Vita Anda Tērauda: Eiropas Prokuratūras izveide ir ieguldījums ES finanšu interešu aizsardzībā

(29.10.2021.)

“Eiropas Prokuratūras izveide ir ieguldījums Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, lai ātrāk un efektīvāk varētu novērst apdraudējumus Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem,” piektdien, 29.oktobrī, sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda pēc komisijas sēdes, kurā deputāti pārrunāja šos jautājumus ar Latvijas pārstāvi Eiropas Prokuratūrā prokuroru Gati Doniku.

“Mēs gaidām un ceram, ka lietu izskatīšana virzīsies raitāk, ja Eiropas deleģētie prokurori iesaistītajās dalībvalstīs gan paši izmeklēs lietas, gan sadarbosies ar nacionālajām izmeklēšanas iestādēm,” uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.

“Kā piemērs izceļams Čehijā notiekošais, kuras nacionālā prokuratūra ir vērsusies Eiropas Prokuratūrā, lai izmeklētu tās premjerministra Andreja Babiša atrašanos interešu konfliktā, realizējot Eiropas Savienības fondu finansētos projektus un saņemot subsīdijas caur viņam piederošo konglomerātu “Agrofert”,” sacīja V.A.Tērauda.

Eiropas Prokuratūra ir neatkarīga Eiropas Savienības (ES) struktūra, kas izmeklē noziegumus, kas skar ES finanšu intereses. Tā uzsāka darbu šī gada 1.jūnijā un ir pirmā starpvalstu prokuratūra, kura veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pilnīgi neatkarīgi no Eiropas Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstīm.

ES iestādēm, struktūrām un kompetentajām iestādēm 22 dalībvalstīs, kuras ir pievienojušās Eiropas Prokuratūrai, ir pienākums ziņot par jebkādu noziedzīgu rīcību, kas skar ES budžetu.

Eiropas Prokuratūra izmeklē, uzsāk kriminālvajāšanu, ceļ un uztur apsūdzību par noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar pievienotās vērtības nodokli saistītu pārrobežu krāpšanu, kas izdarīti pret ES budžetu.

Eiropas Prokuratūra ir tiesīga uzsākt lietu, ja pamatzaudējumi ES fondu, muitas nodokļa vai vienreizējās plastmasas nodokļa krāpšanas gadījumā ir 10 000 un vairāk eiro, savukārt pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas gadījumā – vismaz 10 miljoni eiro, ja krāpšana skar divas vai vairākas dalībvalstis.

Kā deputātus informēja G.Doniks, kopš jūnija Eiropas Prokuratūras četri deleģētie prokurori Latvijā ir saņēmuši 38 ziņojumus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu būt vērsti pret ES budžetu un uzsākti seši procesi. Latvijā šo sešu procesu ietvaros kopējie radītie zaudējumi ES budžetam ir aptuveni 5,2 miljoni eiro.

Eiropas Prokuratūras centrālais birojs atrodas Luksemburgā. Tajā strādā pa vienam Eiropas prokuroram no katras iesaistītās dalībvalsts.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde