Saeima atbalsta pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi

(31.10.2016.)

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pilnveidot pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Likumprojekts paredz pedagogu darba kvalitātes novērtēšanā ieviest trīs pakāpes līdzšinējo piecu vietā. 

Likumprojekts paredz, ka 1.kvalitātes pakāpi piešķir izglītības iestāde, 2.pakāpi – pašvaldība, bet 3.pakāpi – Izglītības un zinātnes ministrija. 

Darba stāžs netiks noteikts kā obligāts kritērijs pedagogu darba samaksai. Pedagogu jaunā atalgojuma modelis paredz, ka izglītības iestādes vadītājam apstiprinātā finansējuma ietvaros ir tiesības noteikt augstāku pedagoga mēneša darba algas likmi, tādēļ likumprojekts paredz, ka, nosakot darba samaksu, var ņemt vērā arī darba stāžu. 

Tāpat grozījumi Izglītības likumā attiecas arī uz finansējumu mazākumtautību skolām, kuru izglītības programmu īstenošanu garantē divpusējie un daudzpusējie starptautiskie līgumi. Likumprojekts paredz nodrošināt papildu finansējumu pedagogu darba samaksai šādās skolās arī tad, ja skolēnu skaits ir mazāks nekā normatīvajos aktos noteiktais. 

Izglītojamo skaits iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas un kuru īstenošanu garantē divpusējie un daudzpusējie starptautiski līgumi, 2016./2017.mācību gadā ir 2494. Tas veido 4,3 procentus no kopējā izglītojamo skaita mazākumtautību skolās, norādīts likumprojekta anotācijā. 

Grozījumi arī paredz, ka uzturēšanas uzdevumus pašvaldību speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs 2017.gadā sedz no valsts budžeta finanšu līdzekļiem – 30 procentu apmērā no pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm piešķirtā finansējuma šogad. Tāpat noteikta uzturēšanas izdevumu segšana pašvaldību internātskolās 2017.gadā. 

Likumprojekts ietver arī normu, kas paredz darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei vai nepilda, pārkāpj savu pedagogu pienākumu. 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā aicinās izņemt no likumprojekta punktus, kas attiecas uz „lojalitātes” jautājumu, informēja komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele. Grozījumi izsaukuši skaļas debates nozares pārstāvju vidū. Lai ieviestu pēc iespējas atbilstošāku risinājumu, kā rūpēties par izglītojamo un arī visas valsts drošības interesēm, šo jautājumu nepieciešams skatīt atsevišķi, ārpus budžeta paketes, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus, uzsvēra I.Viņķele. 

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 28.oktobrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 28. oktobra attālinātā ārkārtas sēde