Solvita Āboltiņa Baltijas valstu parlamentāriešiem: koncentrēšanās uz prioritātēm ir mūsu panākumu atslēga

(11.05.2012.)

„Gudra un analītiska pieeja, koncentrēšanās uz prioritātēm un koordinēta sadarbība ir Baltijas valstu panākumu atslēga, aizstāvot mūsu intereses Eiropas Savienībā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piektdien, 11.maijā, atklājot Baltijas Asamblejas (BA) parlamentāro semināru „Baltijas balss Eiropas Savienībā - vai pietiekami stipra?”.

„Eiropas Savienības nozīme mūsu dienaskārtībā arvien palielināsies. Ņemot vērā nestabilo Eiropas Savienības ekonomisko situāciju un aktuālos politiskos procesus, mums jārūpējas par to, lai Baltijas valstu intereses nepazustu no ES dienaskārtības,” akcentēja S.Āboltiņa. „Tuvāko mēnešu laikā tas ir īpaši svarīgi, ņemot vēra diskusijas par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvaru, kurā mēs sagaidām mūsu interešu respektēšanu attiecībā uz taisnīgiem tiešmaksājumiem un Kohēzijas fonda finansējumu.”

 „Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir ambīcijas, taču mazām valstīm ir ierobežoti resursi mērķu sasniegšanai,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, vēršot klātesošo uzmanību uz noteiktiem priekšnosacījumiem, kas Baltijas valstīm būtu jāievēro, lai gūtu panākumus.

S. Āboltiņa aicināja pragmatiski pieturēties pie tām jomām un sfērām, kuras Baltijas valstīm ir nacionālā vai reģionālā līmenī sevišķi nozīmīgas – ir jākoncentrējas uz noteiktām kompetences nišām, tajās kļūstot no ņēmējiem par devējiem. Būdamas pragmatisks un konsekventas, Baltijas valstis spēs radīt uzticama partnera tēlu.

Tāpat S.Āboltiņa uzsvēra, ka Baltijas valstīm jābūt taktiski elastīgām – valstīm ar mazu administratīvo aparātu ir vieglāk pielāgoties pārmaiņām. Arī šajā ziņā efektīva reģionālā sadarbība ir panākumu atslēga. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Baltijai aktīvāk jāizmanto reģionālās sadarbības un konsultāciju mehānismi un jāattīsta jauni sadarbības modeļi, piemēram, 3+1 formāts sadarbībai ar Vāciju un Poliju, kā arī trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu sadarbības modelis ar Apvienoto Karalisti (NB8 +1).

„Lietuva būs pirmā Baltijas valsts, kas kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti gada otrajā pusē. Tai sekos Latvijas prezidentūra 2015.gadā un Igaunijas – 2018.gadā. Katrai no mums tā būs pirmā prezidentūra un mēs nedrīkstam izniekot šo iespēju,” atgādināja S.Āboltiņa. „Lai arī prioritātes nosaka prezidentūras trio valstis, reģionāla sadarbība var lieti noderēt – Baltijas valstu intereses lielākoties pārklājas, un pastiprināta sadarbība noteikti uzlabos šo procesu,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.
 
„Baltijas balsij vēsturiski bijusi ļoti nozīmīga loma. Tas bija viens no svarīgākajiem instrumentiem neatkarības atjaunošanai – kad Baltijas valstis bija noslēgtas no visas pārējās pasaules aiz dzelzs priekškara, mūsu emigrācijā devušies tautieši pielika lielus centienus, lai nestu pasaulē mūsu valstu stāstu. Viņu nenogurstošās pūles atmaksājās, un Baltijas vēsts tika sadzirdēta,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. „Arī turpmākajos gados mūsu kopējā balss bija izšķirošs instruments, lai panāktu ārvalstu karaspēka izvešanu, izpildītu reformas un iestātos Eiropas Savienībā un NATO.”

„Mums ir jāciena šī pozitīvā vēsturiskā pieredze, tomēr vienlaikus jāmeklē jauni veidi, kā likt Baltijas balsij palīdzēt sasniegt kopējos mērķus,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, aicinot klātesošos turpināt strādāt pie tā, lai padziļinātu Baltijas Asamblejas kā praktiskas trīs valstu sadarbības platformas nozīmi.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 11.maijā uzturas darba vizītē Lietuvas pilsētā Palangā, kur piedalās Baltijas Asamblejas parlamentārajā seminārā „Baltijas balss Eiropas Savienībā - vai pietiekami stipra?”. 

Fotogrāfijas no semināra pieejamas:
https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157629679115484/with/7176430908/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Lietuvas parlamentu obligāta


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 24.oktobrī