Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 21.oktobrī, sāka darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta izskatīšanas.
“Šodien uzklausījām finanšu ministru par to, kā budžeta projekts tapa, cik daudz naudas nākamgad budžetā plānots būs un kam to paredzēts tērēt. Projekts ir nodots parlamenta vērtēšanai, un jau nākamajā komisijas sēdē, kas plānota rītdien uzreiz pēc Saeimas sēdes, konceptuāli lemsim par katru no projektam klāt pievienotajiem likumprojektiem,” informē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Finanšu ministrs Jānis Reirs šodien deputātiem uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir veidots ļoti sarežģītos apstākļos, ņemot vērā valsts ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos un arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanos. Ministrs arī uzsvēra - neskatoties uz šiem izaicinājumiem, budžets ir pārdomāts un atbildīgs un tas ļaus nodrošināt finansējumu prioritārajām nozarēm - valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanai.
Plānots, ka nākamā gada konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar šo gadu palielināsies turpat par 183 miljoniem, savukārt ieņēmumi - par 115 miljoniem eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Nākamgad papildu finansējums paredzēts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, zemessardzei un jaunsargiem, Valsts policijai, ugunsdzēsējiem un glābējiem, kā arī valsts robežsardzei. Tāpat papildu finansējums paredzēts veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Finanšu pieaugums plānots arī vispārējās un profesionālās izglītības nodrošināšanai, kā arī zinātnei un sportam. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un apjaunošanai.
Vairāki pasākumi nākamgad paredzēti iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai – minimālo algu no līdzšinējiem 360 plānots paaugstināt līdz 370 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums no 75 eiro pieaugs līdz 85 eiro. Finanšu ministrs arī informēja, ka pakāpeniski līdz 2010.gadam paredzēts ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no darba algas lieluma, un šī pasākuma mērķis ir nodokļu sloga mazināšana mazo algu saņēmējiem.
Nākamgad arī paredzēts ieviest solidaritātes nodokli, ko piemēros tai atalgojuma daļai, kas pārsniedz 48600 eiro gadā, kā arī visiem strādājošajiem noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas.
Nodokļu jomā līdzšinējā 23 procentu apmērā paredzēts saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, paaugstināt akcīzi degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi, nodokļus un nodevas azartspēlēm, kā arī pārskatīt nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
Finansējums nākamgad arī paredzēts, lai pilnveidotu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Pastiprinātu uzmanību plānots pievērst kases aparātu, kases sistēmu, speciālo ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanai un kontrolei, kā arī plānots uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un nodokļu administrāciju.
Nākamā gada valsts budžeta projektā ir budžeta likumprojekts, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts un vēl 24 likumprojekti, kas saistīti ar valsts budžetu. Rītdien komisijas sēdē klāt būs arī atbildīgo ministriju pārstāvji, un deputāti uzsāks pavadošo likumprojektu izskatīšanu, lai novembra beigās Saeima 2016.gada budžetu varētu pieņemt galīgajā lasījumā, informē Budžeta komisijas vadītājs K.Šadurskis.
Saeimas Preses dienests