Dubultpilsonība varēs saglabāties arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību. To otrdien, 12.martā, lēma Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti, strādājot pie Pilsonības likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais skaidro, ka uz šādu regulējuma nepieciešamību norādījusi gan Pasaules brīvo latviešu apvienība, gan arī augsta līmeņa pašmāju un ārvalstu eksperti Latvijas pilsonības jautājumiem veltītajā konferencē. Sadarbībā ar ekspertiem un ieinteresētajām pusēm apakškomisijā ir izdevies vienoties par mūsdienu situācijai atbilstošu likuma redakciju, kas risina būtiskākos izaicinājumus, pauda I.Čaklais.
Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, norāda apakškomisijas priekšsēdētājs.
Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.
Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība piešķirama tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.
Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Likuma grozījumu piedāvātā redakcija noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.
Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.
Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanai par to virzību atbildīgā Juridiskā komisija izveidoja īpašu Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju, kurā strādā deviņi deputāti.
Saeimas Preses dienests