Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 21.maijā, atbalstīja Latvijas nacionālo pozīciju ārkārtas Eiropadomē, kur paredzēta diskusija par digitālā Covid sertifikāta ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), klimata pārmaiņu jautājumiem, kā arī attiecībām ar Krieviju un Apvienoto Karalisti.

“Digitālajam Covid sertifikātam pēc iespējas ātrāk jāsāk darboties, tādējādi nodrošinot vienu no Eiropas Savienības pamatvērtībām – cilvēku brīvu kustību. Sertifikāts apliecinās, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, tai ir negatīvs testa rezultāts vai tā noteiktā laikā atveseļojusies no šīs slimības,” atsaucoties uz apstiprināto pozīciju, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, piebilstot, ka Latvija digitālā sertifikāta sistēmai cer pievienoties no 15.jūnija.  

Tāpat Latvijai ir svarīgi, ka dalībvalstīm būs iespēja noteikt individuālos ierobežojumus, ja tie būs būtiski sabiedrības veselības nodrošināšanai. Par individuālajiem ierobežojumiem būs nepieciešams informēt citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju, norādīja V.A.Tērauda.

Eiropas Parlaments (EP) un ES dalībvalstis šonedēļ provizoriski vienojās par Covid sertifikātu. Sertifikāts galvenokārt būs pieejams caur viedtālruņu aplikāciju, bet to būs jāspēj autentificēt arī papīra formātā. Formāli tas vēl jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei, kā arī EP plenārsēdē, informēja V.A.Tērauda.

Akcentējot klimata jautājumus, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja sacīja, ka ir sākušās pirmās diskusijas par konkrētām praktiskām rīcībām klimata mērķu 2030.gadam sasniegšanai. Būtiski, ka pirms jūnijā gaidāmo priekšlikumu publicēšanas, Eiropadomes līmenī dalībvalstis norāda uz sev aktuālākajiem jautājumiem, atzīmēja V.A.Tērauda.

“Jūnijā Eiropas Komisija plāno publicēt priekšlikumus 2030.gada klimata mērķu īstenošanai, kam būs būtiska ietekme uz dalībvalstu tautsaimniecībām. Šobrīd Latvijai ir jāveic nozīmīgs mājas darbs, lai ar pamatotiem aprēķiniem aizstāvētu savas intereses Eiropas Savienībā,” uzsvēra V.A.Tērauda, piebilstot, ka Eiropas lietu komisija aktīvi sekos līdzi jautājumu virzībai, sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām formulējot Latvijas nostāju.

Pērn Eiropadome atbalstīja esošā ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķa pārskatīšanu. Tika atbalstīts emisiju samazinājums par vismaz 55 procentiem līdz 2030.gadam attiecībā pret 1990.gadu.

Saeimas Preses dienests