Lolita Čigāne: esam gandarīti par CETA parakstīšanu; komisija turpinās strādāt ar ES tirdzniecības jautājumiem

(31.10.2016.)

“Eiropas lietu komisijā esam gandarīti par Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu. Noslēdzoties septiņu gadu darbam, mums – Eiropas Savienībai – ir izdevies vienoties par līdz šim modernāko tirdzniecības līgumu,” gandarījumu pauž Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Komisija iepriekš apstiprināja Latvijas nacionālo nostāju par CETA, tādējādi no mūsu valsts puses dodot zaļo gaismu līguma parakstīšanai.

Līdz ar CETA noslēgšanu Eiropas Savienības (ES) uzņēmējiem tiks nodrošināta tirgus pieeja gandrīz 99 procentiem tarifu līniju, kā arī publiskajiem iepirkumiem nacionālā, provinču un pašvaldību līmenī. Tāpat nolīgumā paredzēti īpaši noteikumi mazajiem un vidējiem komersantiem, pastiprinātas intelektuālā īpašuma tiesības un reformēti investīciju aizsardzības noteikumi. CETA vēl jāratificē ES nacionālajiem parlamentiem.

Eiropas lietu komisija turpinās aktīvi strādāt ar ES tirdzniecības jautājumiem - aizvien rit sarunas par ES un Amerikas Savienoto Valstu brīvās tirdzniecības līgumu jeb TTIP. Visaptverošas diskusijas par šo līgumu gaidāmas arī Latvijas parlamentā; to organizēšanai Eiropas lietu komisija izveidojusi darba grupu, kuru vada komisijas deputāts Rihards Kols.

R.Kols informē, ka darba grupā šomēnes notikušas diskusijas par TTIP paredzēto sadarbību regulējuma jomā attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, regulatoro sadarbību, konkurences jautājumiem, kā arī par enerģētiku un telekomunikācijām. Darba grupa uzskata, ka galvenajam kritērijam sarunās par šīm jomām jābūt ietekmes uz vidi izvērtējumam un nedrīkst tikt mazinātas prasības, kas jau noteiktas ES un starptautiskā līmenī. Patlaban spēkā esošie standarti ir jāiestrādā TTIP tekstā, tādējādi arī aiztaupot atkārtotas diskusijas par jau noregulētiem jautājumiem.

Darba grupa arī uzskata, ka atbildīgajām nozaru ministrijām jau laikus ir jāanalizē iespējas un riski, kas varētu rasties Latvijas enerģētikas un telekomunikāciju uzņēmumiem pēc līguma stāšanās spēkā, norāda R.Kols.

Attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem TTIP ir jāiestrādā starptautiski izstrādāti un apstiprināti standarti, uzskata darba grupa. R.Kols arī uzsver, ka Latvijai ir jāidentificē, kuras preces un nozares kopumā ir uzskatāmas par prioritārām mūsu valstī un kurās nedrīkst pieļaut neviena spēkā esoša standarta mazināšanu.

Komisijas izveidotā darba grupa parlamentā jau kopš vasaras visaptveroši diskutē kopā ar nozaru ekspertiem, sociālajiem partneriem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par TTIP sarunās panākto un nolīguma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Darba grupā strādā Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti, kā arī Saeimas komisiju un frakciju deleģēti deputāti - Lolita Čigāne, Vitālijs Orlovs, Edvards Smiltēns, Guntis Kalniņš, Igors Pimenovs, Inguna Sudraba un Artuss Kaimiņš.

Sarunas par TTIP tika sāktas 2013.gadā, un līdz šim ir notikušas 15 sarunu kārtas. Ar nolīgumu iecerēts novērst tirdzniecības šķēršļus - tarifus, nevajadzīgus noteikumus un ierobežojumus ieguldījumiem dažādās ekonomikas nozarēs, lai atvieglotu preču un pakalpojumu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Līguma noslēgšanas gadījumā tā būs pasaulē lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās.

 


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 23.oktobrī
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
09:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
11:45  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde