Juridiskā komisija trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu Satversmes papildināšanai ar ievadu

(12.06.2014.)

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 12.jūnijā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz papildināt valsts pamatlikumu ar ievadu jeb preambulu.

 Komisija ir izskatījusi visus trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, neizdarot konceptuālas izmaiņas Saeimas otrajā lasījumā pieņemtajā pamatlikuma ievadā. „Preambulas redakcija būs precīzāka un labskanīgāka, taču būtiskas izmaiņas deputāti neatbalstīja. Lūgsim Saeimu Satversmes grozījumus trešajā lasījumā skatīt jau nākamnedēļ – šīs sesijas pēdējā Saeimas sēdē 19.jūnijā,” informē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. 

 Ņemot vērā diskusijas par to, vai par Satversmes papildināšanu ar preambulu būtu jārīko tautas nobalsošana, komisijas priekšsēdētāja bija lūgusi viedokli par to rakstveidā izteikt konstitucionālo tiesību ekspertiem. Gan Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs, profesors Ringolds Balodis, gan Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors, asociētais profesors Mārtiņš Mits, gan Saeimas Juridiskais birojs savos atzinumos atzinuši, ka nav nepieciešams obligāts referendums par tādu Satversmes ievadu, kāds Saeimā apstiprināts otrajā lasījumā, akcentē I.Čepāne un uzsver, ka Juridiskā komisija atzinumu par likumprojektu pirms galīgā lasījuma vēl lūgs Tieslietu ministrijai.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi valsts pamatlikuma ievadu šādā redakcijā:

„1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Dievs, svētī Latviju!”

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 26.oktobrī
13:50  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Orli Ester Gil