Solvita Āboltiņa NB8 sanāksmē: taisnīgi tiešmaksājumi un adekvāts kohēzijas finansējums ir Latvijas prioritātes nākamajā ES daudzgadu budžetā

(16.08.2012.)

Taisnīgu tiešmaksājumu noteikšana visu Eiropas Savienības (ES) valstu lauksaimniekiem un adekvāts kohēzijas finansējums mazāk attīstītajiem reģioniem ir dalībvalstu solidaritātes jautājums, un šīs ir būtiskākās mūsu valsts prioritātes nākamajā ES daudzgadu budžetā. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ceturtdien, 16.augustā, uzrunājot savus kolēģus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē Somijā. 

Līdz šim Latvijas lauksaimnieki saņēmuši viszemākos tiešmaksājumus.

„Kipras prezidentūras laikā ir jārod tālāks risinājums jautājumam par kohēzijas finansējuma piešķiršanu tām valstīm, kurās ekonomikas pieaugums laika periodā no 2008. līdz 2010.gadam bijis zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tāpat jāpanāk lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšana. Nav vienkārši šo situāciju izskaidrot sabiedrībai. Tā ne vien pazemina mūsu valsts konkurētspēju, bet arī degradē dalībvalstu solidaritāti, kas ir viens no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra: pastāv atšķirīgi viedokļi par piemērotu pieeju krīzes pārvarēšanai, bet Latvija ir labs piemērs tam, kā fiskālie taupības pasākumi var palīdzēt atgūt vietējo finanšu ilgtspēju un ārēju uzticamību. „Latvijas eksporta bilances struktūra attiecībā pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm ir sabalansēta. Un mēs uzskatām, ka eksporta pieaugums arī turpmāk būs galvenais dzinējspēks Latvijas ekonomikā. Taču, raugoties plašākā mērogā, būtiska ir situācijas attīstība eirozonā, jo Latvijai aizvien ir mērķis līdz 2014.gada 1.janvārim ieviest eiro. Pašreizējie makroekonomiskie rādītāji mums ļauj būt optimistiskiem attiecībā uz izredzēm izpildīt Māstrihtas kritērijus,” norādīja S.Āboltiņa.

Informējot parlamentu priekšsēdētājus par situāciju Latvijas ekonomikā, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas pieauguma temps pagājušajā gadā bija straujāks, nekā iepriekš prognozēts, sasniedzot 5,5 procentus. „Savukārt 2012.gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieaugums bijis augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm,” sacīja S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja pateicās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu kolēģiem par līdzdalību Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 20.gadadienas svinībās pagājušā gada augustā Rīgā, norādot, ka tas ir politisks un simbolisks apliecinājums Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ciešajai sadarbībai visu neatkarības gadu garumā.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju konference notiek reizi gadā kādā no abu reģionu valstīm, un tajā piedalās parlamentu priekšsēdētāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes.



Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt