Plāno noteikt finanšu nodrošinājumu arī atkritumu tirgotājiem un apsaimniekošanas starpniekiem

(28.05.2020.)

Saeima ceturtdien, 28.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas cita starpā paredz ieviest finanšu nodrošinājumu atkritumu tirgotājiem un apsaimniekošanas starpniekiem, kā arī precizēt prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekotājiem. Tāpat likumprojekts paredz ieviest Eiropas Savienības prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk, lai atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks varētu reģistrēties Valsts vides dienestā (VVD), tam būs jāiesniedz finanšu nodrošinājums. Šāda prasība būs spēkā no šī gada 1.jūlija, paredz likumprojekts. Bez tā tirgotājs vai starpnieks nevarēs veikt savu darbu. VVD varēs pieprasīt finanšu nodrošinājumu, ja atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks nebūs nogādājis atkritumus tiem paredzētajā vietā.

Finanšu nodrošinājums likumā definēts kā kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc VVD pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība.

Likumprojekts arī paredz noteikt, ja atkritumu apsaimniekotājam būs izsniegtas vairākas atļaujas atkritumu apsaimniekošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, tam finanšu nodrošinājums būs jāsniedz par to atļauju, kurā norādīts lielākais apsaimniekojamo atkritumu apjoms. Savukārt VVD varēs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā par jebkuru atkritumu apsaimniekotājam izsniegto atļauju.

Iecerēts, ka finanšu nodrošinājumu nepiemēros biogāzes ražošanas vai kompostēšanas iekārtām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ja tam būs izsniegta noteikta atļauja. Tāpat to plānots nepiemērot depozīta sistēmas operatoram, kurš būs noslēdzis līgumu ar VVD par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā un būs iesniedzis finanšu nodrošinājumu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam.

Likumprojektā tiek paredzēts, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām līdz 2022.gada 30.decembrim būs jāzstrādā atkritumu apsaimniekošanas reģionālais plāns. Iecerēts noteikt, ja kāda no atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām šādu plānu neapstiprinās, tai tāds būs jāizstrādā savai administratīvajai teritorijai, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un tā reģiona atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kurā atrodas pašvaldības administratīvā teritorija.

Līdz ar izmaiņām iecerēts, ka atkritumu poligonā no 2030.gada 1.janvāra būs aizliegts apglabāt sadzīves atkritumus, kurus iespējams sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādāt vai reģenerēt tehniski un ekonomiski pamatotā veidā. Apsaimniekotājiem būs jāsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) informācija par produktu un materiālu daudzumu, ko iegūst pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes vai citām reģenerācijas darbībām. Tāpat sadzīves atkritumu poligona īpašniekam, apsaimniekotājam vai pašvaldībai būs jānodrošina poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšana valdības noteiktajā termiņā un apjomā.

Plānots noteikt, ka VARAM turpmāk arī izvērtēs, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, kā arī sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana sasniedz noteiktos mērķus. Pēc izvērtēšanas VARAM publicēs savā tīmekļvietnē sarakstu, iekļaujot tās pašvaldības un atkritumu apsaimniekotājus, kas minētos mērķus nebūs sasnieguši. Izvērtēšanas kritērijus noteiks valdība.

Tāpat likumprojekts paredz papildināt VVD dotos uzdevumus, tostarp turpmāk dienestam dodot tiesības izmantot videonovērošanas un globālās pozicionēšanas sistēmas sekošanas iekārtas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Grozījumu arī paredz, ka VVD būs jāuztur mājaslapa par atkritumu dalīto savākšanu www.skiroviegli.lv.

Plānots precizēt likuma mērķi, nosakot, ka dabas resursu efektīva izmantošana palielinātu Latvijas konkurētspēju un veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku.

Tāpat likumā paredzēts precizēt sadzīves un bioloģisko atkritumu, kā arī atsevišķi izdalītas pārtikas un būvniecības atkritumu definīcijas. Likumu plānots papildināt arī ar normu, kas noteiktu: ja atkritumu pārstrādes rezultātā rodas viela vai priekšmets, kas nav uzskatāms par otrreizējo izejvielu, to uzskata par atkritumiem.

Lai Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 30.septembrī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres, Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Francijas parlamentu vadītājas Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Francijas Republikas parlamenta deputātu delegāciju
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tikšanās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Andrian Roşa
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
14:40  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Igaunijas Republikas ārlietu ministru V.E. Urmas Reinsalu
15:30  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde (turpinājums)