Pirmdien, 27.oktobrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Kanādas armijas atvaļināto ģenerāli Morisu Barilu un Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Andrigo, lai pārrunātu Latvijas pozī

(27.10.2003.)

 Tikšanās sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa viesiem īsumā pastāstīja par komisijas darbību likumdošanas jomā, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentārajā pārraudzībā, kā arī sadarbībā ar ES un NATO dalībvalstu parlamentu radniecīgajām komisijām.
Runājot par Latvijas pozīciju kājnieku mīnu jautājumā, A.Laksa informēja, ka Latvija vēl līdz šim nav ratificējusi Otavas konvenciju par kājnieku mīnu aizliegšanu, lai gan ievēro konvencijas prasības. A.Laksa minēja 2002.gadā pieņemto Ieroču aprites likumu, kas aizliedz sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, tostarp kājnieku mīnu eksportu un tranzītu. A.Laksa arī pastāstīja, ka Latvijā kājnieku mīnas netiek ražotas un ierobežotais mīnu daudzums Nacionālo bruņoto spēku krājumā - aptuveni 4500 - tiks izmantots apmācībām ne ilgāk kā nākamos septiņus astoņus gadus. Viņš arī atzīmēja, ka Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir speciāla ar Norvēģijas atbalstu izveidota Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība, kas Norvēģijas kontingenta sastāvā piedalījās starptautiskajā misijā Kosovā un tagad darbojas arī Irākā.
Sarunas gaitā Kanādas vēstnieks R.Andrigo pozitīvi novērtēja abu valstu sadarbību militārajā jomā NATO paplašināšanās kontekstā un pauda pārliecību par tās padziļināšanos arī pēc Latvijas iestāšanās NATO. Viņš arī atzīmēja, ka Kanāda ir viena pirmajām NATO dalībvalstīm, kas jau ratificējusi Latvijas uzņemšanas Ziemeļatlantijas aliansē protokolus. Savukārt jautājumā par kājnieku mīnām vēstnieks pauda neizpratni par Latvijas rīcību, līdz šim neratificējot Otavas konvenciju, jo no Baltijas valstīm Lietuva to jau ir parakstījusi.
Arī Kanādas armijas atvaļinātais ģenerālis M.Barils norādīja, ka pēc tikšanās ar militārajiem speciālistiem nācies izteikt neizpratni par Latvijas parlamenta rīcību Otavas konvencijas jautājumā. Latvijas militāro struktūru atbildīgās amatpersonas norādījušas, ka problēmām nevajadzēt būt, jo Latvija jau ievēro konvencijas principus, pie tam kājnieku mīnas pasaulē vairs neesot aktuālas, jo tiekot izmantota cita - modernāka tehnika.
Uz viesu neizpratni A.Laksa atbildēja, ka 8.Saeimā lielākā daļa deputātu ir bez politiskās un likumdošanas pieredzes, tāpēc jau uz kādu no nākamajām komisijas sēdēm tiks uzaicināts aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis, lai sniegtu paskaidrojumus par Latvijas kavēšanos konvencijas ratificēšanā. Komisijas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka jau tuvākajā nākotnē Saeima savu neizdarību labos un Otavas konvencija tiks ratificēta.
Tikšanās noslēgumā Kanādas armijas atvaļinātais ģenerālis M.Barils norādīja, ka, jo vairāk valstu pievienosies konvencijai un to ratificēs, jo "neērtāk būs" lielākajām pasaules mīnu ražotāj/uzkrājējvalstīm - Krievijai, ASV, Ķīnai, Indijai, Baltkrievijai, Pakistānai, Korejai. "Būtu tikai loģiski, ka tāda maza, demokrātiska un pavisam nemilitāra valsts kā Latvija parakstītu šo nozīmīgo konvenciju," sarunas noslēgumā teica A.Laksa.

Preses dienests

Pirmdien, 25.oktobrī
09:30  Saeimas 2021. gada 25. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:00  Saeimas 2021. gada 25. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
12:20  Saeimas Prezidija sēde