Saeima otrajā lasījumā atbalsta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu

(10.09.2020.)

Saeima ceturtdien, 10.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu. Tā mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību.

Iecerēts, ka jaunais likums noteiks sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.

“Likuma projekts ir apjomīgs un Latvijas sabiedriskajiem medijiem vitāli svarīgs. Tas veido jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru. Beidzot tiks sadalītas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, lai padome nav vienlaikus atbildīga gan par naudas, gan uzraudzības jautājumiem,” iepriekš uzsvēris par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Likuma projektā noteikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij. Savukārt jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja.

Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu – Saeima, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Likuma projektā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu. Piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs. Paredzēts, ka SEPLP locekļus varēs apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Savukārt padomes priekšsēdētāju locekļi no sava vidus ievēlēs uz vienu gadu.

Iecerēts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Plānots, ka valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors.

Tāpat likuma projektā noteikts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Paredzēts arī aizliegums sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos, tostarp interneta vidē, izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus. Šim ierobežojumam noteikti arī vairāki izņēmumi.

Jaunā likuma projekts paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Plānots, ka tas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma projektā noteiktajiem mērķiem un pamatprincipiem, kā arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām. Tāpat iecerēts, ka ombuds būs tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot SEPLP locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds būs konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālai neatkarībai. Ombudu uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP.

Lai jaunais likums stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāskata Saeimā.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 28.oktobrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 28. oktobra attālinātā ārkārtas sēde