Eiropas lietu komisijā diskutē par Eiropas nākotni

(01.06.2017.)

Mums Latvijā šobrīd nav jālauž šķēpi par Eiropas Savienības (ES) nākotnes scenārijiem, bet gan jābūt proaktīviem, esot klāt jebkurās sarunās par ciešāku ES valstu integrāciju jebkurā jomā. Latvijai ir jābūt iespējami tuvu Eiropas valstu kodolam visos tā attīstības posmos. Par to Saeimas Eiropas lietu komisijas 1.jūnija sēdē vienisprātis bija komisijas deputāti un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sēde bija veltīta diskusijai par Eiropas Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni.

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa sacīja, ka visticamāk ES tālāk attīstīsies kā vairāku ātrumu Eiropa. Profesore diskusijā pauda bažas par to, vai ES vadītāju pārliecība par pārmaiņu nepieciešamību ir pietiekami nopietna, mudinot tās valstis, kas vēlas būt pirmā ātruma Eiropā, “paduļķot ES līderu ieaijājošo toni”. Tāpat viņa pauda bažas par to, ka pārmaiņas varētu tikt īstenotas līdzšinējā birokrātiskajā stilā.

Pirmais no pieciem piedāvātajiem scenārijiem Eiropai līdz 2025.gadam paredz iesāktā turpināšanu. Ārlietu ministrs sacīja, ka šī scenārija pozitīvais aspekts ir prognozējamība. Vienlaikus tas nozīmē, ka ES neanalizētu un nemācītos no Brexit, un turpinātu pastāvēt plaisa starp iedzīvotājiem un institūcijām.

Otrais scenārijs paredz Eiropas Savienības pārorientēšanos tikai un vienīgi uz vienoto tirgu. Tas nozīmētu, ka vairs nav jākoncentrējas uz virkni politiku, taču vienlaikus – atkāpšanos no jau sasniegtā un kapitulāciju pašreizējo kopīgo problēmu priekšā, uzskata E.Rinkēvičs.

Trešais no scenārijiem paredz, ka tās ES valstis, kuras vēlas, konkrētās jomās dara vairāk kopā. Tādējādi netiktu kavētas valstis, kas vēlas darīt vairāk un veidot ieinteresēto valstu koalīcijas, sēdē sacīja ārlietu ministrs. 

Ceturtais scenārijs paredz darīt mazāk, bet efektīvāk, jeb, citiem vārdiem sakot, ES koncentrējas uz to, lai atsevišķās politikas jomās panāktu vairāk rezultātu un to darītu ātrāk, citās jomās darot mazāk.

Savukārt piektais scenārijs paredz darīt daudz vairāk kopā visās politikas jomās. E.Rinkēvičs norādīja, ka šo ceļu var dēvēt par federālās Eiropas scenāriju, kas tostarp nozīmētu saliedētāku ES, spēcīgāku eirozonu un kohēzijas saglabāšanu.

Komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, E.Rinkēvičs un Ž.Ozoliņa bija vienisprātis, ka jau tagad ir skaidrs, ka neviens no Eiropas Komisijas piedāvātajiem pieciem attīstības scenārijiem attiecībā uz ES nākotni netiks īstenots tieši tādā formā. Šis dokuments drīzāk uzskatāms par ietvaru diskusijām.

Sēdē Ž.Ozoliņa sacīja – labā ziņa ir tā, ka neviens no piedāvātajiem scenārijiem neparedz savienības sabrukšanu. Vienlaikus viņa sacīja, ka ir lietas, kuras iespējams prognozēt jau šobrīd – visticamāk, nav gaidāma vēl kādas valsts aiziešana no ES, taču fragmentācija gan varētu turpināties.

Komisijas sēdē piedalījās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji – Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Kristaps Zariņš un Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

 


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 28.oktobrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 28. oktobra attālinātā ārkārtas sēde