„Latvijas uzskata, ka tās kā uzticamas un apjomīgu reformu veikušas ES dalībvalsts uzņemšana eirozonā, tai izpildot Māstrihtas kritērijus, vairotu uzticamību eiro.” To Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē, sestdien, 21.aprīlī, diskutējot par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ietekmi uz nacionālo parlamentu darbu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
„Pēdējā gada laikā Eiropas Savienības līmenī darīts daudz, lai atgrieztu ticību eiro stabilitātei. Lai arī Latvija vēl nav eirozonas dalībvalsts, esam aktīvi līdzdarbojušies šajās sarunās. Saprotam, ka šīm izmaiņām ir tālejošas sekas, un jaunais fiskālais līgums ir viens no svarīgākajiem izmaiņu elementiem,” akcentēja S.Āboltiņa. „Latvija jau ir padarījusi ļoti daudz, lai pārvarētu finanšu un ekonomisko krīzi. Laikā, kad Eiropa sāka lemt par nepieciešamajām reformām un disciplīnu, Latvija jau tam bija gājusi pāri nacionālā līmenī.”
Saeimas priekšsēdētāja klātesošajiem atgādināja, ka Latvija 2011.gadā izstrādāja Fiskālās disciplīnas likumprojektu. Ar fiskālās disciplīnas stāšanos spēkā Latvijā tiks īstenota pret-cikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.
„Latvijas mērķis ir 2014.gada 1.janvārī iestāties eirozonā, un šis gads būs svarīgs attiecībā uz Māstrihtas kritēriju ievērošanu. Ekonomika attīstās un pašreizējās prognozes mums dod iespēju būt optimistiski noskaņotiem,” akcentēja S.Āboltiņa, vienlaikus norādot, ka Latvijas pievienošanās būs atkarīga arī no situācijas eirozonā, tāpat jāņem vērā arī politiskais aspekts, jo krīzes ietekmē var nostiprināties vēlme nepaplašināt eirozonu.
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa no 19. līdz 21.aprīlim uzturas darba vizītē Polijas galvaspilsētā Varšavā, kur piedalās ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē un tiekas ar ES amatpersonām.
ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences par aktuālajiem savienības un dalībvalstu jautājumiem notiek jau kopš 1963.gada, kad pirmā šāda veida konference notika Romā.
Saeimas Preses dienests