Saeima konceptuāli atbalsta pilnveidojumus nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām atsavināšanas procedūrā

(19.11.2015.)

Saeima ceturtdien, 19.novembrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām. 

Patlaban Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. 

Patlaban teorētiski iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma redakcija institūcijām šādu pienākumu neparedz. 

Likumprojekts paredz ieviest samērīgu tiesisko regulējumu, nosakot mehānismu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, vienlaikus tās sabalansējot ar nekustamā īpašuma īpašnieka interesēm.  

Piedāvātā likuma redakcija paredz noteikt hipotekārā kreditora iesaistes kārtību nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, visos gadījumos informējot kreditoru par atsavināšanas nepieciešamību, kā arī iesaistot to atlīdzības sadales procesā. 

Likumprojektā ietvertais hipotekārā kreditora interešu aizsardzības princips ir vērsts gan uz nekustamā īpašuma labprātīgas, gan piespiedu atsavināšanas gadījumiem, un nosaka, ka hipotekārais kreditors nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām nevar izmantot kā pamatojumu, lai prasītu pilnu atlikušās parāda summas samaksu vai uzskatītu to par saistību pārkāpumu. 

Nekustamā īpašuma īpašniekam un hipotekārajam kreditoram likumprojekts nosaka iespēju vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, valsts institūcijai neiesaistoties kreditora prasījuma izvērtēšanā vai parāda atlikuma noteikšanā. Ja vienošanās starp abām pusēm par atlīdzības sadali tomēr netiek panākta, atlīdzība par atsavināmo nekustamo īpašumu tiek deponēta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā uz sešu gadu termiņu. Tās izmaksa iespējama, kad saņemta pušu vienošanās par atlīdzības sadali. 

Izmaiņas Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā atbildīgajā Juridiskajā komisijā un Saeimā vēl jāvērtē otrajā un trešajā lasījumā. 

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 31.oktobrī