Precizēs patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu hipotekārās kreditēšanas jomā

(01.06.2016.)

Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 1.jūnijā, pabeidza darbu pie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas paredz precizēt patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm.

Likuma grozījumi paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku, teikts likumprojekta anotācijā. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls.

Grozījumi paredz papildināt likumā noteikto maksātspējas novērtējumu ar to, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja aizdevējs ir izvērtējis cilvēka spēju to atmaksāt un šis izvērtējums liecina, ka kredīta saistības visticamāk tiks izpildītas pēc līguma noteikumiem. Patlaban regulējums noteic kredīta devējam pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu pirms līguma noslēgšanas.

Likumprojekts paredz nostiprināt principu, ka aizdevējs, piešķirot kredītu, rīkojas godīgi, taisnīgi, pārredzami un profesionāli, ņemot vērā patērētāja tiesības un intereses. Tas arī nostiprinās vispārēju principu attiecībā uz kredīta devēja, starpnieku un viņu pārstāvju atalgojuma politikas veidošanu hipotekārās kreditēšanas jomā, sacīts likuma grozījumu anotācijā.

Lai pasargātu patērētājus no iepriekšējiem izdevumiem pirms kredīta līguma noslēgšanas un iespējamās krāpniecības, likuma grozījumos noteikts, ka kredīta starpniekam un viņu pārstāvim būs aizliegts patērētājam pieprasīt jebkādus maksājumus, kas saistīti ar līguma noslēgšanu.

Turpmāk, ja kredīta atmaksa nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai arī aizdevuma mērķis ir iegūt vai saglabāt nekustamā īpašuma tiesības, kredīta kopējās izmaksās iekļauj arī īpašuma vērtēšanas izmaksas, ja tas nepieciešams aizdevuma saņemšanai, paredz likumprojekts.

Kredīta starpniecības pakalpojumi turpmāk Latvijā tiks reģistrēti. Paredzēta kredītu starpnieku reģistrācija, kuri piedāvā patērētājam kredītu un kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku. Reģistra uzturēšanu un uzraudzību veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Likumprojektā ir ietverta norma, kas paredz, ka pirms aizdevējs sāk parāda piedziņu pret galvinieku, viņam ir pienākums piedāvāt galviniekam pārņemt parādnieka saistības. Kreditēšanas līguma izbeigšanas gadījumā cieš gan patērētājs, gan arī galvinieks, kuram ir jāatmaksā visa kredīta summa un ar to saistītie papildu maksājumi. Parasti neviens nespēj segt šīs izmaksas un tiek radīts kaitējums gan patērētāja, gan galvinieka interesēm, informē likumprojekta autori.

Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka grozījumiem būs pozitīva finansiāla ietekme uz patērētājiem, uzlabojot kreditēšanas vidi, kā arī saistību izpildes kvalitāti.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1.augustā.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.

 

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums