Cilvēktiesību komisija: mediju nozarē jāpārskata sodu politika

(13.05.2014.)

Lai veicinātu godprātīgi strādājošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju un stiprinātu nacionālo informācijas telpu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupā izstrādāti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). Tie paredz paplašināt mediju nozarē sodāmo pārkāpumu apjomu, kā arī paaugstināt piemērojamo sodu amplitūdu. Otrdien, 13.maijā, komisijas deputāti atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā pirms pirmā lasījuma.

Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece vērš uzmanību, ka likumprojekta mērķis nav tikai paaugstināt soda apmērus, bet gan radīt visiem medijiem līdzvērtīgas darbības iespējas: „Tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas strādā, ievērojot normatīvos aktus, atrodas nevienlīdzīgā situācijā. Nav pieņemama situācija, ka virkne plašsaziņas līdzekļu izvēlas samaksāt to niecīgo sodu, kāds ir pašreiz, un apzināti turpināt pārkāpumus.”

„Ieviešot likuma grozījumus, turpmāk Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietverto mediju nozares likumpārkāpumu gradāciju varēs individuāli vērtēt katru attiecīgo pārkāpumu, tā sabiedrisko bīstamību un lemt par soda apmēru. Par būtiskiem pārkāpumiem, piemēram, vienpusīgu propagandu, kas robežojas jau ar naida kurināšanu, jābūt iespējai piemērot adekvātu sodu,” likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētāja.

Tāpat ar grozījumiem APK plānots palielināt soda apmērus par programmu veidošanas noteikumu pārkāpumiem, piemēram, par laikā no plkst.7.00 līdz 22.00 vardarbīgu filmu vai raidījumu demonstrēšanu, vai tāda satura pārraidīšanu, kurā sagrozīti atspoguļoti fakti ar mērķi kurināt naidu un diskreditēt Latvijas valstiskumu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome secinājusi, ka virkne mediju regulāri neievēro tiem izsniegto apraides atļauju darbības pamatnosacījumus, īpaši attiecībā uz pamatnosacījumos noteikto valodas kvotu, pārraidot raidījumus valsts valodā mazāk, nekā tas noteikts apraides atļaujā, skaidro likumprojekta autori. Likumprojekts precizēs rīcību arī attiecībā uz šāda veida mediju pārkāpumiem.

Likumprojekts izstrādāts, sadarbojoties ar NEPLP, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, kā arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un SIA „Lattelecom” pārstāvjiem.

 

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt