Saeimas deputāti: jāmazina ekonomiskās atšķirības starp ES reģioniem

(24.09.2010.)

Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt vērstai uz tās sākotnējā mērķa izpildi - ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu starp ES reģioniem. To piektdien, 24.septembrī, tiekoties ar Eiropas Savienības reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu (Johannes Hahn), uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Tāpat tikšanās laikā parlamentārieši aicināja par ES reģionālās nevienlīdzības mazināšanu domāt daudz plašākā kontekstā, izlīdzinot arī tiešo lauksaimniecības maksājumu apjomus un ļaujot arī Latvijas zemniekiem saņemt tikpat lielu finansējumu, kā „veco” dalībvalstu lauksaimnieki. 

„Eiropas Savienības Kohēzijas fonds ir viens no nozīmīgākajiem finanšu avotiem Latvijas ekonomiskās atveseļošanās procesā. Mūsu valstī bijuši ļoti veiksmīgi kohēzijas finansējuma izmantošanas piemēri ceļubūves, vides, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta jomās,” teica Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone.

Viņa pauda viedokli, ka ES kohēzijas politikai un reģionālajai politikai kopumā jābūt vērstai uz to, lai pēc iespējas vairāk palīdzētu tieši nabadzīgākajiem ES reģioniem. „Nedrīkstētu būt tā, ka lielāka pieeja kohēzijas fondiem ir bagātajiem reģioniem. Tieši pretēji - jo reģions ir nabadzīgāks, jo tam jāsaņem lielāks kohēzijas finansējums,” akcentēja K.Pētersone.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis aicināja kohēzijas politikas kontekstā domāt arī par lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu. „Latvijā patiesa kohēzija tās plašākajā izpratnē nebūs iespējama, kamēr vien mūsu zemnieki nesaņems tādu pašu Eiropas finansējumu kā pārējo valstu zemnieki.”

Uz lauksaimniecības maksājumu izlīdzināšanas nepieciešamību norādīja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Mārtiņš Roze. „Līdzšinējā prakse Kopējās lauksaimniecības politikas maksājumus aprēķināt, vadoties no vēsturiskās bāzes, kaitē arī visas Eiropas Savienības globālajai konkurētspējai. Pāreja uz sabalansētu aprēķināšanas metodi ļautu ne tikai izdzīvot Latvijas zemniekiem, bet arī palīdzētu Eiropas lauksaimniekiem sekmīgi konkurēt ar ASV, Argentīnas vai Jaunzēlandes lauksaimniecības preču importu,” sacīja M.Roze.  

Foto no tikšanās: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157624898410241/
Izmantojot fotogrāfijas publicēšanai, atsauce uz Saeimu obligāta.


Saeimas Preses dienests

Otrdien, 26.maijā
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:00  Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
12:00  Francijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijas Republikā V.E. Odile Soupison atvadu vizīte pie Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces
14:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196