Būs jauns Iekšējā audita likums

(13.12.2012.)

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Iekšējā audita likumu, kas turpmāk noteiks tiesisko regulējumu iekšējā audita sistēmas izveidošanai, darbībai un koordinācijai ministrijā un iestādē. Likumā noteikti iekšējo auditoru pienākumi un tiesības, kā arī nosacījumi neatkarības un objektivitātes principu ievērošanai.

Likums paredz obligātu iekšējo auditoru sertificēšanu, ko plānots uzsākt no 2014.gada 30.janvāra. Iekšējā audita struktūrvienības vadītāja pienākumus varēs pildīt persona, kas būs ieguvusi valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātu vai auditora profesionalitāti apliecinošu sertifikātu, ko atzinusi biedrība „Iekšējo auditoru institūts”. Iekšējo auditoru sertifikāciju, sertifikāta spēkā stāšanās un anulēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Sertificēšana nepieciešama, lai nodrošinātu plašākas un pilnvērtīgākas auditoru zināšanas un kompetentākus auditorus. Līdz šim sertifikācija nebija obligāta prasība, un tā rezultātā tikai piektā daļa no visiem valsts pārvaldē strādājošajiem auditoriem ir ieguvuši attiecīgu sertifikātu, bet liela daļa darbu uzsāk bez pieredzes un atbilstošas kvalifikācijas.

Lai novērstu virkni neskaidrību un nodrošinātu vienotu izpratni auditoru un citu audita procesā iesaistīto pušu vidū, precizēti vairāki termini un pilnveidotas līdzšinējā likuma pantu redakcijas. Atbilstoši profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem precizēta arī iekšējā audita definīcija.

Likums paredz izveidot Iekšējā audita padomi, kuras uzdevums būs veicināt iekšējā audita kvalitātes paaugstināšanu, kā arī audita politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs. Padomes sastāvu apstiprinās finanšu ministrs, bet tās nolikumu – Ministru kabinets.

Lai nodrošinātu iespēju nepieciešamības gadījumā pārliecināties par Eiropas Savienības finansējuma, ārvalstu finanšu palīdzības vai valsts budžeta līdzekļu atbilstošu izlietojumu, iekšējiem auditoriem paredzētas tiesības iepazīties ar dokumentiem, finanšu līdzekļiem, telpām un citām materiālajām vērtībām. Tāpat auditori varēs prasīt paskaidrojumus no darbiniekiem ar iekšējo auditu saistītos jautājumos.

Atbildīgā par iekšējā audita koordināciju un vienotu tā ilgtermiņa attīstības plānošanu būs Finanšu ministrija. Likumā arī noteikts, kādos gadījumos Finanšu ministrija varēs veikt iekšējo auditu citā ministrijā vai iestādē attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas uzraudzību.

Jaunais likums vairs nenosaka prasību atvasinātām publiskām personām izveidot iekšējā audita struktūrvienību, un par tās izveides nepieciešamību turpmāk lems, piemēram, pašvaldības dome.

Likumā arī precizēti audita struktūrvienību uzdevumi, kā arī noteikta rīcība darba izpildes un kvalitātes uzraudzībai gadījumos, ja iestādē iekšējo auditu veic tikai viens iekšējais auditors.

Jauns Iekšējā audita likums bija nepieciešams, jo precizējamo normu apjoms pārsniedza pusi no 2010.gadā pieņemtā likuma normām. 

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 28.oktobrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 28. oktobra attālinātā ārkārtas sēde