Tautsaimniecības komisija atbalsta regulējumu energokopienu darbībai

(12.07.2022.)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 12.jūlijā, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumos, ar kuriem iecerēts veicināt sabiedrības iesaisti no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtas elektroenerģijas ražošanā un noteikt principus energokopienu darbībai.

“Mums ir deficīts elektroenerģijas ražošanas jomā, kas jārisina visos iespējamajos veidos. Ir jādomā ne vien par īstermiņa risinājumiem nākamajai apkures sezonai, bet arī par vidēja termiņa risinājumiem elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, uzsverot, ka šobrīd Latvijā nepastāv īpašs regulējums energokopienām, taču tām var būt būtiska sociāla un ekonomiska loma elektroenerģijas ražošanas pašpatēriņam pieaugumam.

Sabiedrības līdzdalība enerģijas ražošanā Latvijā ir zema. Šķēršļus pašpatēriņa pieaugumam rada stimulējošu instrumentu trūkums un regulējums, kas neveicina iniciatīvas, teikts likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem Enerģētikas likumā iecerēts, ka par energokopienu varēs kļūt biedrība vai nodibinājums, kooperatīva sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība, kuras darbības primārais mērķis būs galvenokārt no AER iegūtas enerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas ražošana pašpatēriņam.

Plānots, ka energokopienas statusu varēs iegūt, reģistrējoties energokopienu reģistrā. Par reģistra izveidošanu, administrēšanu un uzturēšanu būs atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs.

Šobrīd likumā ir nostiprināts elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējums, kas nosaka kārtību, kādā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par lietotāja pašpatēriņam no AER saražoto, patērēto un tīklā nodoto elektroenerģijas pārpalikumu. Pārpalikums tiek ieskaitīts nākamajā norēķinu periodā neto gada ietvaros. To var patērēt tajā pašā sistēmas pieslēgumā (objektā), kur tas saražots. Neto uzskaites sistēma šobrīd ir pieejama tikai mājsaimniecībām.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz ieviest arī elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu. Neto norēķinu sistēmā varēs piedalīties gan mājsaimniecības, gan no AER saražotas elektroenerģijas pašpatērētāji, kas ir juridiskas personas. Mājsaimniecībām paredzētas vienreizējas tiesības pāriet no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu.

Neto norēķinu sistēmā uzskaitīs ne tikai no AER saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzumu, bet arī noteiks elektroenerģijas vērtību. Enerģijas pārpalikumu plānots aprēķināt naudas izteiksmē un ieskaitīt nākamajā norēķinu periodā. Tāpat paredzēts, ka neto norēķinu sistēmas ietvaros vienā lietotāja objektā saražoto elektroenerģiju varēs izmantot citos tā paša lietotāja objektos.

Paredzēts, ka līdz šā gada 30.septembrim Ministru kabinets izstrādās noteikumus neto norēķinu sistēmas darbībai.

Ar grozījumiem plānots noteikt arī iespēju kopīgot elektroenerģiju, proti, energokopienas biedri un aktīvie lietotāji varēs dalīties jeb kopīgot savu saražoto elektroenerģiju ar citiem energokopienas biedriem vai aktīvajiem lietotājiem tajā pašā ēkā vai vienā cita veida nekustamajā īpašumā. Aktīvais lietotājs likumprojekta izpratnē ir galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju no AER savām vajadzībām.

Lai likumprojekti stātos spēkā, tos galīgajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt