Deputāti kritiski par ministrijas piedāvājumu vistrūcīgāko cilvēku atbalstam

(04.08.2020.)

Atbildīgās nozares ministrijas priekšlikumi minimālo ienākumu pārskatīšanai vairāk atgādina grāmatvediskus aprēķinus par naudas sadali, nepiedāvājot sociālās aizsardzības sistēmas uzlabojumus pēc būtības. To uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, otrdien, 4.augustā, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas skatījumu par garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanu.  

“Satversmes tiesa ir vētījusi līdz šim uzbūvēto sociālās drošības sistēmu vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai un secinājusi, ka tā balstīta uz visai nedrošiem pamatiem. No atbildīgās ministrijas mēs sagaidām visaptverošu pieeju konstatētajām problēmām un visas sistēmas pārskatīšanu. Diemžēl deputāti pagaidām redz vien priekšlikumus par nenozīmīgu garantēto ienākumu paaugstināšanu. Centrā ir ielikta naudas summa, nevis cilvēks un viņa vajadzības,” pēc komisijas sēdes izskanējušos viedokļus apkopoja tās vadītājs Andris Skride. 

Kā uzsvēra A.Skride, naudas pabalsti nebūt nav vienīgais atbalsta mehānisms. Latvijā ir salīdzinoši zems sociālo pakalpojumu īpatsvars, un nepieciešams daudz nopietnāks motivēšanas darbs ar cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bez darba. “Pirmkārt un galvenokārt būtu jārūpējas, lai ir pēc iespējas mazāk cilvēku, kuriem jādzīvo ar minimālo pabalstu. Valstij ir jāpanāk situācija, ka ļaudis paši var nodrošināt savu iztikšanu,” norāda komisijas vadītājs. 

Deputāti aicināja veidot minimālā ienākuma saņēmēja portretu un saprast iemeslus, kādēļ viņš “izkritis” cauri teju visiem sociālā atbalsta sistēmas līmeņiem. Būtu jāatbild uz jautājumu, kādi uzlabojumi ir veicami, lai panāktu reālu dzīves kvalitātes uzlabojumu un nodrošinātu cilvēka cienīgu iztikšanu. Un pēc tam ir skatāms jautājums par to, kādus ieguldījumus tas prasa. 

Garantētais minimālais ienākums, ko personai nodrošina pašvaldība, patlaban ir noteikts 64 eiro apmērā. Ministrijas aprēķinos minēti divi iespējamie GMI nākotnes apmēri – 109 vai 164 eiro, kas atbilst attiecīgi 20 un 30 procentiem no ienākumu mediānas. Tāpat ministrija nākusi klajā ar priekšlikumiem trūcīgas un maznodrošinātas personas statusa pārskatīšanai, kā arī minimālās vecuma un invaliditātes pensijas sliekšņiem.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt