Lolita Čigāne Ašhabadā akcentē Turkmenistānas lomu enerģētikas piegāžu diversifikācijā

(29.04.2015.)

Centrālāzija ir viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ārpolitikas prioritātēm, un Turkmenistānai reģionā ir būtiska loma, it īpaši enerģētikas piegāžu diversifikācijas jautājumā. To uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, vizītes ietvaros Turkmenistānā tiekoties ar šīs valsts ārlietu ministra vietnieku Vepu Hadžijevu (Vepa Hajiyev).

„Ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko izvietojumu un ievērojamos energoresursu krājumus, Centrālāzijas reģiona, tostarp Turkmenistānas, stratēģiskā nozīme pieaug. Tādēļ sarunā ar Turkmenistānas ārlietu ministra vietnieku uzsvēru Latvijas ieinteresētību attīstīt gan abu valstu divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības, gan arī sniegt savu ieguldījumu visas Eiropas Savienības lomas stiprināšanā reģionā,” norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.

L.Čigāne sarunā īpaši akcentēja Latvijas kā ES prezidējošās valsts atbalstu Turkmenistānas potenciālajai iesaistei tā dēvētā Dienvidu gāzes koridora izveidē, kas ļautu diversificēt dabasgāzes piegādes ES. „Turkmenistāna ir pasaules ceturtā lielākā dabasgāzes ieguvēja, un pēc dažādām aplēsēm tās zemes dzīles slēpj līdz pat desmit procentiem no apstiprinātajām pasaules gāzes rezervēm. Detalizēti iepazīstināju Turkmenistānas ārlietu ministra vietnieku ar šobrīd aktuālo Enerģētikas savienības projektu jeb tā dēvēto Rīgas procesu, kurā energopiegāžu diversifikācijas jautājumā Turkmenistāna minēta kā viena no potenciālajiem piegāžu avotiem,” pauž L.Čigāne, atzīmējot, ka tieši šajās dienās Turkmenistānā vizītē uzturas arī ES enerģētikas komisārs Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič). 

V.Hadžijevs sarunā apliecināja Turkmenistānas gatavību padziļināt sadarbību ar ES. Ārlietu ministra vietnieks augstu vērtēja Latvijas prezidentūras atbalstu un līderību patlaban notiekošajā ES Centrālāzijas Stratēģijas pārskatīšanas procesā. Viņš atzīmēja, ka būtiska ir Latvijas diversificētā pieeja, ievērojot katras Centrālāzijas valsts atšķirīgos apstākļus. Tāpat V.Hadžijevs pauda atbalstu un izpratni, ka jāturpina Latvijas pirmskara pēdējā prezidenta Kārļa Ulmaņa kapa vietas tālāka labiekārtošana Turkmenbaši pilsētā. 

„Ārlietu ministra vietnieks sarunā arī apliecināja, ka Turkmenistāna ir ieinteresēta Eiropas Savienības delegācijas izveidei Ašhabadā. Šis ir tikai viens no soļiem uz lielāku atvērtību un sadarbību ar starptautiskajam organizācijām, kuru agrāk noslēgtā Turkmenistāna spērusi pēdējo gadu laikā,” atzīmē L.Čigāne, kura vizītes ietvaros 29. aprīlī Ašhabadā kā galvenā runātāja uzstājas arī EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja rīkotajā seminārā par dzimumu līdztiesību un sieviešu lomu politikā. 

Savukārt 30.aprīlī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai plānota tikšanās ar Turkmenistānas parlamenta Starptautiskās un starpparlamentārās sadarbības komitejas priekšsēdētāju.

L.Čigāne no 28.aprīļa līdz 1.maijam darba vizītē uzturas Turkmenistānas galvaspilsētā Ašhabadā.


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde