Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta priekšlikumu par 30 gadiem pagarināt iespēju tiesas ceļā noskaidrot sadarbību ar VDK

(15.01.2014.)

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 15.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (VDK) padomju laikā.

 Spēkā esošā likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas 2014.gada 19.maijā. Neveicot likuma grozījumus, pēc šī termiņa nebūs tiesiska pamata vērtēt kādas personas iespējamo sadarbību ar VDK. Kā informēja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Zinta Ābola, sadarbību ar VDK tiesā konstatēt ir grūti, un šāds fakts pierādīts tikai 11 lietās no 400.

 Patlaban virkne likumu paredz tiesību ierobežojumu personām, kuras ir bijušas VDK darbinieki vai informatori. Termiņa pagarinājums nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko iekārtu, norāda Saeimas Nacionālās drošības komisija, kas sagatavojusi likumprojektu.

Komisijas sēdē izvērsās diskusija par to, vai un kā būtu publiskojama VDK aktīvo „aģentu” kartotēka jeb tā dēvētie „čekas maisi”, taču, kā norādīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, apspriežamais likumprojekts neparedz „čekas maisu” atvēršanu.

Šodien sēdē klātesošās amatpersonas kliedēja vairākus mītus par „čekas maisiem”. Latvijas situācija ir unikāla, jo valsts rīcībā faktiski ir tikai salīdzinoši niecīga drošības komitejas dokumentācijas daļa. Eksperti uzsvēra, ka nebūtu lietderīgi nekritiski publiskot šīs kartītes, jo ar ierakstiem tajās pilnīgi noteikti nepietiktu, lai pierādītu kāda līdzdalību padomju režīma noziegumos. Cilvēki, kuru vārdi ierakstīti šajās aģentu kartītēs, paši par to varēja arī nezināt, viņu parakstu uz tām nav. Daudzi no tā dēvētajiem „aģentiem” sadarbojās organizētās noziedzības vai ekonomisko noziegumu apkarošanā, kas toreiz bija VDK kompetencē. Eksperti uzsvēra, ka situācija šajā jomā bijušajās postkomunisma valstīs ir ļoti atšķirīga.

Deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka likumā paredzētie ierobežojumi ir jāpagarina, iespējams, turpmākajos lasījumos diskutējot par to, vai 30 gadi ir samērīgs termiņš. Likums patlaban paredz iespēju ikvienai personai pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā. Turklāt ikvienai fiziskai personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu sadarbības faktu.

Juridiskā komisija lūgs Saeimu priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” otrajam lasījumam atvēlēt divas nedēļas.

 

Saeimas Preses dienests

 

Otrdien, 27.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
09:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde