Baltijas valstu un Polijas parlamentārieši: fiskālā disciplīna ir Eiropas izaugsmes stūrakmens

(26.03.2012.)

Fiskālā disciplīna ir Eiropas ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes neatņemama sastāvdaļa, savukārt viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas instrumentiem ir pārdomātas ЕS kohēzijas fondu investīcijas. To trīs Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji uzsvēra pirmdien, 26.martā, Saeimā gatavojot vienotu Baltijas valstu un Polijas parlamentu pozīciju ES Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju konferencei (COSAC), kas norisināsies no 22. līdz 24.aprīlim Kopenhāgenā.

„Tikāmies ar kolēģiem no Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisijām, lai kopīgi pirms COSAC konferences pārrunātu aktualitātes ES ekonomikas izaugsmes kontekstā. Bijām vienisprātis, ka atbildīga fiskālā disciplīna ir ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats. Vienlaikus ir ļoti būtiski ES saglabāt spēcīgu un elastīgu sociālās drošības sistēmu,” uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Parlamentārieši bija vienisprātis, ka vienotā Eiropas tirgus galvenais mērķis ir ekonomikas stimulēšana, sevišķi ekonomisko un finanšu krīžu laikā. Deputāti akcentēja, ka kopīga visu dalībvalstu rīcība ES vienotā tirgus uzlabošanai, uzsverot pakalpojumu un finanšu tirgu integrāciju, ir galvenie faktori ekonomikas izaugsmes celšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Lai pilnveidotu Eiropas vienoto tirgu, ir būtiski īstenot „Eiropa 2020” stratēģiju, uzsvēra deputāti.

Eiropas lietu komisiju deputāti uzsvēra, ka ir būtiski līdz 2014.gadam radīt vienotu, efektīvu iekšējo ES enerģētikas tirgu, kā arī ES līmenī risināt demogrāfijas un jauniešu nodarbinātības jautājumus.

Diskutējot par ES ekonomikas atveseļošanu, deputāti akcentēja ES kohēzijas politikas nozīmi, uzsverot, ka investīcijām projektos ar augstu pievienoto vērtību un ražošanas potenciālu ir jābūt prioritārām. Tāpat ir būtiski pēc iespējas ātrāk izveidot vienotu Eiropas patentu sistēmu.

Tāpat Baltijas valstu un Polijas parlamentārieši vienojās, ka sarunām par Maķedonijas uzņemšanu ES ir jāvirzās uz priekšu, un izteica cerību, ka Eiropas Padomē sarunas par Maķedonijas uzņemšanu sāksies jau šā gada jūnijā. Deputāti vienojās pieņemt deklarāciju par atbalstu Maķedonijas uzņemšanai ES.

Diskusijā piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, Igaunijas parlamenta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Tāvi Roivass (Taavi Rõivas), Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja biedrs, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Česlovs Vitauts Stankēvičs (Česlovas Vytautas Stankēvičius), Polijas Seima Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētāja Agņeška Pomaska (Agnieszka Pomaska) un Polijas Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Vitbrots (Edmund Wittbrodt).


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 18.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 18.aprīļa kārtējā sēde
12:30  Fotogrāfiju izstādes “Latgalietis XXI gadsimtā” atklāšana
17:00  2024.gada 18.aprīļa atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem