Valsts pārvaldes komisija konceptuāli atbalsta izmaiņas ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldības domes atlaišanas gadījumā

(11.12.2019.)

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 11.decembrī, ar balsu vairākumu lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumu likumā “Par pašvaldībām” un grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā. 

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā. 

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta, norādījuši grozījumu autori. 

Plānots, ka grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā un grozījumi pašvaldību likumā stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. 

Valsts pārvaldes komisija lēma aicināt Saeimu likumprojektus iekļaut parlamenta 12.decembra sēdes darba kārtībā, noteikt tiem steidzamību un pieņemt pirmajā lasījumā. Tāpat komisija lēma aicināt Saeimu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektu otrajam lasījumam noteikt 13.decembri, savukārt par izmaiņām ārkārtas vēlēšanu regulējumā galīgajā lasījumā lemt 19.decembrī.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt