Saeimas deputāti aicina kolēģus Baltijā veidot vienotu ārējo ekonomisko politiku

(09.11.2012.)

„Pasaules ekonomiskā krīze vēlreiz aktualizēja starptautiskās un reģionālas sadarbības jautājumu un pierādīja, ka globalizācija un ciešās starptautiskās saiknes neļauj valstīm justies autonomām un pasargātām no ārējām problēmām,” runājot par Baltijas valstu sadarbību kopīgas ārējās ekonomikas politikas un kopīgo investīciju projektu izstrādē, Baltijas Asamblejas (BA) 31.sesijas ietvaros Baltijas valstu parlamentāriešiem uzsvēra BA Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks Jānis Reirs un atgādināja - lai sasniegtu kopīgos mērķus ekonomikā, Baltijas valstīm jābūt radošām, dinamiskām un efektīvām. 

Tā vietā, lai apvienotu resursus un kopīgiem spēkiem apgūtu lielākus un attālākus tirgus, Baltijas valstis nereti patiesībā konkurē savā starpā un šāda rīcība ne vienmēr atbilst reģiona kopīgajām interesēm, pauda J.Reirs. „Sadarboties ir iespējams tad, kad mūsu intereses ir vienlaikus gan pretējas, gan savstarpēji papildinošas. Politikas veidotājiem, akadēmiķiem un sabiedrībai ir kopīgi jādiskutē par Baltijas valstu kopīgo ārējo ekonomikas politiku un kopīgiem investīciju projektiem. Mums jāmeklē iespējas stiprināt mūsu uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju pasaules tirgos,” uzsvēra J.Reirs.

Arī BA Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Atis Lejiņš, uzrunājot Baltijas valstu kolēģus, akcentēja, ka izolācija un protekcionisms ir apdraudējums katrai valstij atsevišķi un reģionam kopumā. Deputāts uzsvēra, ka Baltijas valstu ekonomikas atsevišķi ir ļoti mazas. Tādēļ tam, kā kopīgi attīstīt ārējo ekonomisko politiku, sekmēt investīciju projektus un piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu kopīgiem projektiem, vajadzēja tikt atrisinātam pirms divdesmit gadiem. Deputāts akcentēja nepieciešamību Baltijas valstīm apvienot spēkus, lai iekļūtu jaunajos un strauji augošajos tirgos, uzsverot, ka tas veicinās ekonomikas attīstību un radīs jaunas darba vietas.

Savukārt BA Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas loceklis Jānis Vucāns akcentēja Baltijas valstu pārrobežu sadarbības platformu izglītības, tehnoloģiju un inovāciju jomā (BIRTI) kā nozīmīgu instrumentu Baltijas valstu zinātnes kapacitātes stiprināšanai. Deputāts aicināja Baltijas valstu parlamentāriešus un valdību pārstāvjus turpmākās diskusijās atbalstīt šo projektu, kas būtu nozīmīgs risinājums Baltijas valstu konkurētspējas veicināšanai.

Atzīstot, ka Baltijas valstu ekonomisko attīstību kavē sadarbības trūkums, BA Tieslietu un drošības komitejas un Budžeta un kontroles komitejas loceklis Kārlis Eņģelis vienlaikus kā pozitīvu piemēru minēja kopīgos iepirkumu projektus veselības jomā. Viņš atgādināja, ka savulaik šis projekts tika skeptiski vērtēts, tomēr pieredze rāda, ka visas Baltijas valstis no šīs sadarbības ir ieguvējas. K.Eņģelis izteica priekšlikumu visām Baltijas valstīm turpināt sadarbību veselības tūrisma attīstībā.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā tiek risināti Baltijas Asamblejas dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157631962056489/with/8169300744/

Izmantojot fotogrāfijas, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 31.oktobrī