“Mazo un ļoti mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,” otrdien, 19.novembrī, pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes norādīja komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens.

Komisijas sēdē Valsts kancelejas pārstāvji deputātus informēja par notiekošo mazo un ļoti mazo tiešās valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju, kas ir daļa no Valsts pārvaldes reformu plāna 2020. Plāna ietvaros noris minēto iestāžu funkciju pārskatīšana un izvērtēšana, kā arī atbalsta funkciju pakāpeniska centralizācija.

Tomēr K.Ģirģens pēc komisijas sēdes akcentēja, ka tādu atbalsta funkciju kā lietvedības, grāmatvedības un iepirkumu centralizācija ne vienmēr nodrošina valsts aparāta samazināšanos. Turklāt iestāžu sekmīgu reorganizāciju apgrūtina tas, ka šie procesi ir nevis Valsts kancelejas, kura izstrādājusi reformu plānu, bet gan atbildīgo ministriju pārraudzībā, sacīja K.Ģirģens.

2017.gadā Valsts kontroles veiktajā 17 mazo un ļoti mazo valsts pārvaldes iestāžu izvērtējumā tika secināts, ka nepastāv būtiski juridiski ierobežojumi, lai reorganizētu ziņojumā apskatītās iestādes. Toreiz attiecīgajam jautājumam veltītajā Publisko izdevumu komisijas sēdē Valsts kanceleja deputātiem norādīja, ka lems par mazo iestāžu reformēšanu.

“Šobrīd no sēdē dzirdētā izriet, ka divu gadu laikā tikusi likvidēta tikai viena iestāde, bet par vairākām joprojām turpinās diskusijas. Tas varētu liecināt par ministriju pretestību un pārresoru koordinācijas trūkumu,” uzsvēra K.Ģirģens.

Deputāti lūdza Valsts kanceleju arī turpmāk informēt komisiju par reformas ieviešanas gaitu.

Saeimas Preses dienests