Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 13.maijā, noslēdza darbu pie Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projekta, lai regulētu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību. Plānots, ka, sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
“Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu darījumu starpniecības jomā nepastāv efektīvs nozares regulējums. Arī nozares pārstāvji ir atzinuši, ka tikai nelielu tirgus daļu aizņem reģistrēti un godprātīgi pakalpojuma sniedzēji. Ar šo likuma projektu mēs beidzot sakārtosim nekustamā īpašuma starpnieku darbību,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka jādara viss iespējamais, lai motivētu nekustamā īpašuma darījumu starpniekus reģistrēties, nevis paplašināt nozares “pelēko zonu”.
Likumprojekta mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nekustamā īpašuma starpniecības darījumos. Plānots, ka starpnieku darbības uzraudzību nodrošinās Ekonomikas ministrija (EM), sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, proti, par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma atsavināšanai, iznomāšanai, izīrēšanai vai citādai nodošanai lietošanā.
Paredzēts, ka persona, kas vēlas uzsākt starpniecības pakalpojumu sniegšanu, iesniedz EM attiecīgu iesniegumu, savukārt ministrija savā tīmekļvietnē uztur publiski pieejamu nekustamo īpašumu starpnieku reģistru. Vienlaikus EM paredzēts noteikt tiesības izslēgt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku no reģistra, ja tas pārkāpj likumā noteiktās prasības.
Likumprojektā noteikts, ka starpniekiem jāpiedalās savas kvalifikācijas celšanas pasākumos. Minimālo kvalifikācijas celšanas pasākumu apjomu un saturu noteiks valdība.
Iecerēts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks katru gadu līdz 31.janvārim sniegs EM informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem. Reģistrācijas maksu un ikgadējo nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzības maksu, kas jāveic starpniekam, noteiks Ministru kabinets.
Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem būs pienākums sniegt vispusīgu un patiesu informāciju par attiecīgo nekustamo īpašumu – arī par trūkumiem, nastām, apgrūtinājumiem un nodokļiem. Ja informācija tiks noklusēta, starpniekam būs jāuzņemas atbildība par radītajiem zaudējumiem, paredz likumprojekts.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jāpieņem Saeimai. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā šī gada 1.augustā.
Saeimas Preses dienests