Demogrāfijas lietu apakškomisija: finansiālais atbalsts privāto bērnudārzu apmeklēšanai daudzās pašvaldībās ir neapmierinošs

(02.06.2016.)

Metodika, pēc kā pašvaldības aprēķina, cik izmaksā viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, ir nepilnīga, par ko liecina tas, ka vienā pašvaldībā vecākiem nekas nav jāmaksā, ja bērns apmeklē privāto bērnudārzu, bet citviet par bērnu uzraudzības pakalpojumu krietni jāpiemaksā. To pauž Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks pēc iepazīšanās ar situāciju atbalsta sniegšanā bērnu vecākiem. 

“Tas ir ļoti būtiski, jo ar jūniju valsts vairs nefinansēs pašvaldību funkciju, un turpmāk izdevumi par privātā bērnudārza apmeklējumu jānodrošina pašvaldībām. Tomēr prakse liecina, kaut arī atbalsta summas ir augušas, būtisku uzlabojumu nav un valdības izstrādātā metodika, kā aprēķināt izmaksas, nenodrošina vecākiem pietiekami draudzīgu sistēmu, jo katrā vietā izmaksas kopumā ir diezgan atšķirīgas,” uzsver apakškomisijas priekšsēdētājs. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācija liecina, ka pašvaldību atbalsta apmērs dažādās pašvaldībās svārstās no 126 līdz 250 eiro. Šogad vidēji tas ir 188 eiro, bet pagājušajā gadā – 166 eiro par vienu bērnudārznieku. Savukārt līdzfinansējumu auklēm šogad nodrošina 14 pašvaldības, un atbalsta apmērs šim pakalpojumam ir no 43 līdz pat 212 eiro. Finansiāli atbalstīt vecākus, kuru bērnus pieskata aukles, no jūnija plānojušas vēl četras pašvaldības. 

Vērtējot atbalsta sniegšanas kārtību pašvaldībās, VARAM uzsver, ka vairākas pašvaldības nav precīzi noteikušas, kādos gadījumos var pārtraukt atbalsta sniegšanu, nosacījumi atbalsta piešķiršanai noteikti neatbilstoši Izglītības likumam un Ministru kabineta noteikumiem, kā arī saistošajos noteikumos nav norādīts atbalsta apmērs un tā aprēķins. 

Uzsverot, ka pašvaldību atbalstam jābūt atbilstošam faktiskajām izmaksām, apakškomisijas deputāti pauda viedokli, ka atbildīgajām ministrijām – Izglītības un zinātnes ministrijai un VARAM – jāanalizē, kur un kādēļ veidojas atšķirības pašvaldību aprēķinos, cik tās pēc būtības ir pamatotas un kas vēl nav iekļauts izmaksās, lai panāktu, ka pašvaldības atbalsts tuvojas faktiskajām izmaksām par privāto bērnudārzu pakalpojumu. 

Tā kā valsts dotē pedagogu atalgojumu piecgadniekiem un sešgadniekiem 45 eiro apmērā, tad arī metodikā šo apmēru nevar rēķināt kopā, bet diferencējot pa vecuma grupām (no bērna pusotra līdz četru gadu vecumam un no piecu līdz sešu gadu vecumam). Rīgas gadījumā tas nozīmētu, ka jaunākai grupai atbalsts būtu 200 eiro un vecākajiem bērniem – 155 eiro. Savukārt vecākajiem bērniem izmaksas veidotu 155 eiro kopā ar 45 eiro, un kopā tas veido to pašu atbalstu – 200 eiro, pauž deputāti. 

“Kopumā secinām, ka valdība atbalsta aprēķina metodikā ir noteikusi nepilnīgu formulu – tā ir jāpārstrādā. Tāpat ir svarīgi noteikt, ka privātā bērnudārza pakalpojums bērnam ar īpašām vajadzībām jākompensē pilnā apmērā,” uzsver I.Parādnieks un rosina turpināt darbu pie atbalsta pasākumu pilnveidošanas darba grupā, kas iepriekš strādāja pie Izglītības likuma grozījumiem saistībā ar bērnudārzu uzraudzības pakalpojumu sniegšanu, lai līdz jaunā mācību gada sākumam šis atbalsts būtu korekts un pienācīgā apjomā.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt