Izglītības komisijā diskutē par grozījumiem Autortiesību likumā

(31.10.2012.)

Lai diskutētu par Autortiesību likuma grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 31.oktobrī, tikās ar Kultūras ministrijas, raidorganizāciju, izpildītāju un autoru un autortiesību nozares pārstāvjiem.

„Jebkurā jomā galvenais ir sabiedrības intereses, un redzams, ka Autortiesību likuma grozījumos visu ieinteresēto pušu vēlmes nebūs iespējams pilnībā apmierināt. Tādēļ aicinu Kultūras ministriju darba grupā, kas strādā pie Autortiesību likuma grozījumiem, rīkot atkārtotas diskusijas un apkopot tajā strādājošo organizāciju kopīgos un atšķirīgos priekšlikumus,” sacīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Komisija vienojās pēc trīs nedēļām vēlreiz atgriezties pie Autortiesību likuma grozījumu priekšlikumu izvērtējuma.

Strādājot pie grozījumiem Autortiesību likumā, tika izvirzīti mērķi padarīt šo regulējumu sabiedrībai saprotamāku un līdzsvarot autortiesību īpašnieku, izmantotāju un sabiedrības intereses, informēja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Darba grupā izstrādātie priekšlikumi piedāvā veikt izmaiņas trijos aspektos - precizēt publiskā izpildījuma definīciju, nesaistot to ar ierasto ģimenes loku, nostiprināt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību un noteikt tarifu ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā pašreiz novērojamo monopola situāciju.

Atbildot uz I.Druvietes jautājumiem nozares organizāciju pārstāvjiem, par kuriem autortiesību aspektiem nepieciešamas tālākas diskusijas un kā nozares pārstāvji vērtē darba grupā izstrādātos priekšlikumus, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs sacīja, ka neviena iesaistītā puse nav pilnīgi apmierināta ar darba grupā izstrādāto grozījumu redakciju, taču kompromiss par grozījumiem likumā panākts. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji pauda viedokli, ka pilnīgs kompromiss nav sasniegts, jo LTRK uzstāj, ka publiskā izpildījuma definīcijā ir arī jāņem vērā, vai ar to tiek gūti ienākumi, un vai autortiesību vai blakustiesību turētājam tas rada vai var radīt negatīvas ekonomiskās sekas. Kultūras ministrijas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis vērsa uzmanību, ka peļņas nolūka gūšana var tikt interpretēta tā, ka starp personām nepastāv savstarpējas attiecības, tomēr tas nav pietiekams faktors, lai nodalītu individuālo no publiskā izpildījuma. Savukārt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Ieva Platpere informēja, ka LaIPA nepiekrītot darba grupā izstrādātajam priekšlikumam, ka par mūzikas atskaņošanu nav jāmaksā birojos un ražotnēs.

Atbildot uz komisijas deputāta Vladimira Reskāja (SC) jautājumu, kādēļ nav iespējams pēc objektīviem kritērijiem precīzi noteikt, kurām iestādēm kādos gadījumos ir jāmaksā par publiskā izpildījuma licenci, R.Gulbis sacīja, ka ne likumā, ne noteikumos nav iespējams pilnībā paredzēt visus iespējamos mūzikas atskaņošanas gadījumus.

Komisijas deputāts Guntars Bilsēns (RP) pauda neizpratni, kādēļ skolu izlaidumos bez licences nav iespējams atskaņot mūziku un Latvijas himnu. R.Gulbis sacīja, ka himna nav aizsargāta ar autortiesībām, un, ja pasākumā visi ir pazīstami, par licenci nav jāmaksā. Komisijas deputāti pauda sašutumu, ka gan skolās, gan darbavietās visi ir pazīstami, un nav saprotama nepieciešamība maksāt par atskaņojuma licenci. I.Platpere skaidroja, ka par atskaņojuma licencēm jāmaksā skolu ballēs, ja mūziku atskaņo dīdžejs un to apmeklē arī skolēnu radi un draugi, taču par mūzikas atskaņošanu skolu koncertos nav jāmaksā.

Pašreizējais kolektīvā pārvaldījuma modelis rada konfliktu starp autoriem un raidorganizācijām, uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, informējot par asociācijas priekšlikumu paplašināt autoru iespējas izvēlēties individuāli slēgt līgumus ar raidorganizācijām. Savukārt I.Platpere pauda viedokli, ka iepriekšminētā priekšlikuma īstenošana prasītu lielus finanšu līdzekļus un masveida fonogrammu un darbu izmantošanā nav iespējams veikt individuālo administrēšanu, un autori paši nemēdz nodarboties ar savu autortiesību pārvaldību. Savukārt R.Gulbis sacīja, ka jau pašreiz autori var izvēlēties vai pašiem administrēt autortiesības vai to uzticēt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. LTRK pārstāve Ineta Krodere iebilda, ka problēma šajā gadījumā ir nevis likumā, bet autora un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas līgumos, kuros autoram tiek atņemtas tiesības pašam slēgt individuālus līgumus, un citu līguma variantu šīs organizācijas nav ieinteresētas apstiprināt.





Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 22.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 22. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 22. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
 Saeimas 2020. gada 24. septembra ārkārtas sēdes turpinājums (attālināti e-Saeima platformā)
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātā ārkārtas sēde