Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 19.decembrī, ar muzeju nozares pārstāvjiem pārrunājot nozares attīstības jautājumus, pauda atbalstu tās attīstībai, it īpaši Dziesmu un deju svētku muzeja izveidei. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete apliecināja, ka ideja par Dziesmu un deju svētku muzeja izveidi ir realizējama, un šāds muzejs ir nepieciešams.
Pārrunājot nepieciešamās izmaiņas, komisijas deputāti noskaidroja, ka muzejiem ir apgrūtinātas iespējas atjaunot ekspozīcijas, tāpat tie saskaras ar problēmu piesaistīt darbā speciālistus zemā atalgojuma dēļ. Tāpat tas, ka pašu gūtie ienākumi jātērē ikmēneša rēķinu nomaksai un tos nav iespējams ieguldīt, apgrūtina muzeju attīstību un nemotivē darbiniekus uzlabot un padarīt mūsdienīgāku muzeju darbību. Nav arī skaidra nepieciešamība no nākamā gada mainīt muzeju statusu no valsts aģentūrām uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, jo tā šo jautājumu neatrisinās, uzsvēra muzeju nozares pārstāvji. Tāpat tika akcentēta nepieciešamība modernizēt Muzeju likumu.
Vienlaikus, diskutējot par nozares attīstību, Kultūras ministrijas pārstāvis Jānis Garjāns akcentēja, ka ir vērojami pozitīvi attīstības virzieni, piemēram, pēdējos gados būtiski uzlabota valsts muzeju infrastruktūra. Tāpat J.Garjāns pateicās komisijas deputātiem par atbalstu Regīnas Ezeras muzeja atjaunošanā, kas šī gada vasarā cieta no zibens postījumiem. Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Agrita Ozola informēja, ka pašlaik norit darbs pie Latvijas nacionālo muzeju kopkataloga kā valsts informācijas sistēmas izveides. Tomēr izpratne par muzeju nozīmi, darbinieku atalgojums un atbalsts katrā pašvaldībā atšķiras, akcentēja A.Ozola.
Komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) vērsa uzmanību uz muzeju lomu interešu izglītības un tālākizglītības nodrošināšanā. Deputāte akcentēja, ka ir būtiski turpināt tā saukto dzīvo muzeju ideju, kur cilvēki tiek iesaistīti, piemēram, tradicionālo rokdarbu veidošanā. Arī J.Garjāns akcentēja, ka muzeji arvien labāk apzinās savu nozīmi sabiedrības attīstībā, vienlaikus uzlabojot savu tēlu visas sabiedrības acīs.
2003.gadā, Dziesmu un deju svētkiem iekļūstot UNESCO cilvēces radošā mantojuma sarakstā, vienlaikus tika sagatavots Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas plāns, kas paredz tradīcijas praktizēšanu, pētīšanu, dokumentēšanu un tostarp arī dokumentālo liecību pieejamību, deputātus informēja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde. Muzeja neesamība apgrūtina iespējas mūsdienīgā un interaktīvā veidā plašākai sabiedrībai stāstīt par Dziesmu un deju svētku tradīciju, tostarp to lomu mūsu valsts vēsturē un nacionālās identitātes veidošanā un uzturēšanā, sacīja D.Melbārde.
Atbildot uz deputāta Raivja Dzintara (VL-TB/LNNK) jautājumu par nepieciešamo sākuma finansējumu, D.Melbārde sacīja, ka pirms astoņiem gadiem tas tika aprēķināts septiņu tūkstošu latu apmērā, taču jaunāki aprēķini nav veikti, jo muzeja izveidei trūkst pārliecinoša institūciju atbalsta.
Komisijas priekšsēdētāja apliecināja, ka komisija muzeju attīstības jautājumiem pievērsīsies nākamajā – ziemas – sesijā.
Saeimas Preses dienests