajā lasījumā plāno pieņemt nākamā gada februārī.             Sarunā tika spriests arī par jaunā Radio un televīzijas likumprojekta izstrādi. I.Druviete norādīja, ka radio un televīzija ir sabiedrisko domu ietekmējoši plašsaziņas līdzekļi, tāpēc tajos nedrīkst pieļaut nekādas diskriminācijas izpausmes gan reklāmas jomā, gan arī aizskarošu materiālu demonstrēšanā. Tāpēc normatīvajā aktā, ietverot EDSO rekomendācijas, ir noteiktas precīzas juridiskas sankcijas likuma pārkāpuma gadījumā saistībā ar jebkuru diskrimināciju. Savukārt augstais komisārs norādīja, ka, sabalansējot diskriminācijas novēršanu ar vārda brīvību, vajadzētu būt ļoti uzmanīgai pieejai.              Tikšanās gaitā Sabiedrības integrācijas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), informējot par apakškomisijas darbu, minēja divus aspektus. Pirmkārt, sadarbību ar pašvaldībām dažādu ar sabiedrības integrāciju saistītu jautājumu risināšanā un, otrkārt, Latvijas iespēju izvērtēšanu Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvencijas ratificēšanai. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka konvencijas ratifikācijas process nedrīkst būt formāls akts un vispirms jāizvērtē Latvijas gatavība, kā arī iespējamās sekas par tās ietekmi uz sabiedrības integrāciju kopumā, jo pašlaik par tās ratifikāciju nav skaidra viedokļa. “Kamēr pastāv šaubas, vai sabiedrībā neradīsies spriedze, mēs konvenciju ratificēt nevaram,” teica I.Druviete. Savukārt EDSO augstais komisārs R.Ekeuss izteica aicinājumu mūsu valstij ratificēt Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvenciju, jo tā Latvijai, pēc viņa domām, esot piemērota.
8.oktobrī (08.10.2004.)
          Piektdien, 8.oktobrī, Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Satiksmes, celtniecības un mājokļu lietu komisijas delegāciju.            Sarunas sākumā Eiropas lietu komisijas deputāts Paulis Kļaviņš (LPP) sveica Vācijas Bundestāga Satiksmes, celtniecības un mājokļu lietu komisijas delegāciju Saeimā un īsumā pastāstīja par komisijas darbu. P.Kļaviņš pauda pārliecību, ka Bundestāga komisijas vizīte vēl vairāk veicinās sadarbību un sapratni abu valstu starpā.          Vācijas Bundestāga Satiksmes, celtniecības un mājokļu lietu komisijas delegācijas vadītāja Renāte Blanka pauda prieku par iespēju iepazīties ar mūsu valsti. Viņa uzsvēra, ka Latvija jau tagad ir svarīgs ekonomiskais partneris Vācijai, bet sadarbības iespējas ir intensificējamas vēl daudzās jomās.          Sarunas ietvaros Eiropas lietu komisijas deputāti raksturoja situāciju Latvijas satiksmes infrastruktūras un tranzīta jomā. Komisijas deputāte Liene Liepiņa (JL) ieskicēja situāciju darba tirgū, savukārt Staņislavs Šķesters (ZZS) informēja par reģionālo politiku, vēsturisko namu saglabāšanu, kā arī mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta politiku un strukturālo fondu izmantošanu.         Bundestāga deputāti interesējās arī par situāciju Latvijas reģionos, darba tirgus nodrošinājumu, izglītības iespējām, kā arī par situāciju nodokļu politikā un medicīnas jomā.         Tikšanās gaitā tika pārrunāts arī privatizācijas jautājums mūsu valstī.           Sarunas noslēgumā R.Blanka pasniedza Vācijas Bundestāga medaļu.         Piektdien, 8.oktobrī, Ārlietu komisijas un Latvijas un Azerbaidžānas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar Azerbaidžānas Republikas Valsts komitejas darbā ar ārzemēs dzīvojošajiem azerbaidžāņiem priekšsēdētāju Nazimu Ibragimovu un viņa vadīto delegāciju.           Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.          Azerbaidžānas Republikas Valsts komitejas darbā ar ārzemēs dzīvojošajiem azerbaidžāņiem priekšsēdētājs N.Ibragimovs pauda prieku par šo vizīti un atzina, ka Azerbaidžāna ir ieinteresēta patiesā un dziļā kontaktu veidošanā ar mūsu valsti, ko varētu sekmēt abu valstu parlamentāriešu vizīšu apmaiņa un ilgtermiņa sadarbības programmas izveidošana.           Tikšanās gaitā Azerbaidžānas delegācijas pārstāvji interesējās par Latvijas Saeimas darbību, un Latvijas un Azerbaidžānas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Oļegs Deņisovs īsumā pastāstīja par mūsu likumdevēja vēsturi.          Puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar nacionālās identitātes saglabāšanu un integrācijas procesus abās valstīs.          Sarunas noslēgumā tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana, kas veicinās izpratni un palīdzēs nodrošināt viedokļu apmaiņu par abās valstīs notiekošajiem procesiem.
7.oktobrī (07.10.2004.)
         Ceturtdien, 7.oktobrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Aizsardzības ministrijas parlamentāro valsts sekretāru Hansu Georgu Vāgneru (Mr. Hans Georg Wagner) un viņa vadīto delegāciju.          Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pauda prieku par Vācijas Aizsardzības ministrijas parlamentārā valsts sekretāra H.G.Vāgnera un viņa vadītās delegācijas vizīti Saeimā un pateicās par Vācijas sniegto atbalstu. Deputāts atzina, ka starp abām valstīm veidojusies veiksmīga sadarbība aizsardzības jomā.         Arī H.G.Vāgners pauda viedokli, ka Latvijas un Vācijas sadarbība ir bijusi veiksmīga un intensīva, īpaši militārpersonu izglītošanas jomā. Viņš uzsvēra, ka aizsardzības jomā abām valstīm ir kopīgi interešu punkti situācijas noregulēšanā Irākā, Balkānos un Afganistānā.          J.Dalbiņš arī apliecināja, ka Latvijas līdzatbildība drošības jautājumos ir palielinājusies pēc iestāšanās NATO un ES. Latvija ir ieinteresēta sadarbības padziļināšanā ar Vācijas bruņotajiem spēkiem, kas palīdzēs dot ieguldījumu Eiropas drošības nostiprināšanā.           Sarunas gaitā tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar Latvijas gaisa telpas kontroles nodrošināšanu. H.G.Vāgners apliecināja, ka NATO turpinās veikt kolektīvo Latvijas gaisa telpas kontroli līdz 2006.gadam.          Sarunas noslēgumā J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvija ir nopietns un ieinteresēts partneris starptautiskās drošības politikas jautājumu risināšanā.   
5.oktobrī (05.10.2004.)
          Otrdien, 5.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nillu Olavu Stavu (Nills Olav Stava).          Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Norvēģijas vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā un, vērtējot abu valstu divpusējās attiecības, uzsvēra to daudzveidību. “Latviju un Norvēģiju vieno gan politiski, gan ekonomiski, gan arī kultūras sakari,” sacīja A.Ārgalis. Viņš arī izteica pateicību Norvēģijas pusei par konsekvento politisko un praktisko atbalstu Latvijas ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī informēja par Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupu, kas darbojas Saeimā, un aicināja izveidot līdzīgu grupu arī Norvēģijas parlamentā.           Tikšanās dalībnieki pieskārās arī abu valstu sadarbībai ekonomikas jomā. Puses bija vienisprātis, ka šīs saites attīstās un nostiprinās, tāpat vērojams tirdzniecības apjoma pieaugums starp abām valstīm.           Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā pauda gandarījumu par veiksmīgajām abu valstu attiecībām un vēlreiz apliecināja, ka Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un iekļaušanu PSRS sastāvā. N.O.Stava sacīja - Norvēģija lepojas, ka Latvijai izdevies atjaunot savu neatkarību mierīgā ceļā.          Sarunas noslēgumā tās dalībnieki pārrunāja abu valstu kontaktus militārajā jomā - Norvēģija sniedz materiālu atbalstu mūsu Bruņotajiem spēkiem, kā arī nepieciešamību attīstīt tūrismu starp abu valstu iedzīvotājiem.
               Saeimas sekretārs J.Šmits pauda prieku par Eiropas Parlamenta bijušo deputātu vizīti Saeimā un pastāstīja par Latvijas parlamenta vēsturi un pašreizējo politisko situāciju. J.Šmits akcentēja, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) noslēdzies nozīmīgs posms mūsu valsts vēsturē - ir sasniegta viena no daudzu gadu garumā izvirzītajām ārpolitikas prioritātēm. Viņš bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem izteica pateicību par atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un uzsvēra, ka Latvijai vēl daudz darāmā, lai sasniegtu to dzīves līmeni, kāds ir vecajās ES dalībvalstīs. “Esam apņēmības pilni strādāt tā, lai ES kļūtu konkurētspējīga valsts,” apliecināja J.Šmits.              Saeimas sekretārs arī raksturoja Latvijas pašreizējos mērķus, kas virzīti uz ārējo sadarbību. Viņš pauda Latvijas gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē un informēja par jau paveikto šajā jomā - Saeimas Eiropas lietu komisijas un Gruzijas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas parakstīto Saprašanās memorandu.              Eiropas Parlamenta bijušie deputāti atzinīgi novērtēja lielo darbu, ko Latvija paveikusi normatīvo aktu saskaņošanas procesā ar ES acquis, un pauda prieku par Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos ES dalībvalstu saimē.              Puses arī pārrunāja ES aktualitātes - drošības politikas jautājumus, gaidāmo Latvijas pievienošanos eirozonai un ES tālāko paplašināšanos, tostarp iespējamo iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Turciju.
              Tikšanās laikā tika pārrunātas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas.              Viesi patiecās par silto un draudzīgo uzņemšanu, ko izjutuši visu vizītes laiku, kā arī daudzpusīgo tās programmu un tikšanās iespējām ar parlamenta augstākajām amatpersonām, komisiju un sadarbības grupas pārstāvjiem. Tāpat Kuveitas delegācija uzsvēra savu ieinteresētību divpusējo kontaktu padziļināšanā politikas, ekonomikas, kultūras un tūrisma jomās. “Lai gan ģeogrāfiski atrodamies tālu viena no otras, mūsu valstīm ir arī kopīgais, piemēram, mēs dzīvojam vienā laika joslā,” sacīja A.El Dekubasi.             Savukārt Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka draudzīgās attiecības, kas izveidojušās Kuveitas delegācijas vizītes laikā, sekmēs arī parlamentārās sadarbības intensificēšanos. “Ir tik daudz lietu, kuras varam atrisināt, tikai darbojoties kopā,” sacīja I.Ūdre, akcentējot drošības jautājumu, jo tikai kopīgi varam cīnīties pret starptautisko noziedzību un terorismu.            Neizsmelts potenciāls kontaktu uzlabošanai ir tirdzniecības jomā, ko pievilcīgu dara arī Latvijas dalība Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas kā tranzītvalsts piedāvātās iespējas.
              Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kuveitas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.              Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda gandarījumu par Kuveitas parlamentāriešu vizīti Latvijā un izteica cerību, ka tās laikā tiks atrasti vairāki saskares punkti, kā kontaktus starp abām valstīm padarīt ciešākus. Viņš akcentēja, ka Kuveita Latvijas neatkarību atzina 1991.gada septembrī un jau kopš pirmajiem neatkarības atgūšanas gadiem aizsākusies sadarbība ar šo valsti. Veiksmīgi tā veidojusies parlamentu līmenī, tomēr kontaktu padziļināšanai nākotnē vēl ir liels potenciāls. Sadarbība aktivizējama arī ekonomikas, kultūras u.c. jomās, atzīmēja A.Ārgalis un pastāstīja, ka šobrīd Latvijā reģistrēti tikai divi Kuveitas un Latvijas kopuzņēmumi. Viņš akcentēja Latvijas ģeogrāfiski izdevīgo novietojumu un mūsu valsts ieinteresētību intensificēt attiecības ekonomiskajā sfērā.               Arī Kuveitas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs Ali El Dekubasi bija vienisprātis, ka starp abām valstīm veidojies sekmīgs dialogs un nākotnē sadarbība aktivizējama dažādās jomās - gan politiskajā, gan ekonomiskajā. Viņš atzinīgi novērtēja sadraudzības grupu nozīmi to pilnveidošanā parlamentu līmenī un izteica savas valsts ieinteresētību dalīties pieredzē jautājumos, kas skar demokrātisko vērtību un cilvēktiesību īstenošanu dzīvē. Kuveitas parlamentārieši arī pastāstīja par investīciju projektu apspriešanai speciāli izveidotā Attīstības fonda darbību un iespējamos kontaktus šajā jomā.             Puses padziļināti pārrunāja parlamentāro sadarbības grupu attiecību attīstības perspektīvu - nākamajā gadā apritēs desmit gadi, kopš tās izveidotas Latvijas Saeimā un Kuveitas Nacionālajā Sapulcē.             Tikšanās noslēgumā A.Ārgalis Kuveitas delegācijai novēlēja veiksmīgu, jaunām ierosmēm bagātu turpmākās vizītes Latvijā norisi.
             Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Somijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.             Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda prieku par Somijas vēstnieka vizīti Latvijas parlamentā un novēlēja labus panākumus jaunajā amatā. A.Ārgalis uzsvēra, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas starp abām valstīm izveidojusies aktīva un visaptveroša sadarbība, kas veido labu pamatu attiecību padziļināšanai arī Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Viņš akcentēja ekonomisko kontaktu nozīmi, kā arī iezīmēja plašās sadarbības iespējas vides aizsardzības jomā. Atzinīgi tika novērtēti arī Latvijas un Somijas iedzīvotāju tiešie saskares punkti kultūrā, sportā un tūrismā, kas veido labāku sapratni vienam par otru.            Somijas vēstnieks P.Vuoristu bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojusies sekmīga sadarbība dažādās jomās, bet šobrīd kā ES dalībvalstīm daudzi jautājumi risināmi kopīgi. Turklāt, mazām valstīm apvienojoties, kopīgi izvirzītie mērķi ir sasniedzami vieglāk, sacīja P.Vuoristu. Viņš akcentēja, ka laikā, kad Latvija virzījās uz integrāciju ES, abu valstu ministriju līmenī jau izveidojusies aktīva sadarbība, kas ir labs pamats to padziļināšanai arī nākotnē.            Puses atzinīgi novērtēja abu valstu kontaktus parlamentu līmenī un pārrunāja to attīstības perspektīvu, kā arī sprieda par iekšpolitiskajām aktualitātēm - Latvijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, raksturīgākajām iezīmēm politisko partiju darbībā u.c. Tika pārrunāti arī ES jautājumi ? Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti un ES Konstitūcijas projekta apspriešana abās valstīs.
Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt