Lai mediju telpā ierobežotu dezinformāciju un Latvijas valstij naidīgu ideoloģiju, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 28.janvārī, vienojās aicināt Tieslietu ministriju apsvērt iespēju izstrādāt grozījumus Krimināllikumā.
Saeimas Cilvēktiesību komisija saistībā ar pērn Pirmajā Baltijas kanālā pārraidīto raidījumu „Cilvēks un likums”, kurā atklāti tendenciozā veidā bija atspoguļoti 1991.gada 13.janvāra notikumi Lietuvā, bija vērsusies prokuratūrā un aicinājusi to izvērtēt, vai šajā gadījumā nav pārkāpts Krimināllikuma 78.pants. Prokuratūra, balstoties uz Drošības policijas (DP) atzinumu, komisijai nosūtījusi atbildi, ka Krimināllikuma pārkāpumi neesot saskatāmi.
Attiecīgais televīzijas sižets tika demonstrēts gan Lietuvā, gan Latvijā. Lietuvā atbildīgās institūcijas pieņēma lēmumu uz trim mēnešiem pārtraukt to PBK pārraižu translēšanu, kuru saturs veidots Krievijā un citās Eiropas Savienībai (ES) nepiederošajās valstīs, savukārt Latvijā – iztika ar administratīvo sodu, uzsvēra deputāti. Parlamentārieši vēlējās noskaidrot, kādēļ pret vienu un to pašu pārkāpumu iespējama tik atšķirīga attieksme Lietuvā un Latvijā.
Deputāti, vērtējot DP lēmumu nesākt kriminālprocesu par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, pauda neizpratni par to, ka DP nesniedz argumentus, kādēļ kriminālprocess netiek uzsākts un „vēlējāmies noskaidrot, vai tā noticis pašreizējā tiesiskā regulējuma dēļ vai tā interpretācijas dēļ,” akcentē Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa uzsvēra, ka komisija aicinās Tieslietu ministriju to analizēt, un, ja nepieciešams, strādāt pie stingrāka likuma regulējuma, tajā skaitā – naida runas kriminalizēšanu.
Komisijas sēdē pieaicinātie eksperti vērsa uzmanību, ka riski, ko rada kaimiņvalsts kontrolēti Latvijā retranslēti televīzijas kanāli, pieaugs 2015.gadā, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts. Par šādu tendenci liecina Lietuvas pieredze.
Lai rastu sistēmisku risinājumu saistībā ar citas valsts jurisdikcijā esošu televīzijas kanālu pārraidīšanu Latvijas teritorijā, komisijas deputāti un eksperti bija vienisprātis, ka jāstiprina vietējo mediju saturs, tostarp jāsamazina ārpus ES valstīm radītā satura apjoms sabiedriskajā televīzijā.
Komisijas deputāte Daina Kazāka (RP) vērsa Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzmanību, ka palielināts finansējums mediju monitoringam, un vaicāja, kādas izmaiņas tas ieviesis padomes Monitoringa centra darbībā. Līdz ar iespējām veikt rūpīgāku monitoringu, palielinājies gan atklāto apraides atļauju pārkāpumu skaits, gan nepieciešamība pēc papildu resursiem ziņojumu sastādīšanai, deputātus informēja centra pārstāvis.
Komisijas sēdē bija aicināti piedalīties Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas, NEPLP, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Asutrumeiropas politikas pētījumu centra un SIA „Lattelecom” pārstāvji, kā arī nozares eksperti no Kultūras ministrijas un Aizsardzības ministrijas.
Saeimas Preses dienests