Lai diskutētu par Ministru kabineta projektu „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”, kas paredz skolās noteikt tikai minimālo, nevis konkrētu mācību stundu skaitu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 21.novembrī, tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un pedagogu asociāciju pārstāvjiem.
Kā informēja IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule, izmaiņas nepieciešamas, lai skolās jau no pirmās klases varētu sākt mācīt pirmo svešvalodu. Guntars Bilsēns (RP) vērsa uzmanību, ka, piešķirot skolai lielāku autonomiju, jāatceras - skolas attīstība lielākoties atkarīga no direktora un administrācijas motivācijas. E.Papule uzsvēra, ka iespējamo skolu patvaļu novērš skolu licencēšana un akreditācija.
Komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda bažas, ka šie noteikumi ļautu izvairīties, piemēram, no latviešu valodas mācīšanas pietiekamā apjomā. Arī Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) pārstāvis Normunds Dzintars pauda bažas, ka latviešu valodas pilnīgai apguvei jau pašlaik trūkst mācību stundu.
LVLSA priekšsēdētāja Anita Vanaga, akcentējot dažādās skolēnu mācību vielas apguves spējas, uzsvēra - ir svarīgi nodrošināt sabalansētu visu priekšmetu apguvi pamatskolai, sevišķi līdz 3.klasei. Tāpat A.Vanaga vērsa uzmanību, ka noteikumi pastiprinās pedagogu noslodzes problemātiku, sevišķi reģionos – ja atsevišķiem priekšmetiem tiks atvēlēta tikai viena stunda nedēļā, skolotājiem būs grūti nopelnīt sev iztiku. Šie noteikumi mazinās vienlīdzīgu pieeju izglītībai, viedokli pauda Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks, akcentēdams, ka tas arī apgrūtinās skolēnu iespējas mainīt skolas. Vienlaikus A.Mūrnieks apliecināja pedagogu vēlmi pēc loģiski pamatotām, sistēmiskām, skaidri saprotamām, profesionāļu izdiskutētām un ar finansējumu nodrošinātām reformām. Tāpat A.Vanaga norādīja, ka šis noteikumu projekts nav nepieciešams un loģiski pamatots.
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde vērsa uzmanību, ja tiks uz pusi samazināts mūzikas stundu skaits, tas būs valsts signāls, ka mūzikas izglītība nav nepieciešama, turpretī citās valstīs mūzikas vērtību nosargāšanai piešķirta liela uzmanība. Arī diriģentu, tostarp Dziesmu svētku virsdiriģenta un Pasaules koru olimpiādes Rīga 2014 mākslinieciskā vadītāja Romāna Vanaga un Dziesmu svētku virsdiriģenta Māra Sirmā un citu parakstītajā vēstulē teikts, ka Dziesmu un deju svētku tradīcijas fenomena saglabāšanu un pēctecību var nodrošināt tikai nepārtraukta un pilnvērtīga muzikālā izglītība skolās.
Savukārt Mājturības skolotāju asociācijas pārstāve Dace Sondare uzsvēra, ka, uz pusi samazinot mājturības un tehnoloģiju priekšmeta stundu skaitu, nebūs iespējams īstenot valsts izglītības standartu, līdz ar to tas būtu jāmaina.
Reformām izglītības sistēmā jānodrošina vispusīga izglītība un tai jāatbilst darba tirgus prasībām un attīstības plānā nospraustajiem mērķiem, vienlaikus ņemot vērā arī bērnu individuālos talantus, sacīja komisijas deputāts Vladimirs Reskājs (SC).
Uzklausot dažādos viedokļus, redzam, ka komisijā jāatgriežas pie jautājuma par skolu autonomiju un izglītības sistēmas mērķiem, norādīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Saeimas Preses dienests