Reizniece-Ozola Briselē: ES kohēzijas finansējums ir nozīmīgs instruments, lai nodrošinātu stabilu izaugsmi dalībvalstīs

(28.11.2013.)

Lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas attīstību un īstenošanu nākamajā ES daudzgadu plānošanas periodā, Saeimas Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piedalījās Eiropas Parlamenta (EP) Reģionālas attīstības komitejas un ES dalībvalstu nacionālo parlamentu kopsēdē Beļģijas galvaspilsētā Briselē.

„Būtisks Eiropas Savienības izaicinājums ir nodrošināt stabilu izaugsmi dalībvalstīs, un tieši kohēzijas finansējums ir nozīmīgs instruments konkurētspējas veicināšanai. Finansējuma piešķiršanu sasaistīt ar stratēģijas Eiropa 2020 mērķu izpildi un rezultātu stingru izvērtēšanu – tā ir atbalstāma pieeja,” kopsēdē teica D.Reizniece-Ozola.

Stratēģija „Eiropa 2020” ir ES līmeņa stratēģija, kuras mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību ES kopumā un katrā dalībvalstī atsevišķi. Tās prioritātes ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Uz šīs stratēģijas pamata dalībvalstis tās īstenošanai veido nacionāla līmeņa reformu programmas.

Viņa parlamentāriešu debatēs arī uzsvēra, ka ES Kohēzijas politikas primārais uzdevums ir visu dalībvalstu un reģionu ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības nodrošināšana, īpaši veicinot mazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu izaugsmi. Ir jāapzinās, ka visām dalībvalstīm un reģioniem neder viens risinājums.

Kohēzijas politikas kontekstā kopējo ES mērķu ietvarā jāņem vērā arī katras dalībvalsts nacionālās intereses un prioritātes - īpaši, ja par tām vienojusies sabiedrība un politiski atbildīgs parlaments, akcentēja D.Reizniece-Ozola. Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas parlaments ir apstiprinājis NAP, kas vērsts uz ilgtspējīgu valsts attīstību un konkrētu rezultātu sasniegšanu, ietverot arī Latvijas tautsaimniecībai būtiskos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā. NAP ir sasaistīts ar Eiropa 2020 stratēģiju, atzīmēja apakškomisijas deputāte, tādējādi vēlreiz akcentējot – ES un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem ir jābūt saistītiem un papildinošiem.

Akcentējot Latvijas pieredzi, D.Reizniece-Ozola sacīja, ka tieši ES struktūrfondu finansējums bija izšķirošs, tiesa, ne bez trūkumiem, Latvijai pārvarot finanšu un ekonomikas krīzi.

Noslēgumā apakškomisijas deputāte pauda cerību, ka EP un Eiropas Komisijas sarunas par nākamo ES daudzgadu plānošanas periodu ritēs veiksmīgi un Partnerības līgums ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam tiks noslēgts savlaicīgi.

ES regulas, kas noteiks Kohēzijas politiku nākamajos gados, pieņemtas šomēnes.

EP Reģionālas attīstības komitejas un ES dalībvalstu nacionālo parlamentu kopsēdē piedalījās arī ES reģionālās politikas komisārs Johaness Hāns (Johannes Hahn), kā arī citas augsta līmeņa amatpersonas.


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 21.maijā