Par formāliem pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās vairs nesodīs tik bargi, paredz Saeimas ceturtdien, 14.februārī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Atbalstītie likuma grozījumi paredz samazināt naudas soda apmēru par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Tas paredzēts robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Patlaban soda apmērs ir attiecīgi no 100 līdz 350 latiem un no 700 līdz 5000 latiem.

„Ir gadījumi, kad uzņēmuma jaunais darbinieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, darba līgums ir noslēgts, bet dažādu apstākļu dēļ, piemēram, no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā. Uzņēmēji ziņo par Valsts darba inspekcijas līdzšinējo praksi šādus gadījumus traktēt kā nelegālo nodarbinātību un piemērot bargus sodus, lai gan pārkāpums ir maznozīmīgs un nav ļaunprātīgs,” skaidro par likuma virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs biedre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka likuma piemērotājiem ir jāvērtē katra situācija un sods jāpiemēro atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Savukārt soda apmēru par darbinieku nedeklarēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, kas patiesi liecina par apzinātu nelegālu nodarbināšanu, plānots paaugstināt. Sods turpmāk tiks piemērots nevis par katru nedeklarēto nodarbināto personu, bet gan par pārkāpumu kopumā.

„Līdztekus likuma grozījumu veikšanai esam panākuši vienošanos ar atbildīgo Labklājības ministriju, ka Valsts darba inspekcija katru pārkāpumu vērtēs pēc būtības, un absurdas situācijas, kad par formāliem pārkāpumiem tiek piemēroti maksimālie soda apmēri, vairs neatkārtosies. Atbalstu šādai likuma grozījumu redakcijai paudušas arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera,” norāda I.Lībiņa-Egnere.  

Tāpat Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi paredz palielināt sodu par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu, tādējādi veicinot cīņu ar nelegālu lombardu darbību. Vienlaikus likuma grozījumi paredz saskaņot APK normas ar jauno pirmsvēlēšanas aģitācijas regulējumu un pilnveidot tiesību normas, kas paredz atbildību par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu.

Likuma grozījumu Saeimai vēl būs jāskata trešajā lasījumā. 



Saeimas Preses dienests