Izglītības komisija ar Kultūras ministriju vienojas par galvenajiem sadarbības aspektiem

(12.02.2014.)

„Šodien komisijas sēdē vienojāmies ar Kultūras ministriju vēlreiz sēsties pie galda, lai turpinātu darbu ar dažiem no būtiskākajiem Kultūras ministrijas darba uzdevumiem – Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli, Latvijas simtgades programmu, finansējuma atjaunošanu profesionālās ievirzes mācību programmu īstenošanai, kā arī ES fondu plānošanu nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu realizācijai,” sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece–Ozola.

Lai pārrunātu Kultūras ministrijas rīcības plānu valdības deklarācijas īstenošanā, trešdien, 12.februārī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikās ar kultūras ministri Daci Melbārdi.

Kultūras ministrijas rīcības plānā deputāti rosināja iekļaut arī jautājumu par jaunu kultūras darbinieku atalgojuma sistēmu, kā arī nevalstisko organizāciju finansēšanas koncepcijas izstrādi.

Diskutējot par VKKF finansēšanas modeļa maiņu, D.Reizniece-Ozola vērsa uzmanību, ka Finanšu ministrija jau paudusi savu nostāju – šogad nav paredzēts grozīt valsts budžetu un aicināja ministriju gatavot priekšlikumu VKKF stabila finansējuma nodrošināšanai no 2015.gada. D.Melbārde uzsvēra, ka, nodrošinot pietiekamu finansējumu daudzveidīgai un stabilai kultūras attīstībai, iespējams, varētu rast risinājumu arī radošo personu sociālā atbalsta jautājumam.

Tāpat D.Reizniece-Ozola jautāja, vai paredzēts attīstīt arī citus lielos infrastruktūras objektus - ne tikai Muzeju krātuvju kompleksu, kam pašlaik tiek izstrādāts projekts, piemēram, Laikmetīgās mākslas muzejam, un vai tam ir paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus. Iepriekšējā plānošanas periodā akcents tika likts uz reģionālo kultūras objektu sakārtošanu; šogad plānots sakārtot nacionālo infrastruktūru. Runāt par konkrētu objektu attīstību, izņemot Muzeju krātuvju kompleksu, ir pāragri, jo vēl nav pozitīvas atbildes no Eiropas Komisijas par iespējamu finansējumu kultūras infrastruktūrai, sacīja kultūras ministre. Tomēr objekti, kuriem nepieciešams steidzams risinājums, ir Daugavas stadions un jaunas akustiskās koncertzāles būvniecība vai esošās infrastruktūras pielāgošana. 

Komisijas deputāte Inguna Rībena (Vienotība) vērsa uzmanību, ka apstājusies Dziesmu un deju svētku likuma grozījumu virzība, lai jau nākamajos Dziesmu un deju svētkos svētdiena pēc noslēguma koncerta būtu oficiāla brīvdiena.

Ministre apliecināja, ka darbs pie likuma grozījumiem nav apstājies un līdz šī gada 31.martam tie tiks iesniegti Saeimā. Ministre akcentēja, ka ministrija apņemas virzīt arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīvu – Kultūras ministrijas paspārnē izveidot par mediju politikas īstenošanu atbildīgu struktūrvienību. Informatīvais ziņojums par mediju politikas nodaļas izveidi jau ir iesniegts valdībā, un drīzumā tas tiks izskatīts.

Savukārt Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs akcentēja nepieciešamību risināt nevienlīdzīgā kultūras darbinieku atalgojuma jautājumu – vēl joprojām kultūras nozarē ir situācijas, kad minimālo algu nereti saņem gan zema līmeņa darbinieki, gan augsti kvalificēti profesionāļi.


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 4.jūnijā
09:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde
10:35  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196