Komisija atbalsta jauna likuma projektu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu atbalstam

(27.05.2020.)

Lai noteiktu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītos jautājumus, kā arī uzvedības noteikumus attiecīgajās teritorijās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 27.maijā, trešajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu.

“Šis ir vēsturisks notikums - jautājums par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko statusu un piederību beidzot tiks sakārtots. Par šo jautājumu diskutēts jau sen, to savulaik izskatīšanai Saeimā deputāti virzīja jau 2012.gadā, taču līdz pat šim brīdim mūsu valsts nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbolu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – statuss bijis neskaidrs,” akcentēja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Kā piebilda A.Ašeradens, neskaidrais nekustamā īpašuma regulējums radījis domstarpības par to, kuram par šiem objektiem jāgādā – Rīgas pašvaldībai vai valstij , taču jaunais likums regulēs jautājumu par to juridisko piederību, nosakot, ka par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem turpmāk ir atbildīga valsts.

Komisijā trešajā lasījumā atbalstītā likuma projekta mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbolu un Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu un tām atbilstošas cieņas izrādīšanu.

Likuma projekts aptver arī jautājumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturisko vērtību, tostarp uzskaitot to saglabājamās vērtības.

Jaunā likuma projektā iekļauti arī Brīvības pieminekļa, kā arī Rīgas Brāļu kapu teritorijās un aizsardzības zonās noteikti ierobežojumi. To vidū aizliegtas darbības, kas izraisa vai var izraisīt kultūrvēsturisko vērtību bojāšanu vai zaudēšanu.

Tāpat aizliegta ielu tirdzniecība, ubagošanu un ielu muzicēšana vai citu priekšnesumu sniegšana nolūkā gūt ienākumus, un par šo ierobežojumu pārkāpšanu plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu viena naudas soda vienība ir pieci eiro.

Pie noteiktajiem ierobežojumiem plānots iekļaut arī aizliegumu organizēt pasākumus vai veikt darbības, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju, un par šo ierobežojumu pārkāpumu paredzēts piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 200 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām - no 200 līdz 500 vienībām.

Tāpat likumā paredzēts aizliegums uzstādīt vizuāli aktīvus vides dizaina objektus, kā arī izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas pārveido vai ietekmē Brīvības pieminekļa vai Rīgas Brāļu kapu vizuālo fonu vai uztveramību, un par šo ierobežojumu pārkāpumu fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – līdz 280 vienībām.

Par klajas necieņas izrādīšanu pret Brīvības pieminekli vai Rīgas Brāļu kapiem plānots fiziskajai personai piemērot naudas sodu no 200 līdz 400 naudas soda vienībām.

Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu, plānots izveidot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, kuras sastāvs un nolikums būs jāapstiprina Ministru kabinetam. Paredzēts, ka tā būs sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvu apstiprinās uz četriem gadiem.

Lai jaunā likuma projekts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu atbalstam stātos spēkā, tas trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimā.

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 13.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196