Atlikumsiltumu turpmāk izmantos siltumapgādē

(13.06.2024.)

Lai veicinātu ilgtspējīgu un efektīvu enerģijas izmantošanu un salāgotu nacionālos normatīvos aktus ar Eiropas Savienības regulējumu, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā. 

Citastarp grozījumi paredz siltumapgādē izmantot atlikumsiltumu un stiprina pašvaldību tiesības noteikt siltumapgādes veidus savā administartīvajā teritorijā, lai veicinātu racionālu enerģijas, it īpaši vietējo atjaunojamo energoresursu, izmantošanu. 

Centralizētajā siltumapgādē varēs nodot ne vien koģenerācijas režīmā radušos, bet arī, piemēram, rūpniecībā vai datu centru radīto atlikumsiltumu. Tāpat grozījumi precizē siltumapgādes tirgus nosacījumus, tostarp nosakot, ka atlikumsiltumam ir prioritāte, ja tas ir ekonomiski izdevīgi. Regulējums par atlikumsiltuma izmantošanu siltumapgādē stāsies spēkā 1.oktobrī. 

Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatori savā tīmekļvietnē reizi mēnesī publicēs sistēmai pieslēgto ēku siltumenerģijas ikmēneša patēriņu. Reizi gadā publicēs informāciju par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru centralizētajā siltumapgādes vai centralizētajā aukstumapgādes sistēmā, veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un sasniegto enerģijas ietaupījumu. Savukārt, lai izvairītos no nelietderīgām investīcijām, grozījumi noteic, ka nav pieļaujama sistēmas operatora licences zonas pārklāšanās. 

Efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes kritērijus, tās darbībā izmantojamos enerģijas veidus un to īpatsvaru noteiks Ministru kabinets. Tāpat grozījumi paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par pieejamajiem atbalsta veidiem un pasākumiem atjaunīgās enerģijas ražošanai vai izmantošanai. 

Savukārt pašvaldībām izmaiņas paredz iespēju savā teritorijā noteikt pienākumu daudzdzīvokļu mājas un ēkas pieslēgt pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti. Tāpat vietvaras varēs noteikt pienākumu viendzīvokļa mājās izmantot atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas, piemēram, koksnes granulu apkures katlus vai siltumsūkņus. Tas attiektsies uz ēkām, kurās plānots mainīt vai renovēt siltumapgādes sistēmu, un jaunbūvēm. 

Grozījumos noteikti ilgtspējas kritēriji atjaunojamo energoresursu un atjaunīgās enerģijas izmantošanai. Noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu kritēriji attiecas uz dažādiem kurināmā un enerģijas veidiem. Gadījumā, ja nacionālais siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas mērķis (kvotas) tiktu pārsniegts, paredzēta iespēja pārsniegto apjomu pārdot valstīm, kurām neizdodas sasniegt noteiktos kritērijus, norāda KEM. 

Tāpat izmaiņas paredz, ka valsts enerģētisko krīzi var izsludināt, ja enerģijas piegādes traucējumi skar arī vienas pašvaldības, piemēram, valstspilsētas, teritoriju. Līdz šim bija noteikts, ka to izsludina, ja tā skar vienu trešdaļu iedzīvotāju.

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 22.jūlijā
12:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde