Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija: tuvinieki, ilgas pēc dzimtenes un atrasts darbs - būtiskākie ārzemju latviešu atgriešanās iemesli

(14.01.2015.)

Ģimene un draugi, ilgas pēc dzimtenes un atrasts darbs – tie ir būtiskākie faktori, kas mudina ārzemju latviešus atgriezties uz dzīvi Latvijā. To trešdien, 14.janvārī, sēdē noskaidroja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, iepazīstoties ar pētījumu par latviešu diasporu.

Pētījumu „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” veikuši Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta un LU Ekonomikas un vadības fakultātes pētnieki.

„Fakts, ka daudz latviešu dzīvo ārpus Latvijas, nav problēma. Problēma ir pārāk mazais latviešu skaits Latvijā. Diaspora pati par sevi ir iespēja Latvijai un latviešiem. Mums ir jāiet kā pa naža asmeni, lai līdzsvarotu šos divus procesus,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis un akcentē, ka tāpēc ir nepieciešami kvalitatīvi pētījumi, uz kuriem balstīt diasporas politiku.

Latvijas diaspora kā biežākos aizbraukšanas iemeslus min finansiālas grūtības, iespēju labāk nopelnīt un attīstīties ārzemēs, došanos līdzi ģimenes locekļiem, vēlmi uzlabot dzīves kvalitāti un apprecēšanos ar ārzemnieku. Kā apstākļus, kas kavē atgriezties Latvijā, ārzemju latvieši biežāk nosauc nespēju atrast pieņemamu darbu, sociālā atbalsta trūkumu, profesionālās izaugsmes un uzņēmējdarbības iespēju trūkumu un faktu, ka jau iekārtojušies uz dzīvi ārvalstī, deputātus informēja pētījuma zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Uz jautājumu, kādai būtu jābūt neto darba samaksai mēnesī, lai aptaujātie būtu ieinteresēti strādāt Latvijā, aptuveni trešā daļa ārzemju latviešu nosaukuši summu zem 1000 eiro, aptuveni pusi apmierinātu 1000 eiro, bet teju trīs ceturtdaļas piesaistītu 1500 eiro liels atalgojums, sacīja pētījuma zinātniskā vadītāja.

Lai arī migrācijas pamatā ir ekonomiski iemesli, bet atpakaļmigrāciju motivē neekonomiski iemesli, lielākā daļa no emigrantiem tuvākajā nākotnē atgriezties Latvijā neplāno, secināts pētījumā un akcentēts, ka patlaban ir jākoncentrējas uz emigrācijas plūsmas mazināšanu.

Patlaban ārzemēs pastāvīgi dzīvo aptuveni 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, tostarp pēdējo desmit gadu laikā aizbraukuši vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju, sēdē informēja I. Mieriņa. Pētījumā aptaujāti vairāk nekā 14 tūkstoši ārzemēs dzīvojošu latviešu un Latvijas valstspiederīgo 118 valstīs.

Sēdē piedalījās arī atbildīgo nozaru ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī diasporas organizāciju pārstāvji.




Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums