Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti diskutē par latviešu valodas stiprināšanu

(05.03.2013.)

Lai diskutētu par iespējamajām izmaiņām likumos latviešu valodas stiprināšanai, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti otrdien, 5.martā, tikās ar Valsts valodas centra (VVC) Valsts valodas kontroles nodaļas vadītāju Antonu Kursīti.

„Komisijas sēdē guvām apstiprinājumu tam, ka stāvoklis ar valsts valodu Latvijā ne tuvu nav apmierinošs. Lai virzītos uz latviskas Latvijas mērķi, ir jāsper ļoti konkrēti soļi, kas ir Saeimas un valdības kompetencē. Vai tas izdosies, atkarīgs no konkrētiem politiķiem un partijas pārstāvjiem, kuriem par paveikto un nepaveikto būs jāatbild Latvijas pilsoņu priekšā,” uzsver apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Viens no VVC ierosinājumiem ir noteikt pienākumu televīzijas reklāmām krievu valodā nodrošināt tulkojumu arī valsts valodā. Tādēļ būtu nepieciešami grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, sacīja A.Kursītis. Apakškomisijas deputāte I.Mūrniece rosināja VVC ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi aktīvāk strādāt pie grozījumiem likumā. A.Kursītis apliecināja, ka darbs pie grozījumiem rit un tie drīzumā varētu nonākt Saeimā, tostarp saistībā ar prasību televīzijas kanālu interneta mājaslapās informāciju ievietot arī valsts valodā.

Atbildot uz apakškomisijas deputātes Vinetas Poriņas (VL-TB/LNNK) jautājumu, kādēļ kopš 2005.gada ir dubultojies sūdzību skaits VVC par Valsts valodas likuma prasību neievērošanu, A.Kursītis pauda viedokli, ka tas saistīts ar lielo krievu valodas nepratēju skaitu, kas pēdējos gados pārcēlušies uz Rīgu, kur šī valoda tiek plaši pieprasīta darbavietās.

V.Poriņa vērsa uzmanību uz pirmsskolas izglītības pieejamības problēmu latviešu valodā ― tās cittautiešu ģimenes, kas vēlas, lai viņu bērni iemācās latviešu valodu jau bērnu dārzā, to nevar izdarīt garo rindu dēļ. Savukārt nereti arī latviešu ģimenēm bērnudārzi, kur mācības noris krievu valodā, ir vienīgā iespēja, kur sūtīt bērnu, jo tajos ir mazākas rindas. Deputāte uzsvēra, ka izglītībā nepieciešama strauja pāreja uz latviešu valodu.

Diskutējot par citiem veidiem, kā stiprināt valsts valodas statusu un paplašināt tās lietojumu, A.Kursītis pauda, ka tulkojumus tiesas sēdēs un tiesu dokumentiem jāpadara par maksas pakalpojumu ― tā ne tikai izdotos ietaupīt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus un paātrināt tiesu procesu, bet arī valsts gūtu papildu ieņēmumus. Praksē novēroti gadījumi, kad bezmaksas tulkojumu pakalpojumus izmanto arī tie cittautieši, kuri prot latviešu valodu, bet negrib to lietot.

Tāpat nepieciešami grozījumi Darba likumā, kas noteiktu kritērijus, kādu darbu veicējiem kāda līmeņa svešvalodu zināšanas ir nepieciešamas, sacīja A.Kursītis. Daudz jauniešu izvēlas pamest valsti, lai strādātu ārzemēs ― valstīs, kuru valodas prot, jo Latvijā mēdz nepamatoti prasīt krievu valodas zināšanas, akcentēja A.Kursītis.

Apakškomisijas sekretāre Inguna Rībena apliecināja, ka apakškomisija pie latviešu valodas stiprināšanas jautājuma drīzumā vēl atgriezīsies.



Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde