Saeima ceturtdien, 21.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.
Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata. Tādējādi iecerēts mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību.
Šobrīd likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas dzīvojamā mājā, pamatojoties uz darījumu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, bez svarīga iemesla nevar prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu piecus gadus no dienas, kad viņa īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.
Noteiktais ierobežojums nav absolūts, jo tas ir terminēts, un gadījumā, ja kopīpašniekam ir pietiekami pamatots iemesls, tad plānotie grozījumi pieļauj prasīt kopīpašuma dalīšanu tiesā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības vai arī viņa piedāvājumi par kopīpašuma lietošanu vai dalīšanu uzskatāmi par taisnīgiem konkrētajos apstākļos, taču pārējie kopīpašnieki pilnībā ignorē viņa vēlmi vienoties par tiesisko attiecību noregulēšanu, teikts anotācijā.
Piedāvātās izmaiņas paredz noteikt iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš ļaunprātīgi izlieto savas tiesības vai nepilda pienākumus un tādējādi rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Vairākumu iecerēts noteikt pēc kopīpašniekiem piederošo daļu lieluma, proti, prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām, skaidro likumprojekta autori.
Tāpat likumu cita starpā rosināts papildināt ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot, ka sadalīšana dzīvokļu īpašumos tiek noteikts kā primārais kopīpašuma dalīšanas veids, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies dzīvojamās mājas kopīpašnieku starpā.
Jautājums par iespējamiem likuma grozījumiem iepriekš vairākkārt skatīts Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, reaģējot uz sabiedrībā paustajām bažām par iespējamu negodprātīgu praksi, ko ar juristu palīdzību īsteno atsevišķi uzņēmēji.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests