Juridiskā komisija atbalsta mediāciju kā tiesvedībai alternatīvu strīdu risināšanas veidu

(08.01.2013.)

Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8.janvārī, konceptuāli atbalstīja jauno Mediācijas likuma projektu un saistītos grozījumus Civillikumā.

Stāstot deputātiem par izstrādāto likumprojektu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka mediācijas ieviešana ir daļa no pasākumu kopuma, lai atslogotu tiesas un paātrinātu lietu izskatīšanu tajās. Patlaban tiesu darba kārtībā nereti nonāk nevis juridiski strīdi, bet gan personīgi konflikti, kuru risināšanā labākais palīgs būtu vidutājs jeb mediators, nevis tiesa.

Mediācija likumprojektā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums noteiks vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidros jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un noteiks prasības tiesas atvasinātai mediācijai.

Norādot, ka kriminālprocesā mediācijas izmaksas sedz valsts, deputāts Andrejs Judins (Vienotība) interesējās, kas apmaksās mediācijas pakalpojumu civiltiesisko strīdu gadījumā. Tieslietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka izmaksas regulēs tirgus un tās segs pašas strīdā iesaistītās puses. Paužot bažas, ka papildu izmaksas var atturēt puses no strīdu risināšanas mediācijas ceļā, A.Judins aicināja veidot tādu pakalpojumu, kas būtu pieejams visām iedzīvotāju grupām un veicinātu mediācijas izmantošanu, nevis izmaksu dēļ spiestu izmantot tiesvedības ceļu.

Atbildot uz deputātes Irinas Cvetkovas (SC) jautājumu par jaunā pakalpojuma ietekmi uz valsts budžetu, ministrijas pārstāvji norādīja, ka Mediācijas padomi veido nevalstisko organizāciju pārstāvji, un ne tās uzturēšana, ne mediatoru apmācība un sertifikācija līdzekļus no valsts budžeta neprasīs.

Paredzēti trīs mediācijas modeļi. Tīro mediāciju veiks mediators ārpus tiesas procesa ― tas paredz brīvu konkurenci mediatoru starpā, kas nosaka arī mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartu. Savukārt tiesas atvasinātu mediāciju veiks mediators pēc tiesas ierosinājuma. Lai tiesnesis pusēm ieteiktu izmantot mediāciju, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka minētais pakalpojums būs kvalitatīvs un virzīts uz domstarpību atrisināšanu, tādēļ likumprojekts paredz ieviest vienotus mediatoru apmācību standartus un mediatoru sertificēšanu. Atkarībā no tiesas atvasinātās mediācijas efektivitātes un rezultativitātes, izmantojama arī tiesas mediācija, ko veiks tiesas mediators, un integrētā mediācija, kad tiesvedības procesā tiesa mēģinās rast iespēju pušu sadarbībai, izmantojot un savstarpēji kombinējot tiesvedības procesa un mediācijas iezīmes.

Pašreiz Latvijā attīstījies tīrās mediācijas veids un ar to aktīvi darbojas nevalstiskās organizācijas ― valstī darbojas aptuveni 50 mediatori. Mediācija lielākoties tiek izmantota tādu domstarpību risināšanai, kas izriet no ģimenes tiesiskajām un komerctiesiskajām attiecībām ― līdzekļu piedziņai bērnu uzturēšanai, laulības šķiršanai, kā arī parādu piedziņai.

Ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja norādījumus, ka likumprojektā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un precizējumi, komisija vienojās priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam atvēlēt pietiekami ilgu laiku ― līdz šī gada 1.martam.



Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums