Juridiskā komisija: tautību “latvietis” tomēr nevarēs iegūt pilsoņi bez latviskas izcelsmes

(07.09.2016.)

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 7.septembrī, nolēma trešajā lasījumā neatbalstīt Saeimā iepriekš apstiprināto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”. Šāda iespēja Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajos grozījumos Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā tika paredzēta Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai. 

“Esam saņēmuši vairākus priekšlikumus atteikties no Saeimā iepriekš atbalstītās normas par iespēju par latvieti kļūt pilsoņiem bez latviskām saknēm. Neiztirzājot šāda priekšlikuma politiskos aspektus, ir arī virkne juridisku apsvērumu, kas mudina pārskatīt iepriekš atbalstīto principu. Ieklausoties Juridiskā biroja un deputātu argumentos, nolēmām aicināt Saeimu atteikties no otrajā lasījumā nobalsotās likuma normas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. 

Likumprojekts joprojām paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi. 

Piedāvātā likuma redakcija paredz iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi. Patlaban likums tiesības mainīt tautības ierakstu paredz personai, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss. 

Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemniekiem Latvijā likums neparedz, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem. Neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi, tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās var iegūt, tikai nodzīvojot atbilstošu gadu skaitu un nokārtojot naturalizācijas procedūru, teikts likumprojekta anotācijā. 

Personai, kura vēlas mainīt tautības ierakstu, likums jau patlaban nosaka pienākumu ar dokumentiem apliecināt latvisko izcelsmi un latviešu valodas zināšanas. 

Izmaiņas Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē. 


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 27.novembrī
08:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 23. novembra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas sēde (turpinājums)