Eiropas lietu komisijā diskutē par Eiropas nākotni

(01.06.2017.)

Mums Latvijā šobrīd nav jālauž šķēpi par Eiropas Savienības (ES) nākotnes scenārijiem, bet gan jābūt proaktīviem, esot klāt jebkurās sarunās par ciešāku ES valstu integrāciju jebkurā jomā. Latvijai ir jābūt iespējami tuvu Eiropas valstu kodolam visos tā attīstības posmos. Par to Saeimas Eiropas lietu komisijas 1.jūnija sēdē vienisprātis bija komisijas deputāti un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sēde bija veltīta diskusijai par Eiropas Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni.

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa sacīja, ka visticamāk ES tālāk attīstīsies kā vairāku ātrumu Eiropa. Profesore diskusijā pauda bažas par to, vai ES vadītāju pārliecība par pārmaiņu nepieciešamību ir pietiekami nopietna, mudinot tās valstis, kas vēlas būt pirmā ātruma Eiropā, “paduļķot ES līderu ieaijājošo toni”. Tāpat viņa pauda bažas par to, ka pārmaiņas varētu tikt īstenotas līdzšinējā birokrātiskajā stilā.

Pirmais no pieciem piedāvātajiem scenārijiem Eiropai līdz 2025.gadam paredz iesāktā turpināšanu. Ārlietu ministrs sacīja, ka šī scenārija pozitīvais aspekts ir prognozējamība. Vienlaikus tas nozīmē, ka ES neanalizētu un nemācītos no Brexit, un turpinātu pastāvēt plaisa starp iedzīvotājiem un institūcijām.

Otrais scenārijs paredz Eiropas Savienības pārorientēšanos tikai un vienīgi uz vienoto tirgu. Tas nozīmētu, ka vairs nav jākoncentrējas uz virkni politiku, taču vienlaikus – atkāpšanos no jau sasniegtā un kapitulāciju pašreizējo kopīgo problēmu priekšā, uzskata E.Rinkēvičs.

Trešais no scenārijiem paredz, ka tās ES valstis, kuras vēlas, konkrētās jomās dara vairāk kopā. Tādējādi netiktu kavētas valstis, kas vēlas darīt vairāk un veidot ieinteresēto valstu koalīcijas, sēdē sacīja ārlietu ministrs. 

Ceturtais scenārijs paredz darīt mazāk, bet efektīvāk, jeb, citiem vārdiem sakot, ES koncentrējas uz to, lai atsevišķās politikas jomās panāktu vairāk rezultātu un to darītu ātrāk, citās jomās darot mazāk.

Savukārt piektais scenārijs paredz darīt daudz vairāk kopā visās politikas jomās. E.Rinkēvičs norādīja, ka šo ceļu var dēvēt par federālās Eiropas scenāriju, kas tostarp nozīmētu saliedētāku ES, spēcīgāku eirozonu un kohēzijas saglabāšanu.

Komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, E.Rinkēvičs un Ž.Ozoliņa bija vienisprātis, ka jau tagad ir skaidrs, ka neviens no Eiropas Komisijas piedāvātajiem pieciem attīstības scenārijiem attiecībā uz ES nākotni netiks īstenots tieši tādā formā. Šis dokuments drīzāk uzskatāms par ietvaru diskusijām.

Sēdē Ž.Ozoliņa sacīja – labā ziņa ir tā, ka neviens no piedāvātajiem scenārijiem neparedz savienības sabrukšanu. Vienlaikus viņa sacīja, ka ir lietas, kuras iespējams prognozēt jau šobrīd – visticamāk, nav gaidāma vēl kādas valsts aiziešana no ES, taču fragmentācija gan varētu turpināties.

Komisijas sēdē piedalījās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji – Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Kristaps Zariņš un Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

 


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 4.jūnijā
09:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde
10:35  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196