Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 12.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuru mērķis ir veicināt konkurenci starp atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējiem.

Likuma grozījumi paredz, ka pašvaldībai, kurā iedzīvotāju blīvums pārsniedz 2000 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru, sadzīves atkritumu apsaimniekošana būs jāuztic atkritumu apsaimniekotājiem, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Pašlaik likums paredz, ka visas pašvaldības var izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Iecerēts, ka Ministru kabinets noteiktos kritērijus izstrādās ne vēlāk kā līdz šī gada 1.jūlijam.

“Likuma izmaiņas viennozīmīgi attieksies arī uz Rīgu – šonedēļ noslēgtais iepirkums pēc zonējuma principa nebūs spēkā un licencētajiem operatoriem būs jāsniedz pakalpojums pēc atvērtā tirgus principa, līdzīgi kā to dara elektroenerģijas, telekomunikācijas un citu nozaru tirgus dalībnieki. Tas nodrošinās brīvu konkurenci atkritumu apsaimniekošanā, un neveidosies konkurences kropļošanas draudi,” pēc sēdes uzsvēra Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

J.Vitenbergs norāda, ka tādējādi ilgtermiņā tiks nodrošināta efektivitāte un izdevīgākas cenas kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem, atzīmējot, ka grozījumi paredz arī optimālākus publisko un privāto partnerību termiņus. Proti, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas jomā varēs slēgt līgumus ar termiņu līdz 10 gadiem. Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka maksimālais termiņš ir 20 gadi.

Grozījumi nosaka arī atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu gadījumos, kad beidzies iepriekšējā līguma darbības termiņš. Pēc iepriekšējā līguma termiņa beigām sešus mēnešus vai līdz brīdim, kad noslēgts jauns līgums, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu turpinās nodrošināt iepriekšējais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam. Tādējādi grozījumi paredz pārejas periodu, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojuma sniegšanu, ja jaunais līgums ārēju iemeslu dēļ nav laikus noslēgts.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Saeimas Preses dienests