„Ja kādam patīk piesaukt skaitļus, ko mūsu valsts ekonomikai dod uzturēšanās atļauju tirgošana, tad vienlaikus arī jārēķina, cik izmaksās šo cilvēku integrācija Latvijas sabiedrībā. Šo nepieciešamību ignorējot, maksāsim ļoti dārgi, un ne tikai ekonomikas nozīmē vien,” uzsvēra Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, trešdien, 9.oktobrī, komisijai diskutējot par cilvēkiem, kas līdz šim saņēmuši uzturēšanās atļaujas, un iespējamo nepieciešamību viņus integrēt Latvijas sabiedrībā.

Komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka ir svarīgi zināt, cik daudz un kādi cilvēki šobrīd Latvijā atrodas ar uzturēšanās atļaujām. Tāpat ir būtiski noskaidrot, vai viņus vajag integrēt un vai viņi vispār ir integrējami latviešu sabiedrībā, teica I.Latkovskis.

Komisija uz sēdi bija aicinājusi Kultūras ministrijas (KM), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvjus.

Pēdējos gados palielinās uzturēšanās atļauju saņēmēju skaits, jo Latvijas tiesiskajā regulējumā noteikta iespēja ārzemniekam pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai iegādājoties nekustamo īpašumu, sēdē sacīja PMLP pārstāve. Viņa arī sacīja, ka šādas iespējas paredzēšana likumā ir motivējošs aspekts ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas, taču vienlaikus norādīja – ne visi ārvalstnieki, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu, šo iespēju izmanto.

Šobrīd Latvijā uzturas aptuveni 20 tūkstoši ārzemnieku, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, un pieci tūkstoši no tiem to saņēmuši tieši saistībā ar ieguldījumu kapitālsabiedrībās vai nekustamā īpašuma iegādi, sacīja PMLP pārstāve. Savukārt aptuveni piektā daļa no šiem cilvēkiem saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas nolūkā. Tieši šos cilvēkus nepieciešams integrēt primāri, uzskata PMLP.

Komisijas sēdē diskutējot par nepieciešamību termiņuzturēšanās atļauju saņēmējus integrēt Latvijas sabiedrībā, KM pārstāve informēja, ka ministrija nākamgad plānojusi pētīt, kādas personas saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju, ieguldot kapitālsabiedrību pamatkapitālā vai iegādājoties nekustamo īpašumu. Vienlaikus viņa sacīja, ka šobrīd dalība integrācijas programmā mūsu valstī ir brīvprātīga, taču KM plāno noteikt obligātus integrācijas pasākumus un rosināt definēt gadījumus, kādos izdevumus par integrācijas pasākumiem sedz valsts un kādos konkrētā persona pati.


Saeimas Preses dienests