Sabiedrības saliedētības komisija aktualizē nepilsoņu jautājumu

(27.02.2013.)

„Valstij ir skaidri jāpasaka nepilsoņiem, ka nevajag lolot ilūzijas par pilsonības nulles variantu tāpat kā par otru valsts valodu, un vienlaikus jārod atbilde uz jautājumu — kāpēc nepilsoņi neizmanto iespēju naturalizēties?” To Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra, trešdien, 27.februārī, komisijas deputātiem aktualizējot diskusiju par nepilsoņiem.

„Latvijas sabiedrībā jautājumā par nepilsoņiem pastāv divas krasi atšķirīgas nostājas — daļa uzskata, ka visiem nepilsoņiem pilsonība ir nozagta un tāpēc būtu piešķirama bez jebkādiem nosacījumiem, savukārt otra daļa — ka ar nepilsoņu jautājumu viss ir kārtībā un par to nav jārunā. Tādas galējības nav pieņemamas. Valstij ir jāpauž skaidra nostāja, neļaujot nepilsoņiem lolot ilūzijas par automātisku pilsonības piešķiršanu. Bet vienlaikus nepilsoņi ir arī jāuzklausa, jo ir gana daudz jautājumu, kuros varētu panākt izpratni un uzlabojumus,” uzsver I.Latkovskis.

Lai skaidri definētu valsts politiku nepilsoņu jautājumā, jāidentificē ar šo jautājumu saistītās problēmas. Ceturtā daļa Latvijas nepilsoņu neizmanto iespēju naturalizēties, jo cer uz automātisku pilsonības piešķiršanu, savukārt aptuveni piektā daļa nepilsoņu gaida naturalizācijas eksāmena vienkāršošanu, sacīja Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš. Tikpat liela daļa uzskata, ka viņu latviešu valodas zināšanas nav pietiekami labas, lai veiksmīgi naturalizētos, norādīja V.Liepiņš un uzsvēra, ka nepilsoņu jautājuma risināšanā jākoncentrējas uz tiem, kas patiešām vēlas naturalizēties.

Nepilsoņiem, kuri dzimuši Latvijā un šeit dzīvo kopš dzimšanas, ir emocionāli grūti izskaidrot, kāpēc viņiem nepienākas pilsonība, un tieši šis ir iemesls, kāpēc naturalizācijas process ir lēns, sacīja deputāts Vladimirs Reskājs (SC). Par to bez ievērojamiem rezultātiem diskutēts jau 20 gadus, kas apliecina — problēmas risinājumu nevar rast ātri un vienkārši. Tas kavē sabiedrības attīstību, tāpēc jārisina vismaz tie jautājumi, kuros iespējams rast kompromisu, teica V.Reskājs. Nepilsoņi bieži norādot — trūkst informācijas krievu valodā par naturalizācijas procesu, arī pa Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informatīvo tālruni informāciju nav iespējams saņemt krievu valodā. Tāpat ir jāpārskata naturalizācijas eksāmena saturs un valdībai jārod finansējums, lai nodrošinātu sagatavošanās kursus nepilsoņiem pirms naturalizācijas eksāmena.

Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits kopš 2008.gada nav būtiski palielinājies. Tieši 2008.gadā Krievijas Federācija noteica nepilsoņiem bezvīzu režīmu ar Krieviju, sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Kopumā Latvijā šobrīd ir aptuveni 297 tūkstoši nepilsoņu.

Plānots, ka trešdien, 13.martā, Sabiedrības saliedētība par šo jautājumu diskutēs ar nepilsoņu pārstāvjiem un ekspertiem.

 


Saeimas Preses dienests

Otrdien, 26.maijā
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:00  Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
12:00  Francijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijas Republikā V.E. Odile Soupison atvadu vizīte pie Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces
14:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196